Paplašinātā meklēšana
Meklējam cilv..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9998):
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
- homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
- verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
- acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
- acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
- acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
- skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
- in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
- privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
- dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
- paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- rabuslis Agresīvs cilvēks.
- dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
- kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
- aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
- iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
- sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
- abuze Aizmāršīgs cilvēks.
- aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
- patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
- garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
- aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
- aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
- gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
- eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
- ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
- dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- 8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
- obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu.
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
- androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķemēks Ākstīgs cilvēks.
- nerēms Ākstīgs cilvēks.
- Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
- pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks.
- špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
- āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
- gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
- antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
- Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
- imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
- kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
- kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
- apalītis Apaļīgs cilvēks.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
- aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
- apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem).
- nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Apgāzt, nogāzt (cilvēku).
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
- plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks.
- pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
- kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
- bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
- atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
- apkārtnieki Apkārtnes cilvēki, iedzīvotāji.
- negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- zanuda Apnicīgs cilvēks.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- žvingulis Apreibis cilvēks.
- žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- losis Aprobežots cilvēks.
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks.
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks.
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- zebelēt Aprunāt (kādu cilvēku).
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
- nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks.
- bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai); figūra.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
- artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
- sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- pomiķ Apzagt gulošu cilvēku.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem).
- varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
- erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
- apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
- adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
- frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
- svēplis Ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis.
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
- robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
- pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- iznagot Ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
- paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
- dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
- izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
- vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
- pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
- žurga Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
- izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
- kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
- eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- atmešņa Arī par cilvēkiem.
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- heteroseroterapija Ārstēšana ar cita cilvēka serumu.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
- hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava.
- hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- asprātis Asprātīgs cilvēks.
- sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
- aiztusnis Astmātisks cilvēks.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka.
- aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka.
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa.
- saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
- stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- dirba Ātras dabas cilvēks.
- dirša Ātras dabas cilvēks.
- diršans Ātras dabas cilvēks.
- perpelis Ātras dabas cilvēks.
- tītarbiksis Ātras dabas cilvēks.
- tīterbiksis Ātras dabas cilvēks.
- vurpis Ātras dabas cilvēks.
- zibsnis Ātras dabas cilvēks.
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks.
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- gulēšana atrašanās guļus stāvoklī (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
- kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
- aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
- aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
- atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
- atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
- auglējs Ātri augošs (par augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem).
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
- nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
- pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
- birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
- pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
- traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- riksis Ātrs (cilvēka) skrējiens.
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
- svilis Ātrs, karsts cilvēks.
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
- dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks.
- skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks.
- ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- persona atsevišķs cilvēks.
- pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- atbizot Atskriet (par cilvēku).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- ad hominem attiecībā uz (konkrētu) cilvēku.
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- dēmisks Attiecīgs uz cilvēku.
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
- norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- biotripsija Audu (ādas) nodilšana veciem cilvēkiem.
- ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
- zooplastika Audu transplantācija no dzīvnieka uz cilvēku.
- homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
- pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
- alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
- pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
- paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
- paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
- pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
- paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt.
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- fitomitogēns Augu izcelsmes viela, kas inducē mitozi cilvēka šūnās.
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
- pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
- kulainis Augumā sīks cilvēks.
- vēsais Aukstasinīgs cilvēks.
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
- Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira.
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
- dendis Auša, aušīgs cilvēks.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- žoldurs Aušīgs 1 cilvēks.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- ģirba Aušīgs cilvēks.
- šāklis Aušīgs cilvēks.
- žabris Aušīgs cilvēks.
- žagals Aušīgs cilvēks.
- žalga Aušīgs cilvēks.
- zārgalis Aušīgs, draisks cilvēks.
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks.
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- aktogrāfs Automātiska ierīce cilvēka vai dzīvnieku kustību aktivitātes grafiskai reģistrācijai.
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks.
- krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku).
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- biezītis bagātnieks, cilvēks ar naudu.
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
- kapitālists bagāts cilvēks.
- frej-freja Bagāts cilvēks.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
- homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem.
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
- očkomjot Bailīgs cilvēks.
- tireklis Bailīgs cilvēks.
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
- memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
- diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks.
- jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
- bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
- bālēne Bāls cilvēks.
- bālēns Bāls cilvēks.
- bālotne Bāls cilvēks.
- bālotnīte Bāls cilvēks.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
- ģiebs Bāls, vārgs cilvēks.
- ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks.
- baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
- baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
- bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
- vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
- tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
- bārzdainis Bārdains cilvēks.
- tyučs bargs cilvēks.
- dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
- šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
- Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
- kārumnieks Baudkārs cilvēks.
- baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
- baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
- bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
- vakara (arī rieta) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- rieta (arī vakara) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
- hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
- bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- balodis Bērns; mīļš cilvēks.
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
- lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt).
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- vecs jūras vilks bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks; kādā nozarē pieredzējis cilvēks.
- bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
- kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
- tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
- konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
- konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
- drabulis Bezrakstura cilvēks.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
- ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
- čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
- saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- iloti beztiesiski cilvēki.
- Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
- azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
- pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
- spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
- drapāns Biezi saģērbies cilvēks.
- ģuģine Biezi saģērbies cilvēks.
- hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
- gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
- dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām).
- simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
- kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
- mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
- dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
- biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
- gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
- snapūzis blēdīgs cilvēks.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
- bonpo Bon cilvēki - bon mācības sekotāji.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- bračs Brālis (uzrunājot tuvu cilvēku).
- brašulis Brašs cilvēks.
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
- nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
- kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
- nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
- nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- Frankenšteins briesmīgs cilvēks.
- Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
- raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- brīvcilvēks Brīvs cilvēks (pretēji vergam).
- privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē.
- brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks.
- vaļinieks Brīvs cilvēks.
- jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes.
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi.
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
- maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
- izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
- saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
- (sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
- vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
- strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
- piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
- kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam).
- lanckāt Būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku).
- apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
- apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
- vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
- ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
- dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
- kaštavāt Būt vērtam (par cilvēku).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
- trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
- ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- saplakt Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kamols Ciešs cilvēku kopums.
- biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
- cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
- grimba Cietsirdīgs cilvēks.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- quot homines, tot sententiae cik cilvēku, tik viedokļu.
- cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- cilvēku cilts cilvēce.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- deliciae generis humani cilvēces rota, lēnprātīgā ķeizara Tita pievārds.
- strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- dzīves uztvere cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
- pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
- krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla.
- ēdināšana cilvēka barošana
- Pulex irritans cilvēka blusa.
- ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot.
- hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
- Ascaris lumbricoides cilvēka cērme.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
- dzīvais darbs cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
- antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
- auglis cilvēka dīglis no 9. attīstības nedēļas līdz piedzimšanai.
- liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
- ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
- pieaugušā periods cilvēka dzīves daļa no seksuālā brieduma līdz nāvei.
- rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
- pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
- darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās.
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
- veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
- sprākla cilvēka ģenitālijas.
- seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
- sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
- akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- slumpa cilvēka kājas.
- figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
- somatiskais tips cilvēka ķermeņa uzbūves tips.
- vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss.
- pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis).
- antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
- ligzda cilvēka mājoklis, māja; arī uzturēšanās, pulcēšanās vieta
- Trichocephalus trichiurus cilvēka matgalvis.
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība.
- dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus.
- dzīves gājums cilvēka mūžs.
- miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
- alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums.
- lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
- antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
- atsvešināšanās Cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- Hymenolepis nana cilvēka pundurlentenis.
- runas sintēze cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- sensus communis cilvēka saprāts.
- Enterobius vermicularis cilvēka spalītis.
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- personības aktivitāte cilvēka spēja veikt sabiedriski nozīmīgus pārveidojumus.
- akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums.
- sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
- encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- redzes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti gaismas kairinājuma uztveršanai un analīzei.
- dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
- garšas orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas uztver un analizē garšas kairinājumus.
- binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm.
- binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm.
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
- sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes.
- cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
- homicīds Cilvēka vai cilvēku nogalināšana.
- embrionālā attīstība cilvēka vai dzīvnieka attīstība laikā, kad tas atrodas dīgļapvalkos vai mātes organismā.
- oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
- pašizolācija Cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
- vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
- prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
- androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis.
- balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
- bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
- bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes.
- riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
- cilvēku dzimums cilvēki, cilvēce.
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
- pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
- sabiedrības krējums cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
- pilsētu iedzīvotāji cilvēki, kuri dzīvo pilsētās.
- represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
- publika cilvēki; sabiedrība
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.).
- tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums.
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
- sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
- apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- dūša Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- bel esprit cilvēks ar asu prātu, asprātis.
- harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
- bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
- sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
- lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
- bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
- cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
- mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
- rāka cilvēks ar netīru seju.
- rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs.
- pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
- sēpata cilvēks ar plaušu problēmām.
- raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem.
- Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem.
- sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
- sirma galva cilvēks ar sirmiem matiem.
- prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
- tūba cilvēks ar trulu gaumi.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- pļukata Cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne.
- kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
- fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
- rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
- prāts iegriežas reti cilvēks kļūst prātīgs.
- prāts iegriežas cilvēks kļūst prātīgs.
- lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
- skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
- redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
- nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
- rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
- sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
- zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
- mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
- naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas.
- pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
- psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
- zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- nindža cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindzja.
- pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- vecs cilvēks, kam ir samērā daudz gadu
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- ūsains cilvēks, kam ir ūsas
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- tukšdirša Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- tukšpakaļa Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- vaļas vīrs cilvēks, kam nav nekādu pienākumu; brīvs cilvēks.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
- plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
- enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis.
- joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris.
- jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
- plikpauris cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
- laimes luteklis cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
- vēlētājs cilvēks, kas (kādam ko) [vēl]{s:1822}
- ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
- māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- jautātājs cilvēks, kas [jautā]{s:1214}
- skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
- eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
- modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda principa vai idejas labā
- tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- sadzērājs cilvēks, kas ar kādu sadzer.
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
- kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
- sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
- bēgulis Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
- ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu.
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
- melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
- raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
- čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
- sērfotājs cilvēks, kas brauc ar sērfu, vējdēli
- zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
- zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd.
- rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī.
- joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
- bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
- gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
- grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
- tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas.
- gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
- gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
- fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- domātājs cilvēks, kas domā, veido spriedumus, secinājumus
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
- krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā.
- robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
- tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
- kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu; cilvēkēdājs (2).
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
- skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus.
- sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
- gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
- ideālists cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- izpildītājs cilvēks, kas ieraksta visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
- kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
- veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
- zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā.
- ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
- improvizators Cilvēks, kas improvizē (1); cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1); improvizētājs.
- kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
- sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
- izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
- nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
- moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- zemnieks cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa; dzimtcilvēks.
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu 1; cilvēks, kas dzīvo trimdā 1.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
- politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
- pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav.
- baumu birojs cilvēks, kas izplata baumas.
- pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
- izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
- redzētājs cilvēks, kas iztēlē veido redzes tēlus (sapņus, vīzijas)
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists.
- miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- antivakseris cilvēks, kas izvairās no vakcinēšanas un iebilst pret to.
- mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
- puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- mācītājs cilvēks, kas kādu māca, pamāca
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto.
- apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
- mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
- flīzētājs cilvēks, kas klāj flīzes
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
- vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
- partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
- svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
- dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
- Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav.
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
- spaiseris cilvēks, kas lieto spaisu.
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
- skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
- sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
- rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
- plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
- mirējs Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām.
- sekotājs cilvēks, kas nākamais stājas kādā amatā
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
- neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
- nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā.
- voits cilvēks, kas nestrādā.
- čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
- čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
- pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
- stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
- vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
- gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
- aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
- važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
- ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
- pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
- jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
- dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
- tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
- ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
- ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
- takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
- supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
- atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
- individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
- ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- vēlētājs cilvēks, kas piedalās [vēlēšanās]{s:1823}
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī.
- sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs.
- tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs.
- viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
- pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
- vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas.
- stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
- mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
- nuocierss cilvēks, kas runā par citu indīgi, ļauni.
- labais mājas gars (arī mājas dvēsele) cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
- pacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
- pieaugušais Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks.
- jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- vanginīks cilvēks, kas senāk strādājis "pie kungiem".
- sēņotājs Cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo.
- sērferis cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- sērfists cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar sērfu, vējdēli, vētrasdēli
- sēdētājs cilvēks, kas sēž
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- spitālis cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
- Homo ludens cilvēks, kas spēlē.
- veižuons cilvēks, kas staigā vīzēs.
- pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- dienas strādnieks cilvēks, kas strādā dienas darbu.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks.
- policists cilvēks, kas strādā policijā.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
- denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
- viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
- višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
- ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
- kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu.
- sausoklis cilvēks, kas tuvu miršanai.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
- vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
- mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
- uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
- zvanītājs cilvēks, kas veic telefona zvanu
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- plānotājs cilvēks, kas veido plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora.
- zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
- kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
- aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
- rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
- rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
- ne dzīvotājs, ne mirējs cilvēks, kura materiālie līdzekļi tik tikko nodrošina eksistenci.
- papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
- ačka Cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu.
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kura veiktais garīgais darbs tiek uzskatīts par ļoti vieglu.
- labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks.
- pusčigāns cilvēks, kuram viens no vecākiem ir čigāns.
- eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto.
- ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
- kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.
- mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
- mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
- covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
- dzimumnoziedznieks cilvēks, kurš veicis dzimumnoziegumu.
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- biedrs Cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku.
- nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
- tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process.
- investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
- mājdzīvnieku mītnes cilvēku celta un dzīvnieku bioloģiskām prasībām atbilstoši iekārtota ēka.
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
- psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
- glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
- sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība.
- rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
- poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
- antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
- etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
- lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
- etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
- cilvēkkapitāls cilvēku potenciāls.
- ekstraspekcija cilvēku psihiskās dzīves izzināšana, tos novērtējot.
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
- iedzīvotāju vecuma sastāvs cilvēku sadalījums dažādās vecuma grupās.
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
- sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu.
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze.
- medijs cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
- humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
- antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
- cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
- sāpināšana cita cilvēka ietekmēšana, izraisot tam dziļu, nomācošu emocionālo stāvokli
- iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
- slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
- modināšana cita cilvēka vai dzīvnieka miega pārtraukšana, panākšana, ka tas mostas
- otrais Cits (parasti cilvēks).
- ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā.
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
- glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
- apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%).
- darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
- rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
- ogatns Čakls, veikls (cilvēks).
- gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
- čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- četrdesmits Četrdesmit gadu (cilvēkam).
- četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- četrotne Četru cilvēku kopa.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
- luncaks Čūska (arī par cilvēku).
- ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- ģeokrātija dabas (Zemes) vara pār cilvēci; fatālistu filozofiskā koncepcija.
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas.
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
- kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
- klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
- tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
- garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- gara (arī garīga) barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
- patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
- pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts.
- piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
- nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
- šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
- daņ-tjaņ Daoisma metafizikā cilvēka smalkās fizioloģijas trīs centri.
- ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās.
- dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
- dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
- cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas.
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas.
- zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis.
- gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks.
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks.
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
- darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
- naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks.
- ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks.
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
- glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- šiveris Darbīgs cilvēks.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
- darbmašīnas automātiskā vadība darbmašīnas vadība, ko realizē vadības sistēma ar iepriekš izstrādātu programmu bez cilvēka līdzdalības.
- automātiskā vadība darbmašīnas vadīšana, ko realizē vadības sistēma pēc noteiktas programmas bez cilvēka līdzdalības.
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
- dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
- strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
- sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
- nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
- perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
- organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
- gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
- mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
- staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
- vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana.
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
- sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus.
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
- veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā.
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
- nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
- nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
- uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
- karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
- karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
- logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
- luņs Degradējies cilvēks.
- līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
- ķilvēķelis Dem. --> cilvēks, nicinošā nozīmē.
- cilvēciņš Dem. --> cilvēks.
- homunculus Dem. --> homo; cilvēciņš.
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
- paleodemogrāfija demogrāfijas nozare, kura pēta demogrāfiskos procesus senās cilvēku sabiedrībās.
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
- denunciants Denuncētājs - cilvēks, kas denuncē.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
- kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks.
- organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- zadruga Dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
- Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem.
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
- Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā.
- antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
- Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā.
- teofilantropija Dieva un cilvēka mīlēšana.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- ticīgais Dievbijīgs cilvēks, reliģiozs.
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- teantrops Dievs un cilvēks.
- molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons.
- aizčākstējis diloņslims cilvēks.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks.
- jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šizis Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šizo Dīvains, nenormāls cilvēks.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- apdzīvots Divd. --> apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
- Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- divdesmits Divdesmit gadu (cilvēkam).
- pa divi, arī pa diviem divi (cilvēki) kopā; divatā.
- pāris Divi cilvēki, kurus saista partnerattiecības.
- jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- divkosis Divkosīgs cilvēks.
- jānuss Divkosīgs cilvēks.
- divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- bimani Divroči, zīdītāju kārta, ietverot cilvēkus.
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris.
- divvienība Divu (cilvēku) savienība.
- starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3).
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
- grupveida saziņa domu, izjūtu un iespaidu apmaiņa starp vairākiem cilvēkiem.
- kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- dozimetrists Dozimetrijas speciālists; cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
- draiska Draisks cilvēks; draiskulis (draiskule).
- skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks.
- šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- šķeternieks draiskulīgs cilvēks.
- žeiska Draiskulīgs cilvēks.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
- pirška Draiskulīgs, gražīgs cilvēks.
- zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
- kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
- priķirka Draugi, cilvēki, kas piesedz zagli.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
- bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks.
- skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šalkas pārskrien pa kauliem drebuļi, trīsas, cilvēkam saslimstot vai nobīstoties.
- bemberis Driskās ģērbies cilvēks.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- drošinieks Drosmīgs cilvēks; drosminieks.
- čima Drosmīgs cilvēks.
- drosminieks Drosmīgs cilvēks.
- žgučij Drosmīgs cilvēks.
- žgučijs Drosmīgs cilvēks.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
- stampa Drukns cilvēks.
- stampals Drukns cilvēks.
- stieblaks Drukns cilvēks.
- tepča Drukns, lempīgs cilvēks.
- repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
- repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
- stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
- drūmis Drūms cilvēks.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- bāmūzis Dumjš cilvēks.
- zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- mūma Dumjš, nerunīgs cilvēks.
- mūmiķis Dumjš, nerunīgs cilvēks.
- glūmza Dumjš, neveikls cilvēks.
- du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks.
- dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- dzeltīgs Durstīgs, ass (arī par cilvēku).
- dveselis Duselis; astma, astmatisks cilvēks.
- erbulis Dusmās ātrs cilvēks.
- verveklis Dusmīgs cilvēks, burvis.
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
- rūss dusmīgs cilvēks.
- dusmis Dusmīgs cilvēks.
- eglīte Dusmīgs cilvēks.
- perģelis Dusmīgs cilvēks.
- pūslis Dusmīgs cilvēks.
- sirsenis Dusmīgs cilvēks.
- būdelis Dusmīgs, dusmās iekaisis cilvēks.
- dusmpūķis Dusmīgs, īgns cilvēks.
- dusmpūznis Dusmīgs, īgns cilvēks.
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
- derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks.
- ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks.
- bešķis Dusmīgs, ļauns cilvēks.
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
- cāziķis Dusmīgs, naidīgs cilvēks.
- uzpurnis Dusmīgs, neapmierināts cilvēks.
- cobiķis Dusmīgs, nepatīkams cilvēks.
- ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
- punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks.
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
- meņča Dūšīgs (nadzīgs) cilvēks.
- smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks.
- biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
- sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- radības Dzemdības (cilvēkam).
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
- klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks.
- sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
- sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- nativitāte Dzimšana, dzimšanas brīdis, zvaigžņu stāvoklis cilvēka dzimšanas brīdī.
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
- dzimtļauži Dzimtcilvēki; dzimtļaudis.
- dzimtsļauži Dzimtcilvēki; dzimtsļaudis.
- dzimtļaudis Dzimtcilvēki.
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
- dzimtnieks Dzimtcilvēks.
- dzimtscilvēks Dzimtcilvēks.
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas.
- artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums.
- mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai.
- choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis.
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs.
- māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
- nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
- spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns.
- heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
- sinantropiski dzīvnieki dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei cilvēku apdzīvotās vietās.
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
- indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas.
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
- sarkosporidioze dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; retumis slimo arī cilvēki.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- histoģenēze Dzīvnieku un cilvēka audu veidošanās no embrionālo aizmetņu šūnām.
- eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem.
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
- ožas orgāni dzīvnieku un cilvēka orgāni, kas uztver un analizē ožas kairinājumus - smakas.
- amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā.
- nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
- hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
- šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
- mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist.
- parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
- ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī.
- Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību.
- Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
- Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
- Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd.
- cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki.
- gāga Ēdelīgs cilvēks.
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- stakle Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.
- ēsma Ēdiens (cilvēkiem).
- barāt Ēdināt (cilvēku).
- kratināt Ēdināt (cilvēkus un dzīvnieku).
- barot Ēdināt (cilvēkus).
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
- pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
- Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
- cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- cilvēktirdzniecība ekspluatācijas nolūkā veikta cilvēku vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana.
- ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
- spalva elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas, mats (2)
- mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
- aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
- pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
- metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
- jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- susātius Ēna (cilvēka).
- enerģētiskais vampīrisms enerģijas, dzīvības spēku atņemšana cilvēkiem.
- nagla Enerģisks, arī veikls, atjautīgs cilvēks.
- nemiera gars enerģisks, darbīgs cilvēks.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
- sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- mēģins Ērmots, nenopietns cilvēks.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- grauzt Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
- baroties Ēst (par cilvēkiem).
- knābāt Ēst (par cilvēkiem).
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks.
- eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
- degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
- atgriešanās Ētiski reliģisks jēdziens par cilvēka domu, jūtu un gribas pārvēršanos uz labo pusi.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- jūga Ēvele, ar ko strādā 2 cilvēki.
- jūga ēvele ēvele, ar ko vienlaikus strādā 2 cilvēki; jūgēvele.
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
- anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
- asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
- nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
- išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
- džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam.
- manass Ezoterismā cilvēka domu enerģija.
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
- elementāļi Ezoterismā cilvēku radītas domu formas.
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
- īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
- viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
- čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem.
- nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā.
- āveša Ezoterismā iemiesošanās cita cilvēka ķermenī.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
- rādžajoga Ezoterismā karaliskā joga, kas cenšas parādīt cilvēcei ceļu uz pilnveidošanos.
- paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
- avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- upadhi Ezoterismā neziņa, ko augstākais Es uzspiež cilvēkam, kas ir iemiesots ķermenī.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
- riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
- āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
- vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
- kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
- guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks.
- sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- mukuris Fanātiski reliģiozs cilvēks.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna.
- dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē.
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- fenšui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fen-šui.
- fen-šui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui.
- Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
- antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
- antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem.
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm).
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- antropogrāfija Fiziskās antropoloģijas daļa, kas apraksta cilvēka orgānus.
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks.
- apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- krēbulis Fiziski vājš cilvēks.
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
- ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
- flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks.
- stirna Flegmātisks cilvēks.
- zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu.
- paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
- henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
- fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists; cilvēks, kas fotografē.
- portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls; ģīmetne (1).
- ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls.
- pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
- nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- vecākgājuma Gados vecāki (cilvēki).
- padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens.
- kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
- fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
- fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem.
- dzeltengalva Gaišmatains cilvēks.
- dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
- Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
- cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
- matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
- holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī.
- pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
- pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
- kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
- ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem.
- lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
- sielains Gara auguma cilvēks.
- sielējs Gara auguma cilvēks.
- sielis Gara auguma cilvēks.
- streilis Gara auguma cilvēks.
- veršte Gara auguma cilvēks.
- šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
- lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
- klemza Gara auguma vārgs cilvēks.
- klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks.
- strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks.
- klingas Garas, tievas kājas (cilvēka).
- karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
- aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
- dūdis Garīgi ierobežots cilvēks.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
- būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- leitāns Garkājains cilvēks.
- kagāns Garkaklains cilvēks.
- sausiņš Garlaicīgs cilvēks.
- ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks.
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
- saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
- stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis.
- glīms Garš cilvēks.
- iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks).
- vembele Garš līks cilvēks.
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
- bizuls Garš, kalsnējs cilvēks.
- sklanda Garš, kārns cilvēks.
- sklandis Garš, kārns cilvēks.
- lošmaks Garš, liela auguma cilvēks.
- banāns Garš, neveikls cilvēks.
- štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
- garbizonis Garš, tievs cilvēks.
- stādaigs Garš, tievs cilvēks.
- šķets garš, tūļīgs cilvēks.
- kā sklanda garš, vājš (cilvēks).
- fitiļs Garš, vājš cilvēks.
- žeikste Garš, vājš cilvēks.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- gauda Gaudulīgs cilvēks.
- gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks.
- kunktators Gauss cilvēks.
- luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
- gausinieks Gauss, lēns cilvēks.
- flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
- lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
- tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
- muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
- buzda Gauss, stīvs cilvēks.
- buzga Gauss, stīvs cilvēks.
- garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks.
- zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) Gāzt (cilvēku).
- triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
- žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
- gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- minūta Glezniecībā un tēlniecībā mērs, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļu attiecību (galvas garuma 48. daļa).
- karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni.
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju.
- gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist.
- plauks Gļēvs cilvēks, plukata.
- glīzis Gļēvs cilvēks; glīze 1.
- ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita.
- glīze Gļēvs cilvēks.
- miekšis Gļēvs cilvēks.
- miekšķis Gļēvs cilvēks.
- miešķis Gļēvs cilvēks.
- žerbelis Gļēvs cilvēks.
- mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
- glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa.
- zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
- ļanka Gļēvs, ļengans cilvēks.
- murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
- jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
- vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
- gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis.
- glēvis Gļēvs, slinks cilvēks.
- litauris Gļēvs, slinks cilvēks.
- ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
- slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
- larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- jēlis Gļēvs, vājš cilvēks.
- netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks.
- lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks.
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
- ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks.
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
- komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- šeihs godājams cilvēks.
- betušnijs Godīgs cilvēks.
- bzdelovatijs Godīgs cilvēks.
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
- bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
- Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem.
- godkāris Godkārīgs cilvēks.
- godmīlis Godkārīgs cilvēks.
- gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
- cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja.
- rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
- aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
- greilis Greizs, līks cilvēks.
- greinis Greizs, līks cilvēks.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
- abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
- Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
- driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
- Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- Pandora grieķu mitoloģijā - Prometeja brāļa sieva, kas, neievērodama aizliegumu, atver lādi, kur glabājas cilvēces nelaimes; tās izplatās pa visu pasauli.
- Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
- stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- klibiķis Grozīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- kruķīties Grozīties (par cilvēku).
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
- suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
- kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
- primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
- fokusgrupas diskusija grupveida diskusija, kurā piedalās cilvēki, kas ir kompetenti runāt par kādu šauru tematu.
- ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks.
- grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
- Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- smadzenes ar kājām gudrs cilvēks.
- gudrinieks Gudrs cilvēks.
- zubrila Gudrs cilvēks.
- ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks.
- divguļamā gulta gulta diviem cilvēkiem.
- vienguļamā gulta gulta vienam cilvēkam.
- (sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (biežāk saritināties) kamolā guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saritināties (retāk savilkties) kamolā guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā.
- dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
- antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
- Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
- antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus.
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
- tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
- inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā.
- Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi.
- savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
- baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms.
- kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā).
- Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks.
- fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus").
- Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- herkulisks Herkulam piemērots, pārcilvēcisks.
- Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
- radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- Vesantara Hindu mitoloģijā - princis, Budas pēdējā cilvēciskā inkarnācija, pirms viņš kļuva par Sidhartu Guatamu.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes.
- ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
- paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
- melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- dzīvības eliksīrs hipotētiska viela ("elixir vitae"), kas var pagarināt cilvēka mūžu.
- bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
- datorcilvēks Hipotētisks datora un cilvēka apvienojums.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- holeriķis Holerisks cilvēks; cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
- kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku).
- tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī.
- neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
- nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
- melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu.
- paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
- dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY).
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- paratuberkulozes mikobaktērija hroniska enterīta ierosinātājs liellopiem; cilvēkam nav patogēns.
- biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts.
- gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
- humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
- orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilv. Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- pazīstēt Identificēt (cilvēka personību).
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- gaisa kākars iedomīgs cilvēks.
- miens Iedomīgs cilvēks.
- pāvs Iedomīgs cilvēks.
- kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
- kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
- ielakt Iedzert (par cilvēkiem).
- ektopija iedzimta vai iegūta kādas tipiskas cilvēka erogēnās zonas nejutība.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
- iegriba Iegribīgs cilvēks.
- iegribis Iegribīgs cilvēks.
- iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku).
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); iegūt nozīmīgumu.
- izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
- mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss.
- iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
- ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
- iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas).
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto).
- saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
- svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
- iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
- būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
- iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
- enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
- iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
- aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
- katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- kaltavas Ierīce cilvēku spīdzināšanai.
- glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
- automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- peldlīdzeklis Ierīce, ar kuru cilvēki pārvietojas pa ūdeni.
- automātiskais durvjveris ierīce, kas atver un aizver salona durvis bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- ievadierīce Ierīce, kas pārsūta datus, programmas vai vadības signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru.
- cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
- runas sintezators ierīce, kas, izmantojot ciparinformāciju, ģenerē cilvēka balsij līdzīgas skaņas.
- spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- slēgta ierinda (arī rinda) ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
- iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
- uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
- atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
- ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
- iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
- iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
- iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
- iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
- iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
- iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam.
- iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
- puņķdegunis Iesnains cilvēks.
- sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
- atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu).
- pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
- veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
- skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
- stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem).
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
- erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
- raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- liels Ievērojams, izcils (par cilvēku).
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
- sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
- ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
- puļnuķ Ievietot kamerā vēl vienu cilvēku.
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- bozeklis Īgns cilvēks.
- dūcis Īgns cilvēks.
- rūgums Īgns cilvēks.
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks.
- dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks.
- rūgumdesa Īgņa, saīdzis cilvēks.
- dūceklis Īgņa; cilvēks, kas dūc.
- rūka Īgņa; īgns cilvēks.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks.
- profānais Ikdienišķais, cilvēciskais, nereliģiskajai sfērai piederīgais.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
- žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder nadenu saimes atapasku grupas.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
- rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi.
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
- ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
- indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
- gosāins Indijā apzīmējums cilvēkam, kas nodevies reliģiskām pārdomām.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
- frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
- agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
- logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
- savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts.
- atbalstīšana Individualizētas uzmanības izrādīšana pret cilvēku, emocionālā pieņemšana un palīdzība tad, kad tā ir nepieciešama.
- apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas.
- superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
- antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks.
- zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
- antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
- alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
- konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- antropometrs Instruments cilvēka ķermeņa lineāro somatomēru mērīšanai.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
- psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks.
- frukts Interesants, ievērības cienīgs cilvēks.
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- iegūšana intīmu attiecību (ar pretējā dzimuma cilvēku) izveidošanās panākšana
- demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
- iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
- valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
- īpatnis Īpatnējs cilvēks.
- dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku).
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
- Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem.
- Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
- Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni.
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
- Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- jukt ārā (arī laukā) Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
- Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
- kosacis Īsredzīgs cilvēks.
- trusls Īss un resns (par cilvēku).
- stepka Īss un resns cilvēks.
- stepkus Īss un resns cilvēks.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
- rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
- stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets.
- strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- nočalot Īsu brīdi čalot un pabeigt čalot (par cilvēkiem).
- nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
- pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- izcelt no gultas Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
- uzcelt no miroņiem izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
- uzcelties no miroņiem izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
- izstiepties Izaugt (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- gamris Izbadējies cilvēks, kas kāri ēd.
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
- kāmeris Izbadojies cilvēks.
- izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
- nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
- sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
- cilme Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem).
- akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā.
- prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums.
- baisais Izcils cilvēks.
- liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
- izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- žaburis Izdarīgs cilvēks.
- žaburs Izdarīgs cilvēks.
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
- izdildirsis Izdilis, izkāmējis cilvēks.
- čiekstiņš Izdilis, slimīgs cilvēks.
- žogs Izdilis, vājš cilvēks.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- defenestrēt Izgrūst vai izsviest pa logu (latīņu "fenestra") cilvēku vai kādu lietu.
- baciļnijs Izģindis cilvēks.
- izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
- ģilksnis Izkaltis cilvēks.
- ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
- ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
- izasutināties Izkarsēties (par cilvēku).
- izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- diršlis Izklaidīgs cilvēks.
- lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
- izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
- izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu).
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis.
- ļeters Izlaidies cilvēks.
- pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks.
- libertīnieši Izlaidīgi, netikumiski cilvēki.
- braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
- pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
- šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags.
- ļakars Izlaidīgs cilvēks.
- ņedžga Izlaidīgs cilvēks.
- palaistuvis Izlaidīgs cilvēks.
- šļarga Izlaidīgs cilvēks.
- ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
- izlepulis Izlepis, izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas.
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks.
- izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
- ņaika Izlutināts cilvēks, kuram jebkurš ēdiens neatbilst gaumei.
- jēlmiesa Izlutināts cilvēks.
- vieksts Izlutināts cilvēks.
- izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
- pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- lovkačs Izmanīgs, blēdīgs cilvēks.
- študente Izmanīgs, viltīgs cilvēks.
- derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
- pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
- izsūkt Izmantot citu cilvēku darbu; ekspluatēt.
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- izklikšķēt Izmežģīt kāju (par cilvēku).
- ļunka Izmircis cilvēks.
- plūžņa Izmircis cilvēks.
- plūznis Izmircis cilvēks.
- zveņģe Izmircis cilvēks.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
- afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
- izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku).
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
- stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus").
- prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu.
- Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis").
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
- homo novus iznirelis; _burtiski_: "jauns cilvēks".
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
- pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
- iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
- pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
- glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
- sabangot Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu); izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
- riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
- pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- kāksle Izsalcis cilvēks, rīma, gardēdis.
- kalksnis Izsalcis cilvēks.
- badika Izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- kamokslis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
- kamoksnis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
- begalis Izsalcis, rijīgs cilvēks.
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes.
- maktīgs Izskatīgs, glīts (par cilvēku).
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- drejs Izskats (par cilvēku).
- izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
- izabizinēties Izskraidīties (par cilvēku).
- izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
- izbizot Izskriet (par cilvēku).
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem.
- dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts.
- glance Izsmalcinātība, ārēja pievilcība (cilvēkam).
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
- pūrēlis Izspūris cilvēks.
- izrikšot Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
- izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
- stuodaigys izstīdzējis cilvēks.
- garķis Izstīdzējis cilvēks.
- ģeikste Izšķērdīgs cilvēks.
- leidars Izšķērdīgs cilvēks.
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
- dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
- politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
- izatīrīties Izvākties (par cilvēkiem).
- žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns.
- izveicnieks Izveicīgs cilvēks.
- oģeris Izveicīgs cilvēks.
- puliers Izveicīgs cilvēks.
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
- sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
- iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns.
- šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
- izvirtulis Izvirtis cilvēks.
- pļurza Izvirtis cilvēks.
- apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
- Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Musubi do Kami japāņu mitoloģijā - dzimšanas un auglības dievības, kas cilvēkam spēj piešķirt dvēseli un dzīvības spēku.
- Fugens Japāņu mitoloģijā - viens no bodhisatvām, ko Buda sūtīja uz zemi, lai cilvēkiem un visam dzīvajam palīdzētu ceļā uz paradīzi.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
- Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- pikpaunā Jāteniski uz (cilvēka) muguras; kukuragās.
- mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks).
- kratiknis Jaukts ēdiens (cilvēkiem).
- viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
- jaunietis jauni cilvēki, parasti jaunāki par 21 gadu (var ietvert personas līdz 25 gadu vecumam).
- jaunļaudis Jaunie cilvēki (jaunietes un jaunieši).
- zudusī paaudze jaunie cilvēki, kas pārnāca no Pirmā pasaules kara izmisuši un bez cerībām, zaudējuši ticību dzīves jēgai.
- jaunulis Jauns cilvēks vai dzīvnieks.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
- jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks.
- zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns).
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- jautrībnieks Jautrs cilvēks.
- tralliņš Jautrs cilvēks.
- trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks.
- saldene jebkas, ko cilvēks vai dzīvnieks meklē, pēc kā tiecas.
- diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
- ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
- ar aizsietām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
- ar aizvērtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
- ar aizmiegtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
- tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- tuvāks Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
- kaut kurš pareti jebkurš cilvēks.
- kaut kurš jebkurš cilvēks.
- kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu.
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm.
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu.
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- heteronormativitāte jēdziens, kas raksturo dominējošo sociālo normu sistēmu, kas balstās pieņēmumā, ka cilvēki ir heteroseksuāli un izjūt seksuālu, romantisku tieksmi veidot attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- psihes struktūra jēdziens, kas skaidro cilvēka psihes iekšējo procesu pamatelementus, kā arī to attīstību un mijiedarbību.
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
- skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
- somēkls jēls, gļēvs cilvēks.
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā.
- guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā.
- arsuri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums čuvašu mitoloģijā.
- agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā.
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
- jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
- šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga.
- šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs.
- žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs.
- maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns.
- ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns.
- almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā.
- dīvs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums persiešu mitoloģijā.
- rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana".
- picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā.
- sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks.
- orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts.
- batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks.
- čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā.
- intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
- Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
- jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis.
- žvurkstiņš Jocīgs cilvēks.
- šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
- jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
- joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri.
- āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
- Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
- taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
- Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
- salkt Just stipru izsalkumu (par cilvēkiem).
- psihisms jūtas, pārdzīvojumi, kas piemīt konkrētajam cilvēkam.
- sentimentālists Jūtīgs cilvēks.
- brāmanis Jūtīgs, viegli aizskarams cilvēks.
- pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
- cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
- idealizācija jūtu ietekme otra cilvēka vērtējumā.
- dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
- turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
- ķuņķis Kā budēlis kā nekā saģērbies cilvēks; lempis.
- pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
- pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
- kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
- kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus.
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- izmantojums Kāda cilvēka iesaiste uzdevumā, kādā pasākumā.
- spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
- parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
- vilcene Kāda cilvēkiem neēdama sēne.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība; pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
- stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
- modelēšana Kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā.
- simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
- čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks.
- izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
- pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
- mūsulaikā Kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā.
- piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
- aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
- kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele kāds cilvēks.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- ģervelis Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
- ģeņģis Kāds, kas ejot grīļojas; sadzēries, grīļīgs cilvēks.
- lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
- noplīsinis Kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks.
- miekšķis Kāds, kas ir izmircis; arī piedzēris cilvēks.
- gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
- kaiteklis Kāds, kas kaitē (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
- greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
- bāzīgs Kāds, kas mēdz noslēpt citu cilvēku mantas.
- liska Kāds, kurš aizvaino citus cilvēkus ar labsirdīgu izsmiekliu.
- mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
- rēdekls kāds, kurš mīl dot rīkojumus citiem cilvēkiem, bet pats izvairās no darba.
- šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
- mūžu karsināt kādu cilvēku vai sevi uzturēt līdz vecumam.
- notenkāties Kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- kailfoto Kaila cilvēka foto.
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
- pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
- antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
- pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
- Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
- pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode.
- skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
- kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- dzādze Kalsens cilvēks.
- kalksnis Kalsens cilvēks.
- derba Kalsens, izbadojies cilvēks.
- ādenieks Kalsnējs cilvēks.
- pitka Kalsnējs cilvēks.
- kalsens Kalsns (par cilvēku).
- kalsnējs Kalsns (par cilvēku).
- zarnas Kalsns cilvēks.
- skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks.
- skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks.
- skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks.
- knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks.
- skalbunte Kalsns, tievs cilvēks.
- liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).
- sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts.
- brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- iegāda Kaprīzs, untumains cilvēks.
- kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
- karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
- seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
- Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
- Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
- žauneklis Kārīgs cilvēks, grābsteklis.
- āpelte Kārīgs cilvēks.
- cūkaris Kārīgs cilvēks.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- sust Karst (parasti par cilvēkiem).
- ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
- karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
- žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
- iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- taktuālā karte karte, kurā simboli un nosaukumi atveidoti Braila rakstā, lai karti varētu izmantot vājredzīgie un aklie cilvēki.
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
- svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
- šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
- ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
- drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
- drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
- soburs kašķīgs cilvēks.
- grizlis Kašķīgs cilvēks.
- ķerksis Kašķīgs cilvēks.
- ķerkslis Kašķīgs cilvēks.
- ķildavnieks Kašķīgs cilvēks.
- melsākls Kašķīgs cilvēks.
- vingans Kašķīgs cilvēks.
- žeburs Kašķīgs cilvēks.
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
- kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks).
- ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
- stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks.
- eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks.
- ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks.
- ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks.
- kass Kašķis; ķildīgs cilvēks.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- katrs solis katra (cilvēka) darbība, rīcība.
- cilvēktiesības Katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību).
- decimācija Katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana.
- māthromosoma Katra no cilvēka 46 hromosomām, kas starpfāzē dubultojusies un kodola dalīšanās laikā savijusies spirālē.
- papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
- ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
- ikviens Katrs (parasti cilvēks).
- pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks.
- kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks.
- kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
- kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
- iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem.
- autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
- ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
- pupurs Kaut kas sīks (cilvēks).
- ķelne Kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks).
- sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba.
- neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
- Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
- Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā.
- biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
- Brahtings Khmeru (Dienvidvjetnama) mitoloģijā - aizkapa pasaule, kurā atrodas mirušo cilvēku dvēseles.
- heiristika Kibernētikas nozare, kas pētī cilvēka intelektuālo spēju atveidošanas iespējas.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
- šļumurs Klaidonis, blandonis, līderīgs cilvēks.
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
- klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks.
- sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks.
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks.
- pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- denderēt Klaiņot (parasti par piedzērušu cilvēku).
- bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
- klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
- ampelmanis Klauns; māžs; āksts; paviegls cilvēks.
- kļamse Klibojošs cilvēks.
- ķuģis Klibojošs cilvēks.
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- klipis Klibs cilvēks.
- kloškāja Klibs cilvēks.
- klibzaķis Klibs, vājš, bezrakstura cilvēks.
- klamata Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- klemete Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
- klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds).
- bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis.
- bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt.
- automātiskā kļūdu labošana kļūdu atklāšanas un labošanas process, ko veic dators vai cita speciāla ierīce bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
- mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
- pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- bālēt Kļūt bālam (par cilvēku, seju).
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
- pietumst Kļūt drūmam (par cilvēku).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sausēt Kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
- nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
- uzblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
- izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku).
- atkust Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- nosērties Kļūt noskrandušam (par cilvēku).
- pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
- pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- pārblīzt Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
- ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2).
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- baroties Kļūt tuklākam no ēšanas (par cilvēku).
- iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
- liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padilt Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- dilt Kļūt vājam (par cilvēku).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- nokristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku).
- noliesēt Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem).
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- svāpurs Knauķis, pusaudzis, vājš cilvēciņš.
- neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
- goitars Koitars - nesmuks, garš cilvēks.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
- Jurupari Kolumbijas barasanu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas nozaga uguni un atnesa to cilvēkiem.
- raksturu komēdija komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu.
- gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- lomu teorija konceptuāls skaidrojums par cilvēka uzvedību ietekmējošiem faktoriem atkarībā no cilvēka sociālās pozīcijas un ar to saistītajām gaidām.
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā.
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem.
- sabiedrības labklājība konkrētas sabiedrības, tajā dzīvojošo cilvēku nodrošinājums, ko garantē valsts politika.
- konservs konservatīvās ideoloģijas cilvēks.
- nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā.
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība.
- kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā.
- brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene.
- irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma.
- Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
- Vongvi Korejiešu šamaņu mitoloģijā - to cilvēku ļaunie gari, kuri miruši vardarbīgā nāvē.
- mekšķis Korpulents cilvēks, arī nobarota cūka.
- brūsls Korpulents cilvēks.
- ķusis Korpulents cilvēks.
- peldriņķis Korpulents cilvēks.
- žļudzāknis Korpulents, bezveidīgs cilvēks.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- kokamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta alerģiju, dažiem cilvēkiem arī kontakta dermatītu.
- etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
- ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi.
- fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises.
- kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
- kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
- kosmiskais (arī kosmosa) kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas, cilvēku transportēšanai.
- bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
- defraudants Krāpnieks, cilvēks, kas piesavinājies cita naudu.
- miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- ļaužu vilciens kravas vilciens, kurā ir vairāk nekā 10 vagonu ar cilvēkiem.
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
- atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
- habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
- daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
- blatņiks Kriminālo aprindu cilvēks.
- djavols Kriminālvides apzīmējums cilvēkam, kas, nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
- krist gar zemi krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
- pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību.
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks.
- arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes.
- Jēzus Kristus kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- monofelītisms kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā (šajā interpretācijā Kristum piemītt divas dabas: dievišķa daba un cilvēka daba).
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
- logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
- sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
- Homo sapiens fossilis Kromaņonas cilvēks.
- gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī vārgs, nespēcīgs.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- klešņa Kropls, slimīgs cilvēks.
- krujš Krujš cilvēks - kroplis.
- skribins kruķis (klibam cilvēkam).
- kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks.
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
- arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
- entomozes Kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu.
- kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
- kurlis Kurls cilvēks.
- diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
- plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns).
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
- neremonis Kustīgs, darbīgs cilvēks.
- ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
- drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizenis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīteris Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīters Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
- kutulis Kutelīgs cilvēks.
- pankūka Kūtrs cilvēks.
- nūška Kūtrs un nekārtīgs cilvēks, tūļa.
- laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks (par cilvēku).
- storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks.
- glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
- glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa.
- bīkstēglis Kūtrs, neveikls cilvēks.
- slīmestuvis Kūtrs, slinks cilvēks.
- Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem.
- Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
- korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- augums Ķermenis (cilvēkam).
- pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- augums ķermeņa garums, lielums (parasti cilvēkam); ķermeņa augstums.
- lejas (arī otrs, resnais) gals ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- otrs (arī lejas, resnais) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- resnais (arī lejas, otrs) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta; sēde 2(2).
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- Kurbads Ķēves dēls cilvēka izskatā latviešu pasakās.
- dervelis Ķildīgs cilvēks.
- erelis Ķildīgs cilvēks.
- erģis Ķildīgs cilvēks.
- ērģis Ķildīgs cilvēks.
- ērksis Ķildīgs cilvēks.
- iestrīdnieks Ķildīgs cilvēks.
- karčaunieks Ķildīgs cilvēks.
- karneklis Ķildīgs cilvēks.
- kārneklis Ķildīgs cilvēks.
- kasīklis Ķildīgs cilvēks.
- kašķis Ķildīgs cilvēks.
- kašklis Ķildīgs cilvēks.
- ķezis Ķildīgs cilvēks.
- ķiezis Ķildīgs cilvēks.
- laukturis Ķildīgs cilvēks.
- ļerkša Ķildīgs cilvēks.
- peška Ķildīgs cilvēks.
- peska Ķildīgs cilvēks.
- peslis Ķildīgs cilvēks.
- porka Ķildīgs cilvēks.
- purka Ķildīgs cilvēks.
- skutele Ķildīgs cilvēks.
- strīdelnieks Ķildīgs cilvēks.
- strīdītājs Ķildīgs cilvēks.
- terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks.
- kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- fen-šu Ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui, fen-šui.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Či-Ju Ķīniešu mitoloģijā - dumpīgais milzis, kuram piemita pārcilvēcisks spēks, ieroču izgudrotājs.
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene.
- Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- Gu-Ji Ķīniešu mitoloģijā - miruša cilvēka dvēsele - tāda cilvēka dvēsele, kurš nav miris dabiskā nāvē, nav radis mieru dzimtas kapos vai izdarījis pašnāvību.
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
- daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
- taiči Ķīniešu vingrinājumu sistēma ("Tai-Dzi"), kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
- gvarde Labākā (cilvēku grupas, organizācijas) daļa.
- patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- prikinutij Labi ģērbies cilvēks.
- prikinutijs Labi ģērbies cilvēks.
- frajers Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- fucins Labi ģērbts cilvēks - noziedznieka upuris.
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
- labsirdis Labsirdīgs cilvēks.
- saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
- lāga dvēsele labsirdīgs, izpalīdzīgs cilvēks.
- bonoms Labsirdīgs, vientiesīgs cilvēks.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- bonhomme lāga cilvēks; vientiesis.
- iemīlēšanās Laika ziņā ierobežota pacilātība, ko izraisa stipras simpātijas pret kādu cilvēku.
- saeculum Laikmets, cilvēka mūžs, paaudze, gadu simtenis.
- sastrēgumstunda Laikposms, kad kāda vietā ir ļoti intensīva transportlīdzekļu un cilvēku kustība.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- mūžs Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence; arī dzīve.
- kumeļa gadi laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība.
- laimes bērns laimīgs cilvēks.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
- veļu laiva laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- zarnu lamblija lambliju suga ("Lamblia intestinalis"), kas cilvēka tievajā zarnā izraisa infekcijas slimību lambliozi.
- kablis Lamu vārds garam cilvēkam.
- naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam.
- grebeze Lamu vārds veciem cilvēkiem.
- peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
- čālapauts Lamuvārda nozīmē: neveikls cilvēks; arī pļāpīgs cilvēks.
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- bužuruncis Lamuvārds (cilvēkam).
- teļāks Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
- teļapēteris Lamuvārds (dumjš, neveikls cilvēks).
- vārnākslis Lamuvārds (uz ļaunu cilvēku).
- pāpe Lamuvārds (vārgam cilvēkam).
- žvangus Lamuvārds biezi saģērbtam cilvēkam.
- spiga lamuvārds cilvēkam ar sliktu stāju.
- kramausis Lamuvārds cilvēkam un novājējušam lopam.
- jēlausis Lamuvārds cilvēkam, kas neko nevar izvest galā.
- skrule lamuvārds cilvēkam; maza sieviete (nicinoši).
- vēžavas Lamuvārds cilvēkiem, kas vienmēr nokavē.
- suspuris lamuvārds dusmīgam cilvēkam.
- bandžalis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
- bandžolis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
- bandžulis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
- vērzaka Lamuvārds garam, nejaukam cilvēkam.
- penēzis Lamuvārds iedomīgam cilvēkam.
- šļempis Lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam.
- kleiba Lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam.
- kulcenis Lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam.
- kobiņš Lamuvārds mazam un vājam cilvēkam.
- pastalas Lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam.
- izava Lamuvārds nekārtīgi saģērbtam cilvēkam.
- svīķītis lamuvārds nenopietnam ("pavieglam") cilvēkam.
- setuks lamuvārds pēc dabas niecīgam cilvēkam.
- rumba lamuvārds resnam cilvēkam.
- bremžuks Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
- taucis Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
- bruslaks Lamuvārds sliktam cilvēkam.
- suņu sedilka lamuvārds slinkam cilvēkam.
- kūkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
- kutkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
- kūtkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
- stulmenis Lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam.
- ļēmurs Lamuvārds sliņķim vai izlaidīgam cilvēkam.
- stirku bikse lamuvārds spēkus zaudējušam cilvēkam.
- stendere Lamuvārds tūļīgam cilvēkam.
- čujāks Lamuvārds vājam gara auguma cilvēkam.
- bumbuļčačis Lamuvārds vecam cilvēkam.
- gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
- smuts Latgalē minēts dabas gars, kas maldina cilvēkus; smūts.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
- Asins māte latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars.
- viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
- Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Blūds Latviešu mitoloģijā - gars, kas mežā, bet arī citviet maldina cilvēkus.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- vīkala Latviešu mitoloģijā - vērpēju aizgādne; plašāk tā, kas sasien, savij vai atvij vērpēju un citu cilvēku dzīvības pavedienu.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- mēslu māte latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
- Upes māte latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.
- Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- akumulācijas reljefs Latvijā veidojies uzkrājoties jūras, upju, ezeru, ledāja eolajiem u. c. nogulumiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības gaitā.
- Helsinki-86 Latvijas cilvēktiesību aizstāvju grupa, dibināta 1986. g. jūlijā Liepājā, 1987. g. organizēja 14. jūnija demonstrāciju un 23. augusta demonstrāciju, kā arī bija vairāku citu trešās atmodas prasību un pasākumu iniciatori.
- pilsētas pašvaldība Latvijas Republikas pašvaldību sistēmas pamatlīmeņa vai vietējā līmeņa sastāvdaļa, pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās formas sociālo, ekonomisko un kultūras jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēktiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts vispārējās intereses.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu.
- lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
- salānis lauku cilvēks.
- laulnieki Laulājamie; cilvēki, kas noslēdz laulību.
- anizogāmija Laulības starp cilvēkiem ar atšķirīgu sabiedrisko stāvokli vai statusu.
- piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
- burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
- bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
- dracīgs Lecīgs (par cilvēku).
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- lakstīt Lēkāt (par cilvēku vai dzīvnieku).
- nolēkāt Lēkāt (visu laikposmu) un pabeigt lēkāt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mnemodermija Lēkmjveidīga psihogēna nieze cilvēkiem, kas pārcietuši ar niezi saistītu ādas slimību.
- mīma Lempīgs cilvēks, kas lēni strādā un runā.
- epleris Lempīgs cilvēks, mežainis.
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
- lāpa Lempīgs cilvēks.
- lāpača Lempīgs cilvēks.
- ļurbants Lempīgs cilvēks.
- mēkšķis Lempīgs cilvēks.
- neļobs Lempīgs cilvēks.
- lutūrs Lempīgs un noslēpumains cilvēks.
- ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks.
- sumka Lempīgs, kūtrs cilvēks.
- damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks.
- lūža Lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
- lempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; dzīva radība ar vārgām kājām.
- ļempuris Lempīgs, neveikls cilvēks (kas iet ļodzīdamies); lempis; lempuris.
- lompurs Lempīgs, neveikls cilvēks, muļķīgs cilvēks.
- čama Lempīgs, neveikls cilvēks.
- džodzers Lempīgs, neveikls cilvēks.
- ķeipis Lempīgs, neveikls cilvēks.
- ķekausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
- lampa Lempīgs, neveikls cilvēks.
- lante Lempīgs, neveikls cilvēks.
- ļumausis Lempīgs, neveikls cilvēks.
- bamzis Lempīgs, neveikls, kūtrs cilvēks.
- lēģeris Lempīgs, nevīžīgs, izšķērdīgs cilvēks.
- ļemperis Lempīgs, nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks.
- ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
- klaņģis Lempīgs, streipuļojošs cilvēks.
- gumzaka Lempīgs, tūļīgs cilvēks.
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks.
- breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
- brāzdaiķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kurš visu sadauza un salauž.
- māķis Lempis, neveikls cilvēks.
- laidraks Lempis, nolaidīgi strādājošs cilvēks.
- vēplis Lempis, vientiesīgs cilvēks, kāds, kas runā tukšības.
- čāma Lempis; cilvēks bez zobiem.
- ļēpača Lēnām ejošs cilvēks.
- collāt Lēnām iet (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
- nočīpet Lēnām noiet (kādu ceļa gabalu; par vecu cilvēku).
- topšāt Lēnām un neveikli iet (kā vecs cilvēks iet).
- uzcennāt Lēnām uznākt (kā vecs cilvēks).
- rāmiķis Lēnas, rāmas dabas cilvēks vai dzīvnieks.
- lēndabis Lēndabīgs cilvēks.
- pikšināt Lēni tipināt, kā veci cilvēki mēdz darīt.
- atgūbāties Lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku).
- kužas Lēnīgi cilvēki.
- dūzīgs Lēnīgs (par cilvēku vai dzīvnieku).
- klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
- cobliņš Lēnīgs cilvēks.
- tamža Lēnīgs cilvēks.
- tuzels Lēnīgs, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- tuzeklis Lēnīgs, lempīgs cilvēks.
- lūsītis Lēnprātīgs un garīgi ierobežots cilvēks.
- ulis Lēnprātīgs, neveikls cilvēks.
- dūdulis Lēns cilvēks (lamu vārda nozīmē).
- stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā.
- gauselis Lēns cilvēks.
- kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- tiks Lēns, līdzsvarots, apvaldīts (par cilvēku, tā raksturu).
- čabāns Lēns, muļķīgs, biezi saģērbies cilvēks.
- miega pūznis lēns, neizdarīgs cilvēks.
- ķūlīgs Lēns, nemākulīgs un slinks cilvēks.
- gūguris Lēns, neuzņēmīgs cilvēks.
- cobiķis Lēns, neveikls cilvēks.
- ģībulis Lēns, slinks cilvēks.
- čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lābāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi.
- platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā.
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas.
- goda miezis lepns, iedomīgs cilvēks.
- parsons lepns, iedomīgs cilvēks.
- parsuns lepns, iedomīgs cilvēks.
- krīža Lepns, iedomīgs cilvēks.
- liberasts liberālas ideoloģijas cilvēks.
- zveiris Līču loču gājējs, neveikls cilvēks.
- lūsis Līdējs, viltīgs cilvēks.
- leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks.
- aviators Lidotājs: aviācijā nodarbināts cilvēks.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
- ārštata fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki.
- bezpersonu fonds līdzekļi, kas iestādes budžetā paredzēti to cilvēku darba atalgošanai, kuri nav šīs iestādes štata darbinieki; bezļaužu fonds; ārštata fonds.
- līdzenieks Līdzīgs cilvēks, otrinieks.
- savlīdžas Līdzinieki, stipri līdzīgi cilvēki.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- (kā) piektais ritenis lieks, nevajadzīgs, citiem traucējošs cilvēks (kādā vietā, kādā situācijā).
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru).
- glīna Liekulīgs cilvēks.
- liekulis Liekulīgs cilvēks.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks.
- svētēlis liela auguma cilvēks ar garām kājām.
- brozs Liela auguma cilvēks ar neveiklām kustībām.
- lizums Liela auguma cilvēks; lamu vārds.
- blīzums Liela auguma cilvēks.
- cilvecene Liela auguma cilvēks.
- kaikums Liela auguma cilvēks.
- klemencis Liela auguma cilvēks.
- klemendis Liela auguma cilvēks.
- koļčars Liela auguma cilvēks.
- lingāns Liela auguma cilvēks.
- būdīgs Liela auguma, masīvs (par cilvēku), ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, platām krūtīm.
- klimbests Liela auguma, neizveicīgs cilvēks.
- kagaīnis Liela auguma, neveikls cilvēks.
- klamkāns Liela auguma, neveikls cilvēks.
- žmoga Liela auguma, plecīgs cilvēks.
- tralācis Liela auguma, rupjš, nebēdīgs cilvēks.
- brāze Liela cilvēku drūzma, burza; drūzmēšanās, saspiešanās.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- hekatomba Liela cilvēku skaita vienlaicīga bojāeja.
- koronavīrusi Liela dažādu vīrusu grupa, kas vairākumā nav bīstami cilvēkam, bet atsevišķos gadījumos šie vīrusi mēdz piedzīvot mutācijas, kas ļauj tiem "pārnesties" no dzīvniekiem uz cilvēkiem, un tad tie kļūst bīstami.
- makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
- cinca Liela kaulam piegulošie kāju muskuļi (ikri) cilvēkiem un dzīvniekiem.
- mērkaķgadi Liela vecuma posms, kad cilvēks kļūst nevarīgs, arī nesaprātīgs.
- sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos.
- drūzma Liela, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; bars, burzma, jūklis (kādā vietā).
- īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts.
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams.
- nospiedošais vairākums lielākais vairums (cilvēku).
- parakveja lielāks cilvēku daudzums.
- parapeja lielāks cilvēku daudzums.
- makrokefalija Lielas cilvēka galvas, resp. galvaskausa apzīmējums.
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas.
- ūzainis Lielās, platās biksēs tērpies cilvēks.
- pūslainis Lielībnieks, iedomīgs cilvēks.
- tīterbiksis Lielībnieks; lielīgs, nekārtīgs cilvēks.
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- lielības maiss lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- lielībdirša Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- plātīzers Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- lielības kule (arī maiss, biežāk gailis) lielīgs cilvēks.
- lielības gailis (retāk kule, maiss) lielīgs cilvēks.
- lielības gailis lielīgs cilvēks.
- burbulis Lielīgs cilvēks.
- ķeists Lielīgs cilvēks.
- plāvurs Lielīgs cilvēks.
- totainis Lielīgs cilvēks.
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks.
- magnāts Lielkapitālists; bagāts un varens cilvēks.
- straume Liels (cilvēku vai dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vilce Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, arī bars.
- pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums (parasti kādā pasākumā).
- daudzi Liels (parasti cilvēku) skaits.
- pulki Liels (parasti cilvēku) skaits.
- celtenis Liels akmens (vai cits smagums), ko cilvēks spēj pacelt.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; liels kopums, skaits (cilvēku); plašas iedzīvotāju aprindas.
- tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
- mužgums Liels cilvēku pūlis.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- paizums cilvēku liels daudzums cilvēku.
- stalbuks Liels gabals; liela auguma cilvēks.
- pūlis Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne.
- britans Liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets.
- kabūze Liels un neveikls cilvēks.
- meslīns Liels un neveikls cilvēks.
- didelis Liels un pamuļķīgs cilvēks.
- lamsis Liels un slinks suns vai cilvēks.
- milkāss Liels, bet svabads cilvēks.
- kamsāns Liels, dūšīgs, neveikls cilvēks.
- losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis.
- losnis Liels, garš cilvēks.
- lozms Liels, garš cilvēks.
- lembāns Liels, izguris, izlaidies cilvēks.
- ķīpa Liels, korpulents cilvēks.
- kāgans Liels, lempīgs cilvēks.
- litka Liels, lempīgs cilvēks.
- litkans Liels, lempīgs cilvēks.
- limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks.
- lomzaks Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; lomza.
- tamza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- lomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- lomzaka Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- tamzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- tomza Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- tomzāns Liels, lempīgs, neveikls cilvēks.
- miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls cilvēks.
- kobiķis Liels, nepatīkams cilvēks.
- lampata Liels, neveikls cilvēks.
- lampats Liels, neveikls cilvēks.
- lērums Liels, neveikls cilvēks.
- ļūtums Liels, neveikls cilvēks.
- mangūzis Liels, neveikls cilvēks.
- zlaņķis Liels, neveikls cilvēks.
- balvans Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
- balvāns Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
- kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- teļbrencis Liels, neveikls vīrietis; palama šādam cilvēkam.
- bēnūzis Liels, neveikls, arī nesaprātīgs cilvēks.
- lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- ļevāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns; ļamāns.
- klamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
- kļimāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
- ļamāns Liels, neveikls, nesātīgs cilvēks vai suns.
- blesīgs Liels, pamatīgs, drukns (par cilvēka vai dzīvnieka augumu).
- plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.
- mitraks Liels, plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- morga Liels, plecīgs cilvēks.
- bestrs Liels, resns (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete).
- bruss Liels, resns cilvēks.
- kļimka Liels, rijīgs suns; liels, neveikls cilvēks.
- lejons Liels, slinks cilvēks.
- lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks.
- blaza Liels, smagnējs (cilvēks, dzīvnieks).
- masīvs Liels, smagnējs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- būksna Liels, smagnējs, neveikls, lempīgs cilvēks.
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- dižonis Liels, spēcīgs cilvēks.
- mizaks Liels, stiprs cilvēks.
- klements Liels, stiprs, neveikls cilvēks.
- stapāns Liels, tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks.
- budzis Lielsaimnieks, bagāts cilvēks; ekspluatators.
- milzēns Lielu izmēru cilvēks, milzis.
- prīškys pluociņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks.
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- bruceklis Lietai nederīgs cilvēks, "piektais ritenis".
- defenestrācija Lietas vai cilvēka izmešana pa logu.
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
- reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam.
- kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam.
- kā suņāda lieto kā lamuvārdu nesaticīgam, ķildīgam, agresīvam cilvēkam.
- kā tārpizēda lieto kā lamuvārdu skopam, nenovīdīgam cilvēkam.
- guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
- maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
- nū Lieto, izsakot pamudinājumu (cilvēkam).
- pediņš lieto, lai apsaukātu, nolamātu cilvēku.
- eu Lieto, lai pasauktu cilvēku, kas atrodas tuvumā, bet ārpus redzes loka.
- dze Lieto, lai pievērstu sev tā cilvēka uzmanību, ar kuru runā.
- kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) lieto, uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- pluncis Lietū izmircis cilvēks.
- darba līdzekļi lietu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks iedarbojas uz darba priekšmetu.
- spiedējs Lietuvēna pavārds, kas norāda uz galveno šī gara darbības veidu, kas bija spiešana uz cilvēka krūtīm un smaguma sajūtas radīšana cilvēkos un mājlopos.
- nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem.
- līkāns Līks greizs cilvēks.
- ķenķis Līks, kropls cilvēks.
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- pielikt pie darba likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
- likt darbā (arī pie darba) Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- attriekt Likt, lai (cilvēks) ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- graust Likties gulēt (par nogurušu, arī piedzērušu cilvēku).
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- psiholoģiskās barjeras saskarsmē likumsakarības, kas ietekmē cilvēku savstarpējo uztveri, kā piemēram, kategorizācija (2), projekcija (4), oreola efekts (2), idealizācija (3) u. tml.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- dzīves līnija līnija grafiskajā attēlā (demogrāfiskajā tīkliņā), kura savieno cilvēka dzimšanas un miršanas momentus.
- matrilīnija Līnija, kurā cilvēkus vieno kopēja matrilineāra izcelsme un nereti arī matrilokāla dzīvesvieta.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
- lišķis Lišķīgs cilvēks, glaimotājs.
- tercis Lišķīgs cilvēks.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- daimonisms Literatūras virziens, kas gk. tēlo daimoniskas dabas cilvēkus, lepnus, drūmus, vīlušos, vientuļus, citu un visas pasaules nīdējus.
- eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
- slīvis Līvis - trīsstūra prizmas veida bridnis, ar ko zvejo saldūdeņos 2 vai 3 cilvēki.
- kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- faziloģika Loģika, kas speciāli izveidota zināšanu un cilvēka domāšanas procesu attēlošanai.
- smīdrs Lokans, garš, arī veikls (par cilvēku).
- glauniķis Lokans, smalks jauns cilvēks.
- varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem.
- purslas Lūpas (cilvēkam).
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- ļauži Ļaudis, cilvēki.
- ravasts Ļaudis, cilvēki.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu.
- ļaundaris Ļaundarīgs cilvēks.
- odžu dzimums ļauni cilvēki, cilvēku kopa, pret kuru ir ļoti negatīva attieksme.
- čūsku (arī odžu) dzimums ļauni cilvēki.
- larvi Ļauni gari, mirušu ļaunu cilvēku dvēseles romiešu mitoloģijā.
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- apsēstība Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu.
- morāla slepkavība ļaunprātīga, spēcīga, negatīva iedarbība uz cilvēka psihi.
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
- ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks.
- antikrists Ļauns cilvēks.
- bendesmaiss Ļauns cilvēks.
- ēdesis Ļauns cilvēks.
- ļaundabis Ļauns cilvēks.
- ļauneklis Ļauns cilvēks.
- selguča Ļauns cilvēks.
- stebere Ļauns cilvēks.
- kārējs Ļauns gars, kas karot cilvēkus.
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
- neradījums Ļauns, atbaidošs cilvēks.
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
- ehidna ļauns, dzēlīgs, viltīgs cilvēks.
- plēstauga Ļauns, ķildīgs cilvēks.
- pūnēgs Ļauns, ķildīgs cilvēks.
- kumeļkodējs Ļauns, mežonīgs cilvēks; arī ierāvējs.
- mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
- azurs Ļauns, nepiekāpīgs, rupjš cilvēks, parasti pusaudzis.
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis.
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
- vilks Ļauns, zvērisks cilvēks.
- pandaimonijs Ļaunu cilvēku, salašņu slapsts, netiklības vieta.
- ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks.
- izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- gumijkāja Ļengans cilvēks.
- tīmeklis Ļengans cilvēks.
- gļēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas; glēma 1(1).
- glēma Ļengans, kūtrs cilvēks, kas kūtri strādā vai ēd bez gribas.
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- lumpuris Ļodzīgs cilvēks.
- ļumpuris Ļodzīgs cilvēks.
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
- knadzis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsējs Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsoņa Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- plēsonis Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
- rīļa Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks; rīma (2).
- rīma Ļoti alkatīgs, ļoti mantrausīgs cilvēks.
- ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs).
- tītars Ļoti augstprātīgs cilvēks.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3).
- naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks; naudas maiss.
- naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- nababs Ļoti bagāts cilvēks.
- balts kā krīts ļoti bāls (par cilvēku)
- pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
- ģimene Ļoti cieši saistītu, draudzīgu cilvēku grupa.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti.
- skaldara Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas ātri iet, dara, skrien.
- skaldaris Ļoti darbīgs cilvēks, nerimša; tāds, kas vienmēr visu dara steigā.
- nerimša Ļoti darbīgs cilvēks.
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
- līdz (pat, arī pašām) īkstīm ļoti dziļi (cilvēkā), līdz pamatam.
- klurga Ļoti gara auguma cilvēks.
- šļaugans Ļoti gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slābans, slābs.
- milzīgs Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
- milzu Ļoti ievērojams, izcils (no kāda viedokļa) - par cilvēku.
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (kādā darbības nozarē) - par cilvēku, tā personību, psihes, rakstura, personības īpašībām.
- ribkārnis Ļoti izstīdzējis, pārliku tievs cilvēks.
- sensibls Ļoti jutīgs (par cilvēkiem).
- dzēzniņa Ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- dzedzīkla Ļoti kalsns cilvēks.
- sakāda Ļoti kalsns, novājējis cilvēks.
- kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- žeberis Ļoti kustīgs cilvēks.
- dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
- eņģelis Ļoti labs cilvēks; mīļš cilvēks.
- milzis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzenis (2).
- milzenis Ļoti liela auguma cilvēks; gigants (1), milzis (2).
- milzonis Ļoti liela auguma cilvēks.
- liels kā krāsns ļoti liels (cilvēks, dzīvnieks).
- puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums.
- kā jūra ļoti liels daudzums (biežāk cilvēku); pārpilnām; ļoti plašs.
- miljons ļoti liels daudzums cilvēku.
- bēniņš Ļoti liels, garš cilvēks.
- izlūgties Ļoti lūgties (cilvēku).
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- ieknābāties Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- sīkaļa Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
- liliputs ļoti maza auguma cilvēks; punduris.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (kas pieaugušam vīrietim ir mazāks par 130 centimetriem, sievietei - par 120 centimetriem).
- kulcens Ļoti mazs cilvēks.
- sīks Ļoti mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņu daļām).
- kripata Ļoti mazs, niecīgs (kā, piemēram, kādas cilvēka īpašības) daudzums.
- jegris Ļoti mazs, vājš cilvēks.
- apaļš muļķis ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- plikata Ļoti nabadzīgs cilvēks; plikadīda.
- nots cilvēks ļoti nabadzīgs cilvēks.
- plikadīda Ļoti nabadzīgs cilvēks.
- pluska Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks; plukata (1).
- plukata Ļoti nabadzīgs, parasti skrandainā apģērbā tērpies, cilvēks.
- riebeklis Ļoti nelietīgs, zemisks cilvēks.
- vīruss Ļoti nesimpātisks cilvēks.
- pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks.
- šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
- inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
- niķu pūznis ļoti niķīgs, untumains cilvēks.
- izmučīt Ļoti nogurdināt (cilvēku, dzīvnieku).
- nosust Ļoti nokarst (parasti par cilvēkiem).
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- koknauza Ļoti novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- škaudare Ļoti novājējis cilvēks.
- nāveskrekls Ļoti novājējis, vārgs, slims cilvēks.
- pravadņiks Ļoti pareizs, taisns cilvēks.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- piekosties Ļoti pieķerties (piemēram, kādam cilvēkam).
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pļurums Ļoti pļāpīgs cilvēks.
- ambidektrs Ļoti prasmīgs cilvēks; ambidekstrs (2).
- ambidekstrs Ļoti prasmīgs cilvēks.
- lūriķis Ļoti rāms, gauss cilvēks.
- resnvēders Ļoti resns cilvēks.
- stankants Ļoti resns cilvēks.
- ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- skaudrs Ļoti skarbs, arī stingrs (par cilvēku).
- skauģpiepis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks; skauģbānis.
- skauģbānis Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- skauģtupele Ļoti skops, skaudīgs cilvēks.
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis.
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- beigts Ļoti slims (piemēram, par cilvēka ķermeņa daļām).
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- beigts Ļoti slims; sakropļots, darba nespējīgs (cilvēks); vājš nevarīgs.
- ar bomi ceļams ļoti slinks (cilvēks).
- svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
- vaļas dirsa ļoti steidzīgs cilvēks, kas nedomā, neliekas zinis par citiem.
- elmeris Ļoti strādīgs cilvēks.
- karstdabis Ļoti straujas dabas cilvēks; arī karstgalvis.
- aizsprāgt Ļoti strauji aizlēkt, aizvirzīties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iesprāgt Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izsprāgt Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šauties Ļoti strauji kustēties, virzīties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām).
- šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ugunīgs Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
- tievs kā diegs ļoti tievs (biežāk cilvēks).
- tievs kā lapsene ļoti tievs (par cilvēku).
- kā brālis ļoti tuvs, palīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties (par cilvēku).
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- kuozu lukturs ļoti uzposies cilvēks.
- kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- kaulkambaris Ļoti vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- ādainis Ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- čakārnis Ļoti vecs, vājš cilvēks.
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
- psiholoģiskā tiesību teorija māca, ka tiesību avots ir tā cilvēka gara darbības joma, kur norisinās tiesiskas emocijas, kur veidojas tiesiskas atziņas, tiesiskie ieskati, tiesiskā apziņa un pārliecība.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- soterioloģija Mācība par cilvēka dvēseles pestīšanu no ļaunuma un nāves.
- telēmatoloģija Mācība par cilvēka gribu.
- motometrija Mācība par cilvēka kustību mērīšanu.
- profesioloģija Mācība par cilvēka spējām, kas nepieciešamas attiecīgajā profesijā.
- ergonomija Mācība par cilvēka un tehnikas attiecībām.
- psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
- eitēnika Mācība par cilvēku rases uzlabošanu, radot labvēlīgus eksistences apstākļus.
- daimonoloģija Mācība par daimoniem un viņu satiksmi ar cilvēkiem.
- teantropoloģija Mācība par dievības un cilvēcības savienojumu Kristū.
- eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
- bioklimatoloģija Mācība par klimata ietekmi uz organismiem, sevišķi uz dzīvnieku un augu attīstību, uz lauksaimniecības kultūru attīstību, bioklimatiskajām sezonām, arī uz cilvēku veselību.
- antroponomija Mācība par likumiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- mikrokosmoloģija Mācība par mazo pasauli, mācība par cilvēku.
- psihoanalīze mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem, to nozīmi dažādu psihisku traucējumu izcelsmē.
- disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
- grafoloģija Mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- līgumteorija Mācība par valsts veidošanos uz cilvēku labprātīgās vienošanās (līguma, kontrakta) pamata.
- sīderisms Mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni.
- universālisms mācība, ka Dieva žēlastība skar visu cilvēci.
- kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- kreacionisms Mācība, ka katram cilvēkam ieņemšanas vai piedzimšanas brīdī tiek radīta jauna dvēsele.
- meliorisms Mācība, ka pasaule un cilvēku sabiedrība vai kulturālā dzīve ar vispārējo attīstību un pašu cilvēku aktivitāti var kļūt vienmēr pilnīgāka.
- numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
- monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
- tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
- traduciānisms Mācība, ka, cilvēkam piedzimstot, dvēsele līdzīgi miesai tiek pārmantota no vecākiem.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
- ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
- liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku).
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
- kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piem., kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- šomājas Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam pazīstams cilvēks (piemēram, kaimiņš kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem).
- mūsmājas Māja, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- tupētājs Mājās tupētājs - nesabiedrisks cilvēks.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- vecis Mākonis, kas pēc formas atgādina cilvēka figūru.
- raksturs Mākslā - cilvēka tēls ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām, pazīmēm.
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- profesionālā māksla māksla, ko rada cilvēki, kas parasti ir ieguvuši attiecīgo izglītību.
- ars longa, vita brevis mākslai ilgs mūžs, cilvēkam - īss.
- idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
- tipāžs Mākslas tēls, arī tēlu kopums ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām.
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- deju un kustību terapija mākslu terapijas veids, kurā veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai izmanto deju un kustību elementus, lai radošā veidā panāktu pārmaiņas cilvēka emocionālajā stāvoklī, domāšanas veidā un kustību stilā.
- Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus.
- pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai.
- errare humanum est maldīties ir cilvēcīgi.
- pindzakls Mālētājs, sīkumains, neizlēmīgs cilvēks.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē.
- glodenis Manīgs, glums cilvēks.
- komandu manipulators manipulators, kura kustības vada cilvēks, nosūtot komandas ar pogām, rokturiem u. tml.
- biotehniskais manipulators manipulators, kuru vada cilvēks - operators.
- munejis Mans cilvēks.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks.
- mantkrāpis Mantkārīgs cilvēks, kas mēdz arī krāpties.
- mantēlis Mantkārīgs cilvēks.
- neipuce Mantkārīgs cilvēks.
- žalga Mantkārīgs cilvēks.
- āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa.
- amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks.
- gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
- ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks.
- badakoks Mantkārīgs, skops cilvēks.
- badastabs Mantkārīgs, skops cilvēks.
- badūzis Mantkārīgs, skops cilvēks.
- badenis Mantrausīgs cilvēks.
- mantrausis Mantrausīgs cilvēks.
- bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis.
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs.
- mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks.
- mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks.
- gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis.
- gūbiķis gābiķis mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek.
- Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu.
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- masks Maskējies cilvēks.
- Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
- masu mediji masu informācijas līdzekļi; tehniski palīglīdzekļi informācijas izplatīšanai starp cilvēkiem, gk. radio, TV, kino un laikraksti.
- slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana.
- pusautomāts mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības ciklu vai tā daļu veic patstāvīgi, bet cikla atkārtošanai vajadzīga cilvēka iejaukšanās.
- mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis.
- vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā.
- vidējie slāņi materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupas.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
- tautas patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
- ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās.
- kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
- kūlis Mati, apmatojums (cilvēkam).
- kūlīte Mati, apmatojums (cilvēkam).
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas.
- sprudzenis Maza auguma cilvēciņš.
- kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds).
- spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums).
- ulis Maza auguma cilvēks vai bērns.
- vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs.
- cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs.
- knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus.
- knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
- sēpulis maza auguma cilvēks; pamazs bērns.
- puņdža Maza auguma cilvēks; punduris.
- jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis.
- bembere Maza auguma cilvēks.
- čabīte Maza auguma cilvēks.
- čuberis Maza auguma cilvēks.
- družiņš Maza auguma cilvēks.
- gričkiņš Maza auguma cilvēks.
- gubiņš Maza auguma cilvēks.
- jemšiks Maza auguma cilvēks.
- ķedluks Maza auguma cilvēks.
- knariņš Maza auguma cilvēks.
- knauslis Maza auguma cilvēks.
- kroksis Maza auguma cilvēks.
- pumpaļa Maza auguma cilvēks.
- pupuris Maza auguma cilvēks.
- seperis Maza auguma cilvēks.
- sīkvīriņš Maza auguma cilvēks.
- strubiķis Maza auguma cilvēks.
- strūpenis Maza auguma cilvēks.
- zemaudzis Maza auguma cilvēks.
- zembembere Maza auguma cilvēks.
- zemkājis Maza auguma cilvēks.
- bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks.
- špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
- kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
- kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums.
- svirplis maza, sīka auguma cilvēciņš.
- sīkme Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes.
- sīkmīte Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes.
- bezdūšelis Mazdūšīgs cilvēks.
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- nabagdvēsele Mazdūšīgs, vārgulīgs cilvēks.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
- šaravāt Mazgāt (cilvēku, tā ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
- berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
- šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem.
- šķīstīties Mazgāties (par cilvēkiem).
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni).
- kokains Mazkustīgs (par cilvēku); stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
- kaupiņš Mazkustīgs cilvēks.
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks.
- sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
- epans Mazliet muļķīgs cilvēks.
- paknupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- amuzītis Mazliet vientiesīgs, prātā paviegls vai nekārtīgs cilvēks.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
- pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
- mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks.
- čīča Mazrunīgs cilvēks.
- klusētājs Mazrunīgs cilvēks.
- mēmulis Mazrunīgs cilvēks.
- stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks.
- strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks.
- bebijs Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
- bebītis Mazs bērns; ironiski - bērnišķīgs, nenobriedis cilvēks.
- mikromegass Mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem.
- čeverītis Mazs kropls cilvēks.
- bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
- sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); fiziski neizturīgs, vārgs.
- pumpulis mazs, augumā atpalicis cilvēks.
- depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs.
- pēplis mazs, nevērtīgs cilvēks.
- demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks.
- ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks).
- struņķis Mazs, resns cilvēks.
- vempulis Mazs, resns cilvēks.
- kūkainītis Mazs, sīks cilvēks.
- depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
- susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks.
- džilksts Mazs, vājš cilvēks.
- sprikstiņš mazs, veikls cilvēks.
- zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu (par cilvēkiem)
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
- biomedicīna Medicīnas nozare, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- sporta medicīna medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- aviācijas medicīna medicīnas nozare, kurā pēta cilvēka drošību lidojumā no medicīnas viedokļa un slodžu iedarbību uz cilvēka fizioloģisko un psiholoģisko stāvokli dažādos lidojuma posmos un režīmos.
- medicīniskā ģeogrāfija medicīnas un ģeogrāfijas saskarnozare, kurā pēta cilvēku slimību ģeogrāfisko izplatību, slimošanas cēloņus un ģeogrāfiskas vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
- medicīniskā klimatoloģija medicīnas un klimatoloģijas saskarnozare, kurā pēta klimata un laikapstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un izstrādā metodes šo faktoru izmantošanai ārstniecībā un profilaksē.
- paliatīvā aprūpe medicīnas, aprūpes, sociālā darba specifiska joma, kuras pamatā ir holistiska pieeja nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē.
- veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā.
- psihotropiskie līdzekļi medikamenti, kas ietekmē cilvēka psihisko un emocionālo stāvokli.
- bisinieks Mednieks, ar bisi apbruņots cilvēks.
- MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama.
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
- aerofons Mehānisks megafons - ierīce cilvēka balss pastiprināšanai un koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- ķeners Meistars; atjautīgs, spējīgs cilvēks.
- uzošņāt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzost Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- uzostīt Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
- apokšķerēt Meklējot, pētījot sīki apskatīt (par cilvēkiem).
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- melsoņa Melīgs cilvēks.
- mermelis Melīgs cilvēks.
- vāvulis Melīgs cilvēks.
- melioratīvā ainava meliorācijas darbu rezultātā radusies kultūrainava, ko raksturo meliorācijas pasākumu radītās funkcionālās pārmaiņas sākotnēji dabiski attīstošos vai cilvēka saimnieciskās darbības ietekmētos ainavu kompleksos.
- melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets.
- čarvāns Melnīgsnējs cilvēks.
- kvēpiņš Melnīgsnējs cilvēks.
- bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
- bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
- dumans Melnīgsnējs, tumšs (par cilvēka ādu).
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks.
- Purukupali Melvila un Batersta salās (Austrālijas ziemeļi) dzīvojošo tivu ticējumos - pirmsencis, kura vainas dēļ cilvēki ir mirstīgi.
- jēlais Memmesdēliņš; gļēvs cilvēks.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- memušķis Mēms cilvēks; kluss, mazrunīgs cilvēks.
- mēmis Mēms cilvēks.
- memulis Mēms cilvēks.
- mēmulis Mēms cilvēks.
- bēmele Mēms vai mazrunīgs cilvēks.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
- plaušu mēra forma (arī plaušu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas ar pilieniem gaisā.
- ādas buboņu mēra forma (arī buboņu mēris, septiskā mēra forma) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- mēra septiskā forma (arī ādas buboņu mēra forma, buboņu mēris) mēra forma, kas rodas, ja cilvēks inficējas caur ādu.
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- organizētā vardarbība mērķtiecīga, organizētā grupā veikta vardarbība pret cilvēku, grupu vai kopienu varas, ietekmes vai kontroles pastiprināšanas nolūkā.
- mežsaimnieciskā ainava mērķtiecīgi apsaimniekots meža ainaviskais komplekss, kam raksturīga cilvēka veikta diferencēta kontrole vai uz mežu resursu racionālu izmantošanu vai aizsardzību vērsta iejaukšanās dabiskajā mežaudzes attīstībā.
- reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- stabilogrāfija Metode, ko izmanto bioloģiskos pētījumos, - stāvoša cilvēka ķermeņa svārstību reģistrācija, izmantojot oscilogrāfu.
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
- varvērze Mežonīgs cilvēks.
- mežika Mežonīgs, izlaidies, neizglītots cilvēks.
- mežmiķelis Mežonīgs, noplucis, apdauzījies, apjucis cilvēks.
- tarzāns Mežonis, nekulturāls cilvēks.
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku.
- midzis Miegacis - miegains cilvēks.
- miegacis Miegains cilvēks; midzis.
- miguzis Miegains cilvēks; migacis.
- migoņa Miegains cilvēks; migonis.
- migulis Miegains cilvēks; migonis.
- miegons Miegains cilvēks.
- migacis Miegains cilvēks.
- migonis Miegains cilvēks.
- tvāpulis Miegains un noguris cilvēks; domāt nespējīgs darbinieks.
- lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks.
- vieglis Miegu zaudējis cilvēks.
- kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
- idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
- gaļa Miesa (cilvēkam).
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības; barojums.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- asaka Miesās vājš cilvēks.
- kārsprāklis Miesaskārīgs cilvēks.
- satīrs Miesaskārīgs, kaislīgs cilvēks.
- špīsers Mietpilsonis, cilvēks ar šauru redzesloku.
- starpkultūru komunikācija mijiedarbības process starp kultūrām, ko izmanto visās sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomās, lai veicinātu cilvēku sociālo iekļaušanu un līdzdalību.
- sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai.
- Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti.
- miofons Mikrofons cilvēka muskuļu trokšņu izmeklēšanai.
- laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
- lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis.
- ļepāns Mīkstčaulis, vārgulis, ļengans cilvēks.
- ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām.
- mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
- pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
- mīkstulis Mīkstulīgs cilvēks.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības.
- tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- ļubīt Mīlēt (pretēja dzimuma cilvēku).
- piemīlīgs Mīlīgs, draudzīgs (par cilvēkiem).
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
- mīļļautiņi Mīļi cilvēki.
- čabulītis Mīļš cilvēks (bieži uzrunas funkcijā).
- mīluža Mīļš, patīkams, jauks cilvēks.
- tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
- pumpucis mīļvārdiņš cilvēkiem.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
- mirušais miris cilvēks; persona, kas atzīta par mirušu.
- beigts Miris, nedzīvs (par cilvēku).
- nāves cisas mirstoša cilvēka guļasvieta.
- vītuksnis Mirstošs cilvēks.
- atdot velnam dvēseli mirt (cilvēkam, kas daudz grēkojis).
- sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
- krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
- velis miruša cilvēka dvēsele vai pazemes gars, kas dzīvo aizsaulē.
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
- mirstīgās atliekas mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- miršanas vecums mirušā cilvēka nodzīvotie gadi; bērniem, kuri ir jaunāki par 1 gadu - mēnešu skaits; bērniem, kuri jaunāki par mēnesi - dienu skaits.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
- pēcnāves maska miruša cilvēka sejas lējums (parasti ģipsī).
- sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
- mirstība Mirušo skaits, bieži attiecībā pret dzīvo (cilvēku, dzīvnieku) skaitu.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips.
- kentaurs Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem.
- kentauroīds Mītiska būtne ar cilvēka torsu un dzīvnieka rumpi un kājām, dažkārt arī ar spārniem.
- onokentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un ēzeļa rumpi un kājām.
- leonkentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un lauvas rumpi un kājām.
- bukentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un vērša rumpi un kājām.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- vāravbērns Mitoloģiska būtne – pus cilvēks (jaunava), pus zivs.
- nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
- ģiltine Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidolā).
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
- milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā.
- pozētājs Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
- viderlači Modernāku deju nosaukums vecāku cilvēku sarunā 19. gs.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- frants Moderni ģērbies cilvēks (ar tieksmi uz pārspīlējumiem tērpā un uzvedībā).
- vēsais Moderns cilvēks.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- Golgātas ceļš moku, ciešanu un pazemojumu pilns posms cilvēka dzīvē.
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- Sulde Mongoļu mitoloģijā - viena no cilvēka dvēselēm, ar kuru saistīts cilvēka dzīvības un gara spēks.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- morālās sankcijas morālas nosodīšanas sekas un līdzekļi: cilvēka vai grupas izolācija, izmantojot ignorēšanu, etiķešu piemērošanu, palīdzības nesniegšanu utt.
- pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- pazudis cilvēks Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}.
- spridzīgs Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī sprigans.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem); arī augstprātīgs.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
- korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda.
- adrenālā sistēma mugurkaulnieku un cilvēka iekšējās sekrēcijas sistēmas daļa: šūnu kopums, kas izdala hormonu adrenalīnu.
- osteons Mugurkaulnieku un cilvēka stobra kaulos - kaulu plātnīšu sistēma, kas koncentriski novietojas ap dobumu (Haversa kanālu), kurā atrodas asinsvads, limfvads un nervs.
- limfātiskā sistēma mugurkaulnieku, arī cilvēka, asinsrites sistēmas daļa – asinsrades orgānu, limfvadu un limfmezglu sistēma, kas aizvada limfu no audiem uz vēnu sistēmu.
- mugura Mugurpuse (parasti cilvēkam).
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
- gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
- tralla Muļķīga, ģeķīga meitene (muļķīgs, ģeķīgs cilvēks vispār).
- šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris.
- žāklis Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties.
- žāksteklis Muļķīgs cilvēks, āksts.
- čuibis Muļķīgs cilvēks.
- šmulka Muļķīgs cilvēks.
- žāba Muļķīgs cilvēks.
- smūdzis Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- žmogs Muļķīgs, aprobežots cilvēks.
- mājēklis Muļķīgs, aušīgs cilvēks, ģeķis.
- biezums Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- ķoķis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- lutauris Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- moka Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- mokāns Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- mopsis Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- muļļa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- elpesteris Muļķīgs, nemierīgs cilvēks.
- ģeķīgs Muļķīgs, nenopietns (par cilvēku).
- pibraks Muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- macis Muļķīgs, truls cilvēks.
- temuks Muļķis, dumjš cilvēks.
- temuļa Muļķis, dumjš cilvēks.
- ar pirkstu taisīts muļķis, neapķērīgs cilvēks; vārgulis.
- debiloīds muļķis, nepatīkams cilvēks.
- dalbajobs muļķis, slikts cilvēks.
- dalbis muļķis, slikts cilvēks.
- stulburis Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
- bauris Muļķis; cilvēks ar psihiskiem traucējumiem.
- āmuriņš Muļķis; garīgi atpalicis cilvēks.
- edmundiņš Muļķis; naivs cilvēks.
- pāķis Muļķis; nemākulis; naivs cilvēks.
- pampālis Muļķis; slikts cilvēks.
- sprauna mundrs, izveicīgs cilvēks.
- mesters Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- zistoks Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- Haruskaibe Munduruku (Brazīlijas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas palīdzējis izrāpties no pazemes cilvēkiem, kas pirms tam mitinājušies pazemē.
- Karuskaibe Munduruku (Brazīljas ziemeļi) mitoloģijā - dievs - demiurgs un kultūrvaronis, kas cilvēkiem iemācīja audzēt un izmantot manioku, kokvilnu u. c. kultūraugus.
- pagāns Mūsdienās cilvēks, kurš nav ne kristietis, ne jūdaists, ne musulmanis, arī neticīgais, bezdievis.
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
- inženierģeoloģiskie procesi mūsdienu ģeoloģiskie procesi, ko izraisījusi vai pastiprinājusi cilvēka saimnieciskā darbība, piem., noslīdeņi, krastu izskalošana.
- kačaks Muskuļots cilvēks.
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
- mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- mumspusietis Mūsu puses, mūsu apvidus cilvēks.
- lorbaka Mutīgs, lielmanīgs cilvēks.
- stāstīt Mutvārdiem, parasti plaši, izplatīt (kādu informāciju) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par cilvēkiem).
- izgribis Mūžam izsalcis; nesātīgs cilvēks, badakāsis.
- kaikalis Nabadzīgs cilvēks, plikadīda.
- santimnieks nabadzīgs cilvēks.
- bumbulnieks Nabadzīgs cilvēks.
- sertuks Nabadzīgs cilvēks.
- setoks Nabadzīgs cilvēks.
- setuks Nabadzīgs cilvēks.
- ubags Nabadzīgs cilvēks.
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks.
- nelgūzis Nabadzīgs, arī slimīgs, vārgs cilvēks.
- papirda Nabadzīgs, nenozīmīgs cilvēks.
- nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- bebele Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- bebelis Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- bebels Nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- grīnis Nabadzīgs, pļāpīgs cilvēks.
- tukšinieks Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- nabassaite Nabas saite - placentāļu, arī cilvēka, orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- nacboli Nacionālboļševiki - cilvēki, kuru uzskatiem raksturīgs nacionālistiskas un komunistiskas (boļševistiskas) ideoloģijas savienojums, nacionālboļševistiskas partijas (organizācijas) biedri.
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- orda Naidīga, postoša cilvēku grupa (piemēram, pretinieka karaspēks).
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
- kleņķeris Naidīgs cilvēks.
- lauzējs Naidīgs un plēsīgs cilvēks.
- rieklis Naidīgs, ķildīgs cilvēks.
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina.
- naivulis Naivs cilvēks.
- prostjaks Naivs cilvēks.
- aitiņa Naivs, aprobežots cilvēks.
- antiņš Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
- pasnatulis Naivs, muļķīgs cilvēks.
- paipala Naivs, neatjautīgs cilvēks.
- bērns Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- sanākt Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (kur) - par cilvēkiem.
- vāķēšana Nakts pavadīšana nomodā pie miruša cilvēka.
- naktsstaigulis Nakts staigulis, mēnešsērdzīgs cilvēks.
- bagāts nams nams, kurā dzīvo bagāti cilvēki.
- rūfijs narkotikas, ko izmanto, lai sazāļotu cilvēkus.
- narkoze Narkotisku vielu izraisīts cilvēka stāvoklis.
- ķirurģiskā narkoze narkoze, kuras uzdevums ir pasargāt no sāpju sajūtu uztveršanas operējamo cilvēku un radīt viņa nekustīgumu, muskulatūras atslābumu.
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
- naudas kāsis naudaskārs cilvēks.
- naudelis Naudīgs, bagāts cilvēks.
- stumška Ne īpaši saprātīgs cilvēks (ko var stumdīt).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- Homo neanderthalensis Neandertāles cilvēks.
- grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver.
- uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
- aberis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvenis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvinis Neapdomīgs cilvēks.
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
- plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
- širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
- gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- losis Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
- ķoburs Neapķērīgs cilvēks.
- milmis Neapķērīgs cilvēks.
- zatormožonnijs Neapķērīgs cilvēks.
- bezgalvis Neapķērīgs, neapdomīgs cilvēks.
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
- urkšķis Neapmierināts cilvēks; īgņa.
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- pūziķis Neapmierināts, neizdabājams cilvēks; izspūrušiem matiem.
- frondists Neapmierināts, nesaticīgs cilvēks.
- nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
- paraprakse neapzināta kļūda (runas, rakstīšanas, uzvedības, atmiņas), kas it kā norāda uz to, ko cilvēks īsti domā (Z. Freida teorijā).
- bagatieris Neatkarīgs cilvēks.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- derža Neatlaidīgs cilvēks.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
- antons Neattapīgs cilvēks, muļķis.
- ausainis Neattapīgs cilvēks.
- vista Neattapīgs cilvēks.
- pīle Neattapīgs un lēns cilvēks.
- neatmaņa Neattapīgs, aizmirsīgs cilvēks.
- aita Neattapīgs, arī naivs cilvēks.
- aitaspiere Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
- teļapakausis Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
- aitas galva neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitagalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitesgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- aitgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- teļš Neattapīgs, dumjš cilvēks.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- lemesnīca Neattapīgs, neveikls cilvēks.
- frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- lekmeris Neattīstīts cilvēks.
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
- vēja zieds neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- nebēdnieks Nebēdnīgs cilvēks; nebēdnis.
- elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- būt dieva rokā nebūt atkarīgam no cilvēku gribas, rīcības; nebūt zināmam.
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- ādu nodaļa neciešams cilvēks.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- juris Necils cilvēks.
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks.
- sīks Necils, neievērojams, ar aprobežotām interesēm (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs.
- necilvēcisks Necilvēcīgs (1).
- inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs.
- antihumāns Necilvēcīgs, vērsts pret humānismu.
- necilvēcīgs Necilvēcisks (1).
- bestija Necilvēks, briesmonis.
- bezdvēselis Necilvēks, briesmonis.
- necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
- putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
- stirkšis Nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks.
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- kurmulis Nederīgs maza auguma cilvēks.
- padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
- mīzalpakausis Nedomājošs cilvēks.
- nedraugs Nedraudzīgs cilvēks.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- nedrosens Nedrošs cilvēks.
- nedrosīgs Nedrošs cilvēks.
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem.
- rateste Negants cilvēks.
- reteste Negants cilvēks.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
- natura Negatīvu, nevēlamu cilvēka, dzīvnieka īpašību kopums.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ēdelmaiss Negausīgs cilvēks.
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
- badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
- ņurcava Neglīti ģērbies cilvēks.
- brikns Neglīts (par cilvēku, priekšmetu).
- cūkģīmis Neglīts cilvēks (kam seja it kā atgādina cūkas purnu).
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
- surķis neglīts cilvēks.
- cirvjaģīmis Neglīts cilvēks.
- cuža Neglīts cilvēks.
- krokodīls Neglīts cilvēks.
- krokošs Neglīts cilvēks.
- ķurķis Neglīts cilvēks.
- ņuņņāns Neglīts cilvēks.
- ķēmīgs Neglīts, arī atbaidošs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
- koitars Neglīts, garš cilvēks.
- negodis Negodīgs cilvēks.
- nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
- aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm.
- latapiša Negudrs, aušīgs cilvēks.
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
- negrofils Nēģeru draugs, cilvēks, kas centās atsvabināt melnos no verdzības.
- ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās.
- koka dieviņš neiejūtīgs, sauss cilvēks.
- ulznis Neievērīgs, labi neredzīgs cilvēks.
- pupu dirša neievērojams, nabadzīgs cilvēks.
- utīzeris Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- utūzis Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- pelēks Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- kartupelis neinteliģents cilvēks.
- unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam.
- čumala Neizdarīgs cilvēks, novilcinātājs, kavētājs, tūļa, kas netiek galā ar savu darbu.
- neizdarībnieks Neizdarīgs cilvēks.
- snaudulis Neizdarīgs, neaktīvs cilvēks; cilvēks, kam trūkst iniciatīvas.
- krīkls neizdarīgs, nespējīgs cilvēks.
- ķepestiņš Neizdarīgs, nevarīgs cilvēks.
- ķeperis Neizdarīgs, neveikls cilvēks; nepraša.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- ķēpausis Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- mīņa Neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
- porpulis Neiznesīgs, tūļīgs cilvēks.
- sfinksa Neizprotams, noslēpumains cilvēks.
- čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama.
- tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām.
- stega Neizveicīgs cilvēks, kurš pārvietojas (iet) lēnām.
- stambaks Neizveicīgs cilvēks; stīvs, vecs cilvēks.
- čūlis Neizveicīgs cilvēks.
- ģiezis Neizveicīgs cilvēks.
- klumpata Neizveicīgs cilvēks.
- klumzāks Neizveicīgs cilvēks.
- ļankars Neizveicīgs cilvēks.
- ļembāns Neizveicīgs cilvēks.
- leperis Neizveicīgs cilvēks.
- ļurkāns Neizveicīgs cilvēks.
- nostiņš Neizveicīgs cilvēks.
- ņūžga Neizveicīgs cilvēks.
- seiris Neizveicīgs cilvēks.
- slāmesteris Neizveicīgs cilvēks.
- snātinis Neizveicīgs, darbā neuzmanīgs cilvēks.
- ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks).
- žļeburis Neizveicīgs, neievērojams cilvēks.
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks.
- gumziķis Neizveicīgs, stīvs cilvēks.
- klurģis Nejauks cilvēks (kā lamuvārds).
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks; nejaucēns.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- raganis Nejauks cilvēks, dzīvnieks.
- klarģis Nejauks cilvēks.
- klorģis Nejauks cilvēks.
- netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks.
- braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
- ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks.
- ļevaks nejēdzīgs cilvēks.
- ajēga Nejēga; vientiesīgs cilvēks.
- elles prauls nekam nederīgs cilvēks; nelietis.
- sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- jumala Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- ļēļūzis Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvars Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- lēvere Nekārtīgi apģērbies cilvēks.
- brutulis Nekārtīgi apģērbies vai darbā nolaidīgs cilvēks.
- lauris Nekārtīgi ģērbies cilvēks, nesukātiem matiem.
- bruceklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brucekls Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- brukums Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- jukna Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- mežaks Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- pāneklis Nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- bandžalis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžolis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- bandžulis Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
- šlicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļicka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- šļucka Nekārtīgi saģērbies cilvēks.
- loraks Nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- plunka Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- plunkata Nekārtīgs cilvēks ar saplīpušām drēbēm.
- nosvaida Nekārtīgs cilvēks, kas izsvaida savas mantas.
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm.
- lumpurs Nekārtīgs cilvēks; arī dzērājs, pļēgurs.
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
- bez šķiemeņa nekārtīgs cilvēks.
- lebeze Nekārtīgs cilvēks.
- lēkša Nekārtīgs cilvēks.
- lēkše Nekārtīgs cilvēks.
- lēkšņa Nekārtīgs cilvēks.
- lupatnieks Nekārtīgs, arī nabadzīgs, noskrandis cilvēks.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
- purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
- leška Nekārtīgs, izspūris cilvēks.
- šķeists nekārtīgs, nelādzīgs cilvēks.
- ļurļaks Nekārtīgs, nenopietns cilvēks.
- čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
- kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- čamma Nekārtīgs, neveikls cilvēks; tūļa.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
- čuburis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lompuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lopuris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- lubracīgs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurba Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- ļurkbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- šļuduris Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks.
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
- lanckaris Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- lupatnesis Nekārtīgs, nevīžīgs, noskrandis cilvēks.
- nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
- lideris Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- liderjānis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- pluncis Nekārtīgs, nolaidīgs cilvēks.
- lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
- lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
- linaka Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- linausis Nekārtīgs, nolaidīgs, izspūris cilvēks.
- čučalata Nekārtīgs, nolaidīgs, neizskatīgs cilvēks.
- streba Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- strebums Nekārtīgs, paviršs cilvēks.
- lupatbunte Nekārtīgs, skrandainās drēbēs ģērbies cilvēks; trūcīgs cilvēks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- jēmēkls Nekārtīgs, tūļīgs cilvēks.
- nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
- apcirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- cirpt Nekautrīgi izmantot (cilvēku).
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- svīta Nekopts (sevišķi apģērba ziņā), nolaidīgs cilvēks.
- šļaune Nekopts cilvēks.
- zuka Nekrietns cilvēks, blēdis.
- zukālis Nekrietns cilvēks, blēdis.
- zuks Nekrietns cilvēks, blēdis.
- jibjons Nekrietns cilvēks.
- krauklis Nekrietns cilvēks.
- nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
- plorzaks Nekrietns cilvēks.
- nespetnis Nekrietns, neķītrs, riebīgs cilvēks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
- ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks.
- zemsirdis Nekrietns, prasts cilvēks.
- antakrists Nekristīts cilvēks.
- nekriškāns Nekristīts cilvēks.
- robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem); arī pirmatnēji spēcīgs.
- ļeperis Nekur nederīgs cilvēks.
- neķītrelis Neķītrs cilvēks.
- neķitris Neķītrs cilvēks.
- seksis Neķītrs cilvēks.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- urza Nelabas omas cilvēks.
- urzulis Nelabas omas cilvēks.
- ģiltine Nelabs cilvēks.
- mukuris Nelabs cilvēks.
- kvība Nelādzīgs, ļauns cilvēks.
- kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists.
- šekšēlis nelāga, piedauzīgs cilvēks.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks.
- nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks.
- nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks.
- ērceklis Nelaipns, ļauns cilvēks, kas nicina citus.
- grima Nelaipns, saīdzis cilvēks.
- skābuma ķērne nelaipns, saīdzis, neapmierināts cilvēks.
- īgns Nelaipns, skarbs (par raksturu), īgnas dabas cilvēks.
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks.
- holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
- čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
- puntlaks Neliela auguma cilvēks, bērns.
- dumpnis Neliela auguma cilvēks.
- dumpuris Neliela auguma cilvēks.
- dunkuris Neliela auguma cilvēks.
- drušķis Neliela auguma plecīgs cilvēks; arī tāds zirgs.
- roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
- postenis Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
- šaika Neliela cilvēku kopa; mazs cilvēku bars.
- pulciņš Neliela, ar kopēju darbību, mērķi, kopējām interesēm u. tml. saistīta cilvēku grupa; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- sauja Neliels (cilvēku) kopums; saujiņa (2).
- saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
- nedaudzi Neliels (parasti cilvēku) skaits.
- piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
- puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pudurs Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- sentīna Nelietīgi cilvēki, sabiedrības atkritumi.
- nelietis Nelietīgs cilvēks.
- žmūglis Nelietīgs cilvēks.
- draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
- nelieknis Nelietis, palaidnis, nederīgs cilvēks.
- granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- illiterāti nemācīti, neizglītoti cilvēki.
- nemāķis Nemākulīgs cilvēks.
- nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
- trihostrongili Nematožu ģints, kuras parazitē cilvēka tievajā zarnā un zālēdāju dzīvnieku gremošanas traktā.
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā).
- trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna.
- matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi.
- spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
- ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (kādas cilvēka īpašības).
- šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2).
- dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
- apdrebīna Nemierīgs cilvēks, kas citiem nedod miera.
- kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
- kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
- kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt.
- drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
- dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
- kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds.
- ruzga Nemierīgs cilvēks, palaidnis.
- kulduris Nemierīgs cilvēks, vējagrābslis.
- žauksts Nemierīgs cilvēks, žausts.
- skrabans nemierīgs cilvēks.
- apkārttecis Nemierīgs cilvēks.
- dīvelis Nemierīgs cilvēks.
- dragulis Nemierīgs cilvēks.
- gaisonis Nemierīgs cilvēks.
- gaistars Nemierīgs cilvēks.
- grelis Nemierīgs cilvēks.
- īļa Nemierīgs cilvēks.
- krata Nemierīgs cilvēks.
- nemiernieks Nemierīgs cilvēks.
- tramda Nemierīgs cilvēks.
- žaisteris Nemierīgs cilvēks.
- ģība Nemierīgs un vaidīgs cilvēks.
- nemiera gars (arī putns) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- nemiera putns (arī gars) nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- džaupats Nemierīgs, darbīgs cilvēks.
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- dālzonis Nemierīgs, neauzdināts, arī palaidnīgs cilvēks; dauzoņa.
- dīdaka Nemierīgs, nebēdnīgs cilvēks.
- šalderis Nemierīgs, nekārtīgs cilvēks.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- dundurmice Nemierīgs, nenosvēts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- apkārtskraidulis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- gaiseknis Nemierīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
- daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks.
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
- biblis Nemierīgs, straujš cilvēks.
- sprikstiņš Nemierīgs, straujš cilvēks.
- dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- diderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- dīderainis Nemierīgs, trokšņains, traucējošs cilvēks.
- ābeideris Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- ābīderis Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam.
- nemērsnieks Nenoliecīgs cilvēks.
- jauktuve Nenopietns cilvēks, ampelmanis; draisks bērns.
- gūšķis Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
- dzirkle Nenopietns cilvēks, kurš bieži bez iemesla smejas.
- drepelis Nenopietns cilvēks.
- stimbugs Nenopietns cilvēks.
- stubausis Nenopietns cilvēks.
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- zeibelis Nenopietns, aušīgs cilvēks.
- vēja grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis.
- gaisa grābslis nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei.
- pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- dasala Nenopietns, pārspīlējošs cilvēks.
- fledermausis Nenopietns, paviršs cilvēks.
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
- švipaste Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- svipstiķis Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- žākurs Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- skripka Nenopietns, vieglprātīgs, gaisīgs cilvēks.
- mikroencefālija Nenormāli mazas galvas smadzenes normāla auguma cilvēkam.
- kreizīmens Nenormāls cilvēks; dīvains cilvēks.
- čaiča Nenormāls cilvēks.
- psihs Nenormāls, psihiski slims cilvēks.
- gļēvs Nenorūdīts, vārgs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
- apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
- svaideklis Nenoteikts cilvēks.
- svārsteklis Nenoteikts cilvēks.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
- plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks.
- nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis.
- nesamaksājams Nenovērtējams (par cilvēku).
- nenoliekša Nenovīdīgs cilvēks, skauģis.
- peška Nenozīmīgs cilvēks; cilvēks, ko izrīko citi.
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
- burzma Neorganizēta, kustīga (daudzu cilvēku) kopa; drūzma, jūklis.
- bars Neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2).
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- didels Nepacietīgs un neiecietīgs cilvēks.
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- emocionālas izcelsmes stresori neparastas smakas, sveši cilvēki, pārmaiņas turēšanā un ēdināšanā u. c.
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis.
- baltais zvirbulis neparasts cilvēks, kas atšķiras no pārējiem.
- zirga pēda nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- lidulis Nepastāvīgs cilvēks, tauriņš.
- terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- pirstiķis nepastāvīgs cilvēks.
- švuksts Nepastāvīgs cilvēks.
- klaistulis Nepastāvīgs, grozīgs cilvēks.
- gaisls Nepastāvīgs, grozīgs, svaidīgs, nepastāvīgs (cilvēks).
- metulis Nepastāvīgs, neapdomīgs cilvēks.
- vējpistole Nepastāvīgs, nenopietns cilvēks; cilvēks, kas daudz staigā, skraida apkārt.
- stirka Nepastāvīgs, svaidīgs cilvēks.
- riekls nepateicīgs cilvēks, kurš atmaksā labu ar ļaunu.
- ulpis Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
- ulps Nepatīkams cilvēks, lempis, muļķis.
- koiba Nepatīkams cilvēks; lamuvārds.
- čuvirlo Nepatīkams cilvēks.
- korra Nepatīkams, iztapīgs cilvēks.
- tumaša Nepatīkams, lēnīgs cilvēks.
- jampampiņš Nepatīkams, nesimpātisks cilvēks.
- tūsteklis Nepatīkams, neveikls cilvēks.
- atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks.
- apniknošana Nepatikas, pat dusmu moments, kad kāda lieta, cilvēks vai jautājums mūs pārāk ilgi nodarbinājis.
- nejaukņa Nepatīkms, riebīgs cilvēks.
- Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
- bodo Nepatogēnu vicaiņu ģints; dažas sugas atrastas cilvēka izkārnījumos un urīnā.
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
- platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam.
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku).
- mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks.
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
- karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
- alkata Nepieticīgs, nesātīgs cilvēks; rīma.
- kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
- uļbete Nepraša, neattapīgs cilvēks.
- lebijāss Nepraša, neizveicīgs cilvēks; garš cilvēks.
- hameleons Neprincipiāls cilvēks, kas atkarībā no situācijas bieži maina savas domas un uzskatus.
- šmelis Nerātns bērns; nemierīgs cilvēks.
- amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
- plosnis Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa.
- drāstaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāstulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāztaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāztulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
- memulis Nerunīgs cilvēks; arī tāds kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
- kenauroneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
- keraunoneiroze Nervu darbības traucējumi cilvēkiem, kurus ķēris zibens.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- dziks Nesabiedrisks (par cilvēku).
- dzikaris Nesabiedrisks cilvēks.
- plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
- šķērdētājs Nesaimniecisks cilvēks.
- pļurza Nesakarīgs cilvēks, liels bezjēgā runātājs.
- dullums Nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- dilda Nesaprātīgs cilvēks.
- nesapraša Nesaprātīgs cilvēks.
- tuda Nesaprātīgs, mazliet muļķīgs cilvēks.
- aungalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- auņgalva Nesaprātīgs, muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
- slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- cobiķis Nesaticīgs cilvēks.
- ērce Nesaticīgs cilvēks.
- ercens Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- nedabis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- plēsnis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- suseklis Nesaticīgs, ķildīgs cilvēks.
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
- brajāks Nesaticīgs, ļauns cilvēks.
- pirška Nesaturīgs cilvēks.
- piršķis Nesaturīgs cilvēks.
- pirslis Nesaturīgs cilvēks.
- ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks.
- ārdeklis Nesavaldīgs cilvēks, kas mēdz rīkot tračus, izraisīt ķildas, strīdu.
- mežāka Nesavaldīgs cilvēks.
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
- karsta putra nesavaldīgs, neapdomīgs, ļoti straujš cilvēks.
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
- nāpsla Nesimpātisks cilvēks.
- nāpslis Nesimpātisks cilvēks.
- mimra Nesimpātisks, garlaicīgs, arī saīdzis cilvēks.
- nūģis Nesimpātisks, nepatīkams, nenovīdīgs cilvēks.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots mežs.
- nobizoties Neskraidīt ies, noskrieties (par cilvēku).
- lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
- netārpis Nespēcīgs cilvēks.
- cābulis Nespēcīgs un neveikls cilvēks.
- jendzis Nespēcīgs, arī neizveicīgs cilvēks.
- švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
- centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija.
- lohtačs Nespējīgs cilvēks.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļipāt Nestabili iet, par bērniem un veciem cilvēkiem; skriet ar palēcieniem (īpaši par zaķi).
- mūžamaize Nestrādājoša (veca, darba nespējīga u. tml.) cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūtie eksistences līdzekļi.
- apgādība Nestrādājoša (veca, nepilngadīga u. tml.) cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- vecuma maize nestrādājoša veca cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šādā veidā iegūti eksistences līdzekļi.
- parazitēt Nestrādāt sabiedriski derīgu darbu un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem (par darbaspējīgu cilvēku).
- nešpetnis Nešpetns cilvēks.
- ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā.
- tasna Neticīgs cilvēks, nerīža.
- dida Netikls cilvēks, ielasmeita.
- ješkus Netikls cilvēks.
- padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis).
- jātaka Netikls, izvirtis cilvēks.
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- bezgodis Netikumīgs cilvēks.
- kuitava Netikumīgs cilvēks.
- muselis Netīri apģērbies cilvēks.
- plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks.
- rušķīgs Netīrīgs (par cilvēku).
- surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
- dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs.
- smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
- šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis.
- tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa.
- šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2).
- smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
- rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis.
- rūška netīrīgs cilvēks.
- blekte Netīrīgs cilvēks.
- čuļļa Netīrīgs cilvēks.
- graula Netīrīgs cilvēks.
- ķepaslis Netīrīgs cilvēks.
- kvēpoņa Netīrīgs cilvēks.
- leksis Netīrīgs cilvēks.
- murdulis Netīrīgs cilvēks.
- murza Netīrīgs cilvēks.
- pleska Netīrīgs cilvēks.
- ruška Netīrīgs cilvēks.
- rušķe Netīrīgs cilvēks.
- skredna Netīrīgs cilvēks.
- skretūzis Netīrīgs cilvēks.
- slauna Netīrīgs cilvēks.
- šmarla Netīrīgs cilvēks.
- smirdeklis Netīrīgs cilvēks.
- šmuceklis Netīrīgs cilvēks.
- svāķis Netīrīgs cilvēks.
- tarsla Netīrīgs cilvēks.
- uša Netīrīgs cilvēks.
- uška Netīrīgs cilvēks.
- mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
- slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks.
- smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks.
- netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
- muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
- časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
- graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
- smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
- slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
- ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns).
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
- steme Netīrs cilvēks vai priekšmets.
- čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm.
- svāpulis Netīrs cilvēks, smulis.
- čarpa Netīrs cilvēks.
- svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks.
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
- namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks.
- tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks.
- čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks.
- plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
- ļorstaks Netīrs, noplīsis cilvēks.
- blīma Netīrs, nosmērējies cilvēks.
- tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks.
- ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
- nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kvīriņš Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēks (no angļu "queer").
- kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens.
- pārstāt Neturpināt, izbeigt (savu darbību), pārvarēt (savu psihisko stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- ovčina Neuzticams cilvēks tiesāto vidū.
- žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
- ašais Neuzticams cilvēks.
- ģevuška Neuzticams cilvēks.
- klimšķins Neuzticams cilvēks.
- ļetars Neuzticams cilvēks.
- pleksteris Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- pleksters Neuzticams, nekārtīgs cilvēks.
- žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks.
- lebeznieks Neuzvedīgs cilvēks.
- leins Neuzvedīgs, nekārtīgs cilvēks.
- moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks.
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kurš tiek uzskatīts par vainīgu.
- ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
- liekša Nevajadzīgs, lieks cilvēks.
- jākuris Nevaldāms cilvēks vai dzīvnieks.
- drigants Nevaldāms cilvēks, sevišķi bērns.
- sprandlauzis Nevaldāms cilvēks; cilvēku mocītājs.
- drāslis Nevaldāms cilvēks; nerātns bērns.
- dreberis Nevaldāms cilvēks.
- slūtaģis Nevaldāms cilvēks.
- slūtāķis Nevaldāms cilvēks.
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks.
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
- cilvēktiesību kustība nevalstiska sociāla kustība visā pasaulē, kas aktualizē cilvēktiesību jautājumus un aktīvi iesaistās to risināšanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
- nevaļnieks Nevaļīgs cilvēks.
- mikropretestība Nevardarbīgā pretestība, ko veic atsevišķi cilvēki vai ļoti nelielas, bieži vien pagaidu grupas.
- nevareklis Nevarīgs cilvēks.
- lerba Nevarīgs nevīžīgs cilvēks.
- stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
- ļekāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- čūlīši Neveikli, neattapīgi cilvēki.
- balbaks Neveiklis, lempīgs cilvēks.
- lameika Neveikls cilvēks vai dzīvnieks.
- ķemberis Neveikls cilvēks, arī dzīvnieks.
- bičkus Neveikls cilvēks, bifelis.
- bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
- klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem.
- klambaks Neveikls cilvēks, lempis.
- mūjābelis Neveikls cilvēks, lempis.
- šļemba Neveikls cilvēks, nīkulis.
- antons Neveikls cilvēks, tūļa.
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
- klumpis Neveikls cilvēks; klibs, nelietojams zirgs.
- ambālis Neveikls cilvēks.
- ambals Neveikls cilvēks.
- bomis Neveikls cilvēks.
- čabulis Neveikls cilvēks.
- čampāns Neveikls cilvēks.
- čunča Neveikls cilvēks.
- dilba Neveikls cilvēks.
- ģeņģis Neveikls cilvēks.
- glēmausis Neveikls cilvēks.
- ķeblis Neveikls cilvēks.
- ķeķeris Neveikls cilvēks.
- ķelksnis Neveikls cilvēks.
- klampa Neveikls cilvēks.
- klumburis Neveikls cilvēks.
- lecēns Neveikls cilvēks.
- lēpis Neveikls cilvēks.
- lerpis Neveikls cilvēks.
- ļerpis Neveikls cilvēks.
- milausis Neveikls cilvēks.
- nūžulis Neveikls cilvēks.
- pampis Neveikls cilvēks.
- terente Neveikls cilvēks.
- tumaļa Neveikls cilvēks.
- tumelis Neveikls cilvēks.
- tumulis Neveikls cilvēks.
- tumuls Neveikls cilvēks.
- žveiris Neveikls cilvēks.
- kluņģis Neveikls dzīvnieks vai cilvēks.
- cāpītis Neveikls gājējs (parasti par mazu bērnu, vecu cilvēku).
- kladaņķis Neveikls gara auguma cilvēks, kas iet grīļodamies.
- čokars Neveikls tūļīgs cilvēks.
- cēbars Neveikls vai lēns cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- čumete Neveikls vai slinks cilvēks.
- bībis Neveikls, apjucis cilvēks.
- mulstiķis Neveikls, apmulsis cilvēks; tāds, kas stāv muti atplētis.
- bambāns Neveikls, arī liela auguma cilvēks.
- moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- glumine Neveikls, gļēvs, jēls cilvēks.
- laidaks Neveikls, gļēvs, kūtrs cilvēks; sliņķis.
- klurģis Neveikls, klibs cilvēks.
- sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- čāburs Neveikls, lempīgs cilvēks.
- capans Neveikls, lempīgs cilvēks.
- čūra Neveikls, lempīgs cilvēks.
- čura Neveikls, lempīgs cilvēks.
- duncenis Neveikls, lempīgs cilvēks.
- kamka Neveikls, lempīgs cilvēks.
- kamkāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
- labraks Neveikls, lempīgs cilvēks.
- lempurs Neveikls, lempīgs cilvēks.
- ļepāns Neveikls, lempīgs cilvēks.
- notūlis Neveikls, lempīgs cilvēks.
- teme Neveikls, lempīgs cilvēks.
- temša Neveikls, lempīgs cilvēks.
- tundulis Neveikls, lempīgs cilvēks.
- gūžains puisis neveikls, lempīgs, gara auguma cilvēks.
- ļēpa Neveikls, lēns cilvēks; lempis.
- jēznieks Neveikls, liela auguma cilvēks.
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
- mešoks Neveikls, neapķērīgs cilvēks.
- mormolis Neveikls, neattapīgs cilvēks.
- netapļa Neveikls, neattapīgs cilvēks.
- ķeņķeris Neveikls, neattīstīts cilvēks.
- kamielis Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- ķēms Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- teļaste Neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- klampa Neveikls, neizskatīgs cilvēks.
- klamza Neveikls, neizveicīgs cilvēks; lempis; tūļa.
- dūjāns Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
- gumza Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
- temme Neveikls, neizveicīgs cilvēks.
- lamzaka Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- lamzaks Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
- memmuris Neveikls, neizveicīgs, neizdarīgs cilvēks.
- dimža Neveikls, nemierīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar savu darbu.
- mīstīklas Neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks.
- kluga Neveikls, netīkams cilvēks.
- ģeņģīzeris Neveikls, nevaldāms cilvēks.
- tiels Neveikls, nevarīgs (par cilvēku).
- govinieks Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- letauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- ļetauris Neveikls, nolaidīgs cilvēks.
- klence Neveikls, resns cilvēks.
- klince Neveikls, resns cilvēks.
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- pastumdeklis Neveikls, stumjams cilvēks.
- gūmala Neveikls, tūļīgs cilvēks.
- kvancis Neveikls, tūļīgs cilvēks.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku).
- lācis Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
- glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks.
- ģeiba Neveikls, vājš cilvēks.
- krapšis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
- krapšķis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
- gļēmausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks; gļemausis.
- glemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks.
- gļemausis Neveikls, vientiesīgs cilvēks.
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks.
- pārķert Nevēlami iedarboties (uz sakarsušu cilvēku, tā ķermeņa daļu) - par vēju.
- sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par vēju, caurvēju.
- neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta.
- ķulkšis Nevērtīgs cilvēks.
- ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
- ļepis Nevēžīgs cilvēks.
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā.
- neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele neviens cilvēks.
- neviena dzīve dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele neviens cilvēks.
- nobody Neviens, nenozīmīga persona, cilvēks bez stāvokļa.
- čaba Nevīžīga sieviete; neveikls, lācīgs cilvēks.
- ļurkabiksis Nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- parpalnieks Nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- lomenis Nevīžīgs cilvēks, slaists.
- lomens Nevīžīgs cilvēks, slaists.
- lubraks Nevīžīgs cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks.
- pušvists nevīžīgs cilvēks; nevīžīgi ģērbies cilvēks.
- memmurs Nevīžīgs un neattapīgs cilvēks.
- sivēnaste Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
- šļora Nevīžīgs, neapkopies cilvēks.
- leibis Nevīžīgs, neizdarīgs cilvēks.
- čāpaklis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- lidermanis Nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- loderis Nevīžīgs, nekārtīgs, nevērīgs cilvēks; arī izlaidīgs cilvēks.
- plancka Nevīžīgs, nekopts cilvēks.
- šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
- šļūteris Nevīžīgs, nolaidīgs, nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- mirlaka Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- plauša Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- pitkainis Nežēlīgs cilvēka, kas sit lopus.
- vampīrs Nežēlīgs cilvēks, kas moka, ekspluatē citus; asinssūcējs.
- ādģēris Nežēlīgs cilvēks.
- āģēris Nežēlīgs cilvēks.
- izuvers Nežēlīgs cilvēks.
- razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks.
- meškus Nicīga iesauka lempīgam cilvēkam vai dzīvniekam.
- krebis Nicīga iesauka vecam cilvēkam.
- krīpšķis Nicīga palama nepatīkamam cilvēkam.
- pundurpūslis Nicīgs apzīmējums cilvēkam.
- knaupis Nicīgs apzīmējums iedomīgam, lielīgam cilvēkam.
- dalza Nicīgs apzīmējums kādam cilvēkam.
- krepucis Nicīgs apzīmējums kādam cilvēkam.
- iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
- ķursis Nicīgs kāda cilvēka apzīmējums.
- iemēklis Nicināms cilvēks.
- Tersīts Nicināms cilvēks.
- voška Nicināms cilvēks.
- stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam.
- mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- vārkatlis Nicinoša iesauka kādam pļāpīgam cilvēkam.
- knāsis Nicinošs apzīmējums greizam, salīkušam cilvēkam.
- kurķis Nicinošs apzīmējums kādam cilvēkam.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā.
- spenēzis niecīgs, bet iecirtīgs zēns; maza auguma cilvēks.
- novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks.
- pipļuks Nievājams, necienāms cilvēks.
- činkurs Nievājoša iesauka cilvēkam.
- kalka Nievājošs apzīmējums cilvēkam ar garām kājām.
- kaika Nievājošs apzīmējums cilvēkam, sevišķi tādam, kam liels augums un garš kakls.
- kakars Nievājošs apzīmējums kādam cilvēkam.
- kluncis Nievīgs apzīmējums klibam, tizlam cilvēkam.
- ņūka Nīgrs cilvēks ar izstieptu lūpu.
- Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
- ērka Nikns cilvēks.
- vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks.
- razga nikns, bļaustīgs cilvēks.
- abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks.
- žultains Nikns, ļauns (par cilvēku).
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- niķu maiss (arī pods, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- niķu pods (arī maiss, polis) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- niķu polis (arī pods, maiss) niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- peķis Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
- niķpolis Niķīgs cilvēks; arī aušīgs cilvēks.
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku.
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks.
- piedzēris No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
- kulta vietas no apkārtējās vides norobežotas vietas, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģisku rituālu veikšanai (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
- dzīvojamā kabīne no ārējās vides un pārējām kosmiskā lidaparāta sastāvdaļām hermētiski nodalīta kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas daļa, kurā cilvēks var ilgstoši uzturēties bez skafandra.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- apkārtējās vides faktori no cilvēka, sociālās grupas neatkarīgi, ārēji notikumi, sociālie apstākļi, kas ietekmē personas pašrealizācijas , socializācijas, sociālās funkcionēšanas mehānismu.
- sabiedriskais darbs no cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma
- cituprāt no citu viedokļa, pēc citu cilvēku domām
- deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem.
- izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks; deģenerāts.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
- bahāju ticība no islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kas uzskata, ka pasaule ir radīta saskaņā ar dievišķu plānu, ko Dievs ļāvis iepazīt bahājiešiem, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- letalitāte No kādas slimības mirušo skaita attiecība pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību slimojuši.
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1).
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
- seķis Nobarojies cilvēks vai dzīvnieks.
- bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks.
- nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem.
- novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
- aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks).
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- pliska Nodriskāts, izbadējies cilvēks.
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- apklusināt Nogalināt (cilvēku).
- apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- nogāzt no kājām Nogāzt (cilvēku).
- nokrist gar zemi Nogāzties (parasti par cilvēku).
- nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
- elša Noguris cilvēks.
- gurdelis Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis.
- kukse Noguris, novārdzis cilvēks.
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties.
- guronis Noguris, vārgs cilvēks.
- piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sapīties kāda tīklos nokļūt kāda cilvēku varā, ietekmē, nepamanot, neapzinoties tā viltību, aprēķinu.
- novilkt uz gurķa nokrist (par cilvēkiem).
- nosajāties Nokrist (par cilvēku).
- nosažauties Nokrist (parasti par cilvēku).
- nokretāt Nokrist guļus (parasti par piedzērušu cilvēku).
- krahs Nolaidies cilvēks.
- šubraks Nolaidīgi ģērbies cilvēks.
- ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies.
- kurka Nolaidīgs cilvēks.
- ļeba Nolaidīgs cilvēks.
- lelis Nolaidīgs cilvēks.
- lukārza Nolaidīgs cilvēks.
- šļeberis Nolaidīgs cilvēks.
- sluina Nolaidīgs cilvēks.
- teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
- šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
- ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
- šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks.
- sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
- lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
- ģildenis Noliesējis cilvēks.
- ģiltene Noliesējis cilvēks.
- ģiltenis Noliesējis cilvēks.
- ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks.
- ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks.
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- sabēdas nomācošas, izsmeļošas bēdas; bēdas, kas izsmeļ cilvēka spēkus.
- pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- nobādēt Nomazgāt (cilvēku).
- merga Nomērējis cilvēks, vārgulis.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- šļaukans Nomiegojies cilvēks.
- aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku).
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
- apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
- samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
- nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
- samoklis Nomocīts cilvēks.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- iekrist (arī iekļūt) slazdā (arī slazdos, lamatās) nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
- sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem.
- novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku).
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
- nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nobeigt Nonāvēt (cilvēku).
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
- izliet nevainīgas asinis nonāvēt nevainīgu cilvēku.
- mēļa Nonīcis cilvēks.
- nootrops nootropa viela - organisks savienojums, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
- liedeņš Nopietns, kārtīgs, labs (par cilvēkiem).
- nolupis cilvēks noplīsis cilvēks, skrandainis.
- plušķis Noplīsis, nekopts cilvēks.
- žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- pluzna Noplucis cilvēks.
- plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks.
- stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
- da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
- uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis; pie.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
- pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
- no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- šis Norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- starp Norāda uz to, kam (cilvēks) spēcīgi pievēršas kāda laikposma daļās.
- cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
- geri- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- gero- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- geronto- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
- laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
- privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
- virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- norādīt (kāda) vietu norādīt (kāda) stāvokli, attiecības ar citiem cilvēkiem.
- norādīt (arī ierādīt) (kāda) vietu norādīt (kāda) stāvokli, attiecības ar citiem cilvēkiem.
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- preskriptīvas laulības norma, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, jau tikko piedzimušam, nosaka, ar kuru no radiniekiem viņam būs jāstājas laulībā.
- diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības.
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2).
- izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī).
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
- probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
- drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem.
- ģēģis Nosalis cilvēks.
- biete Nosarcis cilvēks.
- pomidors Nosarcis cilvēks.
- piesarkt Nosarkt (par cilvēku).
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- nosēst Nosēsties (par cilvēku).
- skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks.
- pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis.
- lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
- lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
- putnu baidēkls noskrandis, noplīsis, arī nevīžīgi vai ākstīgi ģērbies cilvēks.
- labraks Noskrandis, panīcis cilvēks.
- pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks.
- kankarbunte Noskrandis, skrandās tērpies cilvēks.
- nobizot Noskriet (par cilvēku).
- zatormožonnijs Noskumis cilvēks.
- noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
- ģiģis Noslēgts cilvēks.
- sfinksa noslēpumains, neizprotams cilvēks.
- indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
- diskrēcija noslēpumu neizpaušana (it īpaši tādu, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); smalkjūtība.
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku).
- nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
- sakāda Nosmērējies cilvēks.
- kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks.
- blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
- nelaime Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
- nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku).
- 6. Hērakla varoņdarbs Nošāva cilvēkēdājus putnus pie Stimfālas.
- atgriezt Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums.
- seklūzija Nošķirtība no pārējiem cilvēkiem, attālināšanas, norobežošanās.
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks.
- loks Noteikta (cilvēku) grupa.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- pasaule noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1).
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.).
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā).
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents.
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību.
- stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām).
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību).
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- kneblis Novājējis cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- dzīslāks Novājējis cilvēks.
- dzisva Novājējis cilvēks.
- gremzele Novājējis cilvēks.
- kābaks Novājējis cilvēks.
- tēna Novājējis cilvēks.
- kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs.
- knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- tēns Novājējis, izdēdējis cilvēks.
- krilla Novājējis, novārdzis cilvēks.
- džeiga Novājējis, panīcis cilvēks.
- sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
- izdienāt Novājēt (par slimu cilvēku); satrunēt (par audumu).
- nomelnēt Novājēt un kļūt tumšākam (par cilvēku).
- izabeigties Novājēt, arī nogurt (par cilvēku).
- izbeigties Novājēt, izdilt (par cilvēku).
- dūdulis Novārdzis cilvēks, kas vienmēr ar nokārtu seju.
- čābulis Novārdzis cilvēks.
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt.
- savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot.
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
- aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
- attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību.
- aiznest Nozagt (par cilvēkiem).
- novads Nozare, joma (cilvēka darbībai).
- sfēra Nozare, novads (cilvēka darbībai); joma (3).
- joma Nozare, novads (cilvēka darbībai).
- genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
- noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt (cilvēku).
- gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
- noziedēt Nozust (par cilvēkiem).
- nosvīst Nozust (par cilvēku).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem); arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- gauddienis Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks.
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
- Kvots Nueru (Sudānas dienvidi, Etiopija) mitoloģijā - pirmsencis, demiurgs, kultūrvaronis, kas radījis sauli un cilvēkus, kā arī visu citu, spēj cilvēkam parādīties sapnī, pareģojot grūtniecību vai nāvi.
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- ūkņa Ņarkstīgs cilvēks vai cūka.
- vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
- vākt Ņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- uzņēmējdarbības vide objektīvā realitāte: no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisku, demogrāfisku un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku, to attiecību kopums.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- uzmācības Obsesijas - domas, atmiņas, bailes, tieksmes, šaubas, kas rodas slimam (dažreiz arī veselam) cilvēkam pret paša gribu.
- ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā.
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs.
- atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
- miesas templis okults un mistisks cilvēka ķermeņa apzīmējums.
- ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- paraolimpiskās spēles olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem.
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku).
- perfektibilisms Optimistiska mācība, ka cilvēce ir spējīga sevi izkopt un kļūt pilnīgāka un ka tā arī jau progresē šai virzienā.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- homologi orgāni orgāni, kam ir vienāda izcelšanās, uzbūve, līdzīgs stāvoklis ķermenī, bet parasti dažādas funkcijas (piemēram, cilvēka roka un putna spārns).
- pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300.
- nootropas vielas organiski savienojumi, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela, holestāna atvasinājums) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- cilvēkresursi organizācijas personāls; cilvēku iespējas.
- tīrīšana organizācijas, arī teritorijas atbrīvošana no nevēlamiem, arī naidīgiem cilvēkiem
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu ceļojumu.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- karagājiens Organizēta darbība (pret kādu cilvēku, sabiedrības grupu, arī pret kādu parādību).
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- apvienība Organizēts (cilvēku) kopums, ko saista viena profesija, darbības nozare, uzskatu kopība u. tml.; organizācija, biedrība.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
- līdzsvara orgāns orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieku organismā) izstrādā un izdala īpašas (šim orgānam raksturīgas) vielas.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- vieglais ormanis ormanis, kas īpašos ratos pārvadā cilvēkus.
- groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
- psitakoze Ornitoze - akūta cilvēka un putnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- barbarisms Otrā no trim cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēm (mežonība, barbarisms, civilizācija).
- pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā; cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm.
- oxyuris Oxyuris vermicularis - cilvēka spalīša "Enterobius vermicularis" nosaukuma sinonīms.
- četratā Pa četriem (cilvēkiem) kopā.
- divatā Pa diviem, (cilvēkiem) kopā, divi vien.
- piecatā Pa pieciem (cilvēkiem) kopā.
- sešatā Pa sešiem (cilvēkiem) kopā.
- trijatā Pa trijiem (parasti cilvēkiem) kopā.
- vairatā Pa vairākiem (parasti cilvēkiem) kopā.
- akcelerācija paātrināta cilvēka organisma attīstība un nobriešana (salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm).
- pastiepties Paaugties (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sociālais spilvens pabalstu sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vai nonākuši spiedīgos apstākļos.
- apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni.
- nomielot Pacienāt (veselu rindu cilvēku).
- panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Mama Pača Pačamama - kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki.
- nobaltināt Padarīt (cilvēku) baltu.
- atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
- bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
- atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
- izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
- apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- atmiekšēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
- apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
- izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
- nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
- iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt.
- publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- Homo soveticus padomju cilvēks.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- divdesmitpiectūkstošnieki Padomju propagandas terminoloģijā tā sauca 1930. g. sākumā lauksaimniecības darbos "brīvprātīgi" nosūtītos strādniekus, kam bija jāorganizē kolektivizācija un jāizpilda deportēto zemnieku darbs; kompartijas plēnumā tika nolemts nosūtīt uz laukiem 25 tk strādnieku, bet no "brīvprātīgajiem" esot izraudzīti 27519 cilvēki.
- padomjcilvēks Padomju Savienības cilvēks.
- čurka Padumjš, neattīstīts, neapķērīgs cilvēks.
- pabarot Paēdināt (cilvēku).
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
- salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks.
- padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki.
- kučieris Pajūga vadītājs; cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
- vezums pajūgs ar cilvēkiem
- tvertne Pajumte cilvēkiem.
- išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks.
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
- pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai.
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki).
- pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi.
- oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās.
- noklust Pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- pāriet Pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos).
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
- suska Paklīdis cilvēks.
- šušla Paklīdis, noplīsis cilvēks.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- nosaldēt Pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- miglausis Pakurls cilvēks.
- miglauss Pakurls cilvēks.
- stabausis Pakurls, pamuļķīgs cilvēks.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- jāklis Palaidnīgs cilvēks.
- ploika Palaidnīgs un izlaidīgs cilvēks.
- žabra Palaidnīgs, aušīgs cilvēks.
- aldermanis Palaidnīgs, draisks, nemierīgs cilvēks.
- drāmaiss Palaidnis, nelāga cilvēks.
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
- spurstiķis Palaidnis; nemierīgs cilvēks.
- nenošs Palama (cilvēkam ar kašķi vai kukaiņiem).
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- žēckus Palama cilvēkam ar īsām kājām.
- tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā.
- rīlis palama dusmīgam cilvēkam.
- nuņņa Palama lempīgam, apmulsušam cilvēkam.
- naikars Palama liela auguma cilvēkam.
- šķidriņš palama nenopietnam, garīgi nelīdzsvarotam cilvēkam.
- čābris Palama neveiklam cilvēkam.
- kraņķis Palama vecam cilvēkam.
- prapis Palama vecam cilvēkam.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- aizklibināt Palīdzēt klibam cilvēkam aizklibot līdz gultai.
- mīzināt Palīdzēt urinēt (parasti mazam bērnam vai smagi slimam cilvēkam).
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), pievienojot, parasti trūkstošus, arī vēlamus cilvēkus; palielināt (cilvēku kopumu), pievienojoties (tam).
- pieņemties Palielināties (masā), kļūt pilnīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- celties Palielināties (par cilvēka autoritāti, cieņu).
- nosarkt Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- līdzināt Panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- vest panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
- attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju).
- peldināt Panākt, ka (cilvēks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
- uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- nosargāt Panākt, ka (ko) neskar cilvēku nevēlama, arī kaitīga darbība.
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
- šķirt Panākt, ka (starp cilvēkiem) beidzas strīds, sadursme.
- plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
- iegūt Panākt, ka izveidojas intīmas attiecības (ar pretējā dzimuma cilvēku).
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām).
- izsist pamatu zem kājām panākt, ka zūd garīgais līdzsvars, cilvēks samulst, apjūk, ir tuvu izmisumam.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- sagraut Panākt, parasti varmācīgi, ka beidz pastāvēt (piemēram, organizācija); panākt, ka beidz pastāvēt (piemēram, kolektīvs, organizēts cilvēku kopums).
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
- siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala.
- siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies).
- kūrlūzis Panīcis cilvēks.
- ļurga Panīcis cilvēks.
- panīkulis Panīcis cilvēks.
- suplaks Panīcis cilvēks.
- šuplaks Panīcis cilvēks.
- klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks.
- ģībulis Panīcis, novājējis cilvēks vai cita dzīva radība.
- aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku).
- pārmežoņot Panīkt, kļūt par mežoni (par cilvēku).
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari.
- bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari.
- Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku.
- baigs Par (cilvēka īstenotām) darbībām, procesiem.
- atnest Par (cilvēka) mūža posmu.
- aiziet Par (cilvēka) mūžu, tā posmiem.
- mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
- iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- iečērkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- atskaidroties Par cilvēka apziņu, domāšanu.
- tīrs Par cilvēka attiecībām, arī izturēšanos.
- atskanēt Par cilvēka balss skaņām, runu.
- radīt Par cilvēka darbību.
- atnest Par cilvēka darbu, darbību.
- parādīties Par cilvēka īpašībām, spējām.
- simpātisks Par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.
- kalsens Par cilvēka ķermeni, tā daļām.
- kalsnējs Par cilvēka ķermeni, tā daļām.
- neveikls Par cilvēka ķermeņa daļām (parasti rokām).
- pietvīkt Par cilvēka ķermeņa daļām.
- nākt Par cilvēka mūža posmu.
- tuvoties Par cilvēka mūža posmu.
- skanēt Par cilvēka runu, balss skaņām.
- taisns Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā dalām.
- līks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- šmaugs Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- aizpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- iepeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- izpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- peldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem, kuri pārvietojas ūdenī.
- atpeldēt Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- sakustēties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu.
- smagnējs Par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- aizvelties Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- krist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- manevrēt Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nokrist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzkrist Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atskriet Par cilvēkiem.
- iesvilpoties Par cilvēkiem.
- krimst Par cilvēkiem.
- nobeigties Par cilvēkiem.
- nozvanīt Par cilvēkiem.
- pretimbraucošs Par cilvēkiem.
- sagrauzt Par cilvēkiem.
- svešāds Par cilvēkiem.
- okstīt Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
- okstot Par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas.
- aizraut Par cilvēku drūzmu, kustību.
- izaretināties Par cilvēku grupu.
- pelēks Par cilvēku grupu.
- svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- plakans Par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni.
- pinkaiņš Par cilvēku vai dzīvnieku.
- parupjš Par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām.
- beigties Par cilvēku.
- cilpot Par cilvēku.
- ēdelīgs Par cilvēku.
- ēsties Par cilvēku.
- garskropstains Par cilvēku.
- iecilpot Par cilvēku.
- izcilpot Par cilvēku.
- izcilpoties Par cilvēku.
- mīksts Par cilvēku.
- tālredzīgs Par cilvēku.
- tuvredzīgs Par cilvēku.
- būzacs par daudz ziņkārīgs cilvēks, kas ieskatās nevietā.
- vārgi Par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim.
- grūts Par laiku, laika posmu; par (cilvēka) mūžu, tā posmu.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- smags Par laiku, laikposmu; par cilvēka mūžu, tā posmu.
- plūst Par organizētu cilvēku kopumu.
- pāraugt Par psihes, rakstura, personības īpašībām, arī par cilvēku savstarpējām attiecībām.
- izvērsties Par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām.
- saskriet Par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- beztiesīgs Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
- aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
- nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
- sarkanmatainība Parādība, kad cilvēka matiem ir sarkana krāsa, sākot no vāji sarkani-blondās līdz koši sarkani-brūnai krāsai, kas uzskatāma par vienu no sevišķas ķermeņa konstitūcijas (2) pazīmēm.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- lidinēt Parādīt kādam cilvēkam uzmanību.
- goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
- peons Parādu verdzībā, atkarībā nonācis cilvēks (dažās kolonijās un atkarīgajās zemēs).
- čunčure Pārāk biezi saģērbies cilvēks.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- pārsmalcināts Pārāk izsmalcināts (par cilvēku).
- šņerga Pārāk izvēlīgs cilvēks.
- pārkarst Pārāk sakarst tā, ka sākas siltuma regulācijas traucējumi organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, praktiskā darbībā nevarīgs cilvēks.
- tizls Paralizēts, kropls cilvēks; arī vārgs, nevarīgs, neveikls cilvēks.
- paraolimpiāde Paraolimpiskās spēles - olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem; paralimpiāde.
- psī Parapsiholoģijā - hipotētiska cilvēkiem un dzīvniekiem kopīga spēja, ar kuru mēdz izskaidrot ektrasensorisko uztveri un citas paranormālas parādības.
- metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
- robinsonāde Parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā.
- dzimtā valoda parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā.
- skraidulis Parasti savienojumā "pasaules skraidulis": cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts"; maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
- rota Parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; arī paradums (1).
- botva Parasts cilvēks (kriminālvides izpratnē).
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- ektoparazīti Parazīti, kas pastāvīgi vai īslaicīgi uzturas uz citu dzīvnieku vai cilvēka ķermeņa virsmas un pārtiek, piemēram, no to asinīm, spalvām, matiem.
- helminti Parazītiskie tārpi, kas cilvēku, dzīvnieku un augu organismā ierosina helmintozes.
- dientamēba Parazītisku protozoju ģints, kuru nepatogēna amēbu suga "Dientamoeba fragilis" atrasta cilvēka lokzarnā.
- strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti.
- ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
- heterēcisms Parazītisma forma, kurā dažādas attīstības stadijas notiek dažādos saimniekos, piem., ehinkoks parazitē sunī lenteņa stadijā, bet cilvēkā - cistas stadijā.
- ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi).
- pārsieviete Pārcilvēciska sieviete.
- pārcilvēcīgs Pārcilvēcisks.
- supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā.
- pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
- žaika Pārdrošs, nemierīgs cilvēks.
- neprātīgs Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātis Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums.
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības.
- hlisti Pareizticīgo kristiešu sekta; radās 17. gs. b. Krievijā, noliedz garīdzniecību, svētos, baznīcas svētās grāmatas, atzīst cilvēku spēju stāties tiešos sakaros ar Svēto Garu un tā iemiesošanos konkrētos cilvēkos.
- klimakss pārejas vecums (cilvēkam), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība; klimaktērijs.
- stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
- miesīgs Paresns, tukls (par cilvēku).
- kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks.
- pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks.
- apšaulis Pārgalvīgs cilvēks.
- nerātnis Pārgalvīgs cilvēks.
- plestiķis Pārgalvīgs, bet nenopietns cilvēks.
- pamēklis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks.
- bezprātis Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks; fantasts.
- aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks.
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
- perekocennijs Pārģērbts cilvēks.
- nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- sarētēt pārklāties ar rētām (par dzīvnieka vai cilvēka ķermeņa daļām).
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks.
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- pārbaudīt Pārliecināties par (cilvēka, viņa spēju, īpašību) piemērotību (kam).
- pārbaudīt Pārliecināties, kā (cilvēks) veic savus pienākumus.
- pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
- ļatums Pārlieku garš cilvēks.
- pielāgoties Pārmainīt savu izturēšanos, rīcību sociālu nosacījumu, citu cilvēku, kādas situācijas u. tml. ietekmē.
- bānis Pārmērīgi apģērbts cilvēks.
- sausiņi Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, parasti ar vāju emocionalitāti.
- ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
- bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki.
- pārēties Pāroties (par cilvēkiem).
- balss kanāls pārraides kanāls vai apakškanāls, kura platums ir pietiekams cilvēka balss pārraidei.
- fravaši Parsismā - cilvēka personiskais sargājošais gars; arī dvēsele.
- vīzmanis Pārsmalcināts cilvēks, švīts.
- smalkmanis Pārsmalcināts cilvēks.
- gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- gaist Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- drabiņa Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- drabiņkule Pārsteidzīgs un izlaidīgs cilvēks.
- dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks.
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
- naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
- upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks.
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses.
- bites Partiju apvienība "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā".
- uzturs Pārtikas kopums, kas tiek uzņemts un kas nepieciešams dzīvības norisēm organismā (parasti par cilvēku).
- E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
- trietilcitrāts Pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
- nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
- oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- eritorbīnskābe Pārtikas piedeva E315, antioksidants, konservants, ražo no cukura, dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- nātrija citrāti pārtikas piedeva E331 (citronskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, emulgators, var veicināt alerģisku simptomu rašanos cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus.
- kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību.
- kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot.
- l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
- E133 Pārtikas uzlabotājs - briljantzilais FCF, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
- E155 Pārtikas uzlabotājs - brūnais HT, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, nātreni, var ietekmēt nieres, nav ieteicams bērniem, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E330 Pārtikas uzlabotājs - citronskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E315 Pārtikas uzlabotājs - eritorbīnskābe, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - dažiem cilvēkiem va izraisīt alerģiskas reakcijas.
- E333 Pārtikas uzlabotājs - kalcija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E332 Pārtikas uzlabotājs - kālija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
- E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
- E131 Pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E380 Pārtikas uzlabotājs - triamonija citrāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu.
- patērēšana pārtikas vai rūpniecības preču, resursu izmantošana personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām)
- izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).
- iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku).
- kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
- stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem.
- kleptokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai korumpētu cilvēku grupai.
- oligarhija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai; šāda cilvēku grupa.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
- mēbeles pārvietojamu vai iebūvētu izstrādājumu kopums cilvēkam dzīvojamās vai sabiedriskajās telpās un dažādās cilvēka uzturēšanās vietās.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- sadurties Pārvietojoties saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saplūst Pārvietojoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- gaita Pārvietošanās, ejot uz kurieni (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- gaita Pārvietošanās, iešanas veids, maniere, arī ātrums (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārcelties Pārvietoties (uz citu uzturēšanās, atrašanās vietu) - par cilvēkiem.
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, radot līdzsvaru, ātrumu ar ķermeņa kustībām, arī izmantojot straumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību.
- civilās aviācijas drošība pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.
- higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
- sociālā iekļaušana pasākumu kopums, lai cilvēkiem, kuri atrodas neizdevīgā sociālā situācijā, uzlabotu līdzdalību sabiedrībā.
- psiholoģiskā rehabilitācija pasākumu sistēma nolūkā veicināt cilvēka psiholoģisko spēju atjaunošanu.
- estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- vēlēšanas pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei
- reliģiskā pārliecība pasaules izjūta un pasaules uzskats, tam atbilstošās darbības (kults), kas saistās ar svētuma pārdzīvojumu, ticību pārdabiskajam, vienam vai vairākiem dieviem un kas veido cilvēka uzvedības normas.
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem.
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- gailis pasīvais pederasts; cilvēks, ar kuru veikts pederastijas akts pret viņa gribu.
- sēne Pasīvs cilvēks.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes.
- žmeks Paskops cilvēks.
- pabizoties Paskraidīt (par cilvēku).
- pabizot Paskraidīt, paskriet (par cilvēku).
- noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
- zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas.
- Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi).
- būt Pastāvēt attieksmē pret cilvēku (vai cilvēku grupu), kas to izjūt, piedzīvo, izmanto.
- perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
- sociālais mājoklis pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi.
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
- attiecības pastāvīgas, emocionāli personiskas attiecības divu cilvēku starpā.
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badokšņa pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badapiesis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; arī skops, mantkārīgs cilvēks.
- partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- stabils Pastāvīgs, nemainīgs (par cilvēku attiecībām, arī parādībām sabiedrībā).
- ciešs Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām).
- pasniegties Pastiepties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- pašvadība Paša (parasti cilvēku grupas) sev izveidota vadība.
- sinergija Paša cilvēka līdzdarbība savas dvēseles pestīšanā.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- pašaprūpes aktivitātes pašaprūpes darbības, kas cilvēkam jāveic katru dienu; piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, ēšana, izkāpšana no gultas vai krēsla, pārvietošanās, tualetes izmantošana un izvadprocesu kontrole.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- hairesija Pašizvēlēts dzīves un mācības veids, īpaši kristīta cilvēka noziegums pret ticību.
- suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks izdara stipra psihiska satricinājuma vai psihiskas slimības ietekmē.
- ņurķis Pašpārliecināts, pretīgs cilvēks, verkšķis, īgņa.
- personības attīstība pašregulācijas, paštēla un motivācijas veidošana cilvēka dzīves laikā.
- starp mums pašu starpā; tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- kančuks Pātaga (parasti cilvēku pēršanai), pletne.
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- in vino veritas patiesība ir vīnā (piedzēries cilvēks izpļāpā patiesību).
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks.
- piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu.
- trihofitoni Patogēnas sēnes, kas izraisa cilvēku un dzīvnieku ādas slimību trihofītiju.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- bartonellas Patogēnu mikroorganismu ģints, kas parazitē cilvēka un grauzēju eritrocītos un asinsvadu endotēlijā.
- stafilokokoze Patogēnu stafilokoku ierosināta cilvēka un dzīvnieku slimība.
- antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
- pakupls Patukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- apaļīgs Patukls (par cilvēku).
- mollīgs Patukls, apaļīgs (par cilvēkiem).
- kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- despotija Patvaļība, valdonība, varmācība (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- patgalvīgs Patvaļīgs (2) - parasti par cilvēkiem.
- patvaļnieks Patvaļīgs cilvēks.
- despotisks Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- despots Patvaļīgs, valdonīgs, varmācīgs cilvēks; varmāka.
- despotisms Patvaļīgums, valdonīgums, varmācīgums (attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks; arī patvaļnieks.
- uzņemt Paust savu attieksmi (pret ienācēju kādā cilvēku grupā).
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties.
- sagaidīt Pavadīt kādu laikposmu līdz brīdim, kad (gaidītais cilvēks) ierodas, tiek sastapts; pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku), sastapties (ar to).
- plānprāts Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā; plānprātība.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- pairt Pavājināties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- ļuburis Pavājš cilvēks, kam nav iekšā stingruma.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- vecoksnis Pavecs cilvēks.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- pabiksts Paverdzināts cilvēks.
- āļiņš Paviegls cilvēciņš, muļķītis.
- bibis Paviegls cilvēks, vientiesis.
- ārgalis Paviegls, ģeķīgs cilvēks.
- stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem.
- kā izmiris pavisam kluss, bez jebkādas dzīvības; pavisam tukšs, bez neviena cilvēka.
- mirlis Pavisam slinks cilvēks.
- mīt kājām pazemot kādu, rupji aizskarot cilvēka cieņu, jūtas; izpostīt cilvēkam ko dārgu; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- pazemotība Pazemota cilvēka izjūtu kopums; apziņa, ka ir pazemots, stāvoklis, kad ir pazemots.
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- signālkairinātāji Pazīmes, kas izraisa noteiktu uzvedību; attiecinot uz cilvēkiem, ar tiem domātas raksturīgas īpašības, kas psihiski vai fiziski sevišķi pievilcīgi iedarbojas uz citiem cilvēkiem.
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja".
- sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
- pazīstēt Pazīt (kādu cilvēkua); zināt (kāda cilvēka) raksturu, uzskatus.
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- ruinēt Pazudināt (cilvēku).
- pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis.
- ablava Pazuduša cilvēka vai mājdzīvnieka meklēšana (parasti mežā).
- izgaist Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
- izputēt Pazust, nozust (parasti par cilvēku).
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- ģēmele Pēc izskata vājš cilvēks.
- imago pēc K. Junga: neapzināta vecāku pielūgsme, kas bērniem izveidojusies agrā bērnībā (cilvēka psihiskās attīstības stadija).
- kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- sadalīties Pēc kādām darbībām, pazīmēm u. tml. izveidot (atsevišķas grupas, vienības) - par cilvēku kopumu.
- izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
- sastingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
- pastarā diena pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- tuļpa Pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju.
- paaudze pēc vecuma samērā tuvs vienā un tai pašā laikposmā dzīvojošu cilvēku kopums.
- pēckarnieks pēckara cilvēks.
- būmers pēckara periodā (1945–1960) dzimušo cilvēku paaudzes (_Baby Boomers_) pārstāvis
- peka Pēda (cilvēkam vai dzīvniekam); arī kāja, kam ir pēda.
- plezna Pēda (cilvēkam).
- dresūra Pedantiska (cilvēku) mācīšana stingrā un noteiktā kārtībā.
- iedresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā iemācīt (cilvēku).
- izdresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā izmācīt (cilvēku).
- dresēt Pedantiski, stingrā un noteiktā kārtībā mācīt (cilvēku).
- pedants Pedantisks cilvēks.
- pēdējais mohikānis pēdējais, kas vēl palicis no kā zūdoša, atmirstoša, pēdējais kādas cilvēku grupas pārstāvis.
- haļava Pēdējais, visnenozīmīgākais cilvēks.
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu.
- katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- apžilbināt Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
- iztraucēt Pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sprāgt Pēkšņi, strauji sākt virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam.
- izpeļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks; izpaļas.
- izpaļas Pēlums, izsmējums; peltais priekšmets, cilvēks.
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā; sabiedrības attīstības pakāpe, stadija; sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā).
- manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis.
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
- vārda devējs persona vai institūcija, kas nosauc kādā vārdā (parasti cilvēku bvai dzīvnieku).
- galvotājs Persona, kas garantē cita cilvēka parāda atmaksu.
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- ļaunglābējs Persona, kas savas buršanas, vārdošanas u. c. mākslas lietojis, palīdzēdams cilvēkiem un mājlopiem.
- misionārs Persona, ko baznīca sūta veikt ticības izplatīšanas un labdarības misiju; cilvēks, kas strādā reliģiskas organizācijas izveidotā labdarības iestādē - misijā.
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- kultūrvaronis Personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kulta priekšmetus (uguni, kultūraugus, darbarīkus), māca tiem amatus, medību paņēmienus u. c.
- autoritāra personība personība, kas tiecas sev pakļaut apkārtējos cilvēkus.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
- iekšiene Personības, rakstura īpašību kopums, psihisko norišu kopums (cilvēkam).
- sociālais tīkls personisko attiecību un sociālo mijiedarbību kopums, kas savieno indivīdus (piemēram, cilvēkus, kas ir pazīstami vai kas savā starpā sazinās).
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- pieaugušo izglītība personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
- antropomorfizēšanās personvārda izmantošana dzīvnieka, priekšmeta, parādības u. tml. (nevis cilvēka) nosaukšanai.
- antroponīms Personvārds; cilvēka vārds (priekšvārds), uzvārds, pseidonīms, iesauka u. tml.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- līdzdalības pētījums pētījuma dizains, kurā pētījums savienots ar sadarbību un/vai rīcību, tiek veikts sadarbībā ar cilvēkiem, kuri kļūst par aktīviem pētījuma dalībniekiem.
- proksēmika Pētījumi par to, kā parastās cilvēku attiecībās izpaužas sociāli nosacīti telpiski faktori.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- ārcilvēks Pie mājas nepiederīgs cilvēks.
- gadenis Pieaudzis cilvēks, kas jau labi gados.
- katehūmens Pieaudzis cilvēks, kas katehēta vadībā mācās katehismu, gatavojoties kristībām.
- pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem.
- šļebs Pieaudzis cilvēks, kurš uzvedas kā bērns.
- lielais Pieaudzis cilvēks.
- lielcilvēks Pieaudzis cilvēks.
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- neauglība pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus; grūtniecības neveidošanās, dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas ilgāk nekā vienu gadu.
- lielcilvēki Pieaugušie cilvēki.
- lielcilvēkgājums Pieaugušu cilvēku kārta.
- lielcilvēkkārta Pieaugušu cilvēku kārta.
- pietaisīties Piebiedroties, pievienoties (piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai), parasti uzmācīgi.
- piecdesmits Piecdesmit gadu (cilvēkam).
- uzsliet Piecelt ar grūtībām kājās (cilvēku vai dzīvnieku).
- piecnieks Piecu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- karot Piedalīties karā, cīnīties karā (par cilvēkiem, karaspēku).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- deideris Piedzēries cilvēks.
- ļurbaks Piedzēries cilvēks.
- mālis Piedzēries cilvēks.
- memmulis Piedzēries cilvēks.
- zveņģe Piedzēries cilvēks.
- žvimbulis Piedzēries cilvēks.
- targun Piedzēris cilvēks.
- targuns Piedzēris cilvēks.
- sirdsdurvis Pieeja kāda cilvēka domām, pārdzīvojumiem.
- personcentrētā psihoterapija pieeja psihoterapijā, kuras pamatā ir atziņa, ka cilvēks pats sevi pazīst vislabāk, un sevis iepazīšana notiek psihoterapijas procesā.
- naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
- eksistenciālais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas idejiski sakņojas eksistenciālisma filozofijā un ir saistīta ar humānistisko un holistisko pieeju, no kurām pārņemta atziņa par cilvēku kā unikālu un neatkarīgu personību, kas spējīga īstenot pozitīvas pārmaiņas attiecībās ar citiem.
- copējams pieejams cilvēks romantisku attiecību izveidei.
- piecilpot Pieiet, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēku.
- piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- dalikatns Pieklājīgs, delikāts (par cilvēku).
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
- pacirpt Piekrāpt, apkrāpt (cilvēku).
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- organoleptiskās īpašības piena vai lopbarības īpašības, ko novērtē ar cilvēka maņu orgāniem.
- tiesa pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā); arī liktenis.
- daļa pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis.
- pievākt Pieņemt un paturēt, piemēram, savā dzīvoklī, savā ģimenē (cilvēku vai dzīvnieku).
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu.
- piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- vecā gvarde pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- pievienoties Piesaistīt sevi (kam, piemēram, cilvēkam, cilvēku grupai) kopējas darbības veikšanai; iesaistīt sevi (kopējā darbībā, rīcībā).
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa vai darba rīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- piepulcēt Piesaistīt, pievienot (kādai cilvēku grupai).
- pietvīkt Piesarkt (par cilvēkiem).
- sadzīt Piespiedu kārtā iesaistīt (vairākus, daudzus cilvēkus, piemēram, kādā organizācijā).
- sadzīt Piespiedu kārtā nogādāt, nometināt (vairākus, daudzus cilvēkus).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
- abstemijs Pieticīgs cilvēks; cilvēks, kas neieredz vīnu.
- skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- piebiedroties Pievienoties (cilvēku grupai, cilvēkam).
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
- atraktivitāte Pievilcējspēks; spēja pievilkt, saistīt (par cilvēkiem, mākslas izpausmēm u. tml.).
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
- negrilli Pigmeji - ciltis Centrālajā Āfrikā, neliela auguma cilvēki.
- uropterīns Pigments, identisks ksantopterīnam; izolēts no zīdītāju, arī no cilvēka urīna.
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām); atraisīties.
- apņemt Pilnīgi pārņemt (par apkārtnes, citu cilvēku ietekmi).
- saārdīt Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu.
- izārdīt Pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem).
- pārņemt prātus pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
- aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
- atdoties Pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.).
- noslogot Pilnīgi, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- sindaktilija pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums; dažām dzīvnieku sugām - normāla parādība, cilvēkam - attīsrtības anomālija.
- sociālā izolācija pilnīgs vai gandrīz pilnīgs cilvēka sociālo kontaktu trūkums.
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- timurietis Pionieris, kas (parasti organizēti) palīdzēja vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem (nosaukums pēc A. Gaidara grāmatas galvenā varoņa vārda).
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- pirkststarpa Pirkstu starpa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pusmūžs Pirmā puse vai aptuvena pirmā puse (cilvēka) mūža (aptuveni piecdesmit gadi).
- agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu.
- sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā.
- neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji.
- sencilvēks Pirmatnējais cilvēks, senlaiku cilvēks.
- rinocēle Pirmatnējais ožas smadzeņu dobums; cilvēkam tas ir ļoti mazs vai tā nemaz nav.
- petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā.
- puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums.
- kromaņonieši Pirmie homo sapiens pārstāvji, cilvēki, kuru skeletus pirmoreiz atrada 1868. g. Kromaņonā, Francijā un kurus uzskata par eiropiešu senčiem; Kromaņonas cilvēki.
- pirmgrēks Pirmo cilvēku Ādama un Ievas grēks, ko viņi veica, ēdot aizliegtā koka augli Ēdenes dārzā un tādējādi paužot savu neatkarību no Dieva; kristīgajā mācībā grēka neizbēgamas sekas ir atšķiršana no Dieva: cilvēki manto Ādama un Ievas "kritušo" stāvokli, kā rezultātā viņiem ir nepieciešama pestīšana.
- nabas saite placentāļu, arī cilvēka, orgāns (_funiculus umbilicalis_), kas savieno augli ar placentu.
- sāva plaisa, rēta (uz cilvēka ķermeņa).
- mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi).
- divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
- lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- pasaules iedzīvotāji planētas cilvēku kopums.
- melasma Plankumveidīga tumša ādas nokrāsa, kas visbiežāk novērojama apakšējās ekstremitātēs un sejā, sevišķi veciem un vārgiem cilvēkiem.
- plānprātis plānprātīgs cilvēks
- toša Plānprātīgs cilvēks.
- kooperācija Plānveidīga, organizēta (piemēram, cilvēku, uzņēmumu) sadarbība viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- klišniks Plastiskās akrobātikas numuri cirkā, kas balstās uz cilvēka ķermeņa lokanumu, plastiku.
- ārstniecības augi plaša augu grupa, ko izmanto cilvēka un dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē.
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu.
- knislis Plašākā nozīmē sīks kukainis, kā odi, mušas u. c., kas, savairojušies lielos baros, traucē cilvēka un dzīvnieka mieru.
- sociālā attīstība plašas un plānotas sociālas pārmaiņas, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas indivīdam, grupām un kopienām pilnībā īstenot savu spēju potenciālu.
- pārņemt Plaši ieviesties (sabiedrībā, cilvēku grupā) – par rīcības veidu, īpašību u. tml.
- slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- bagāts Plašs, daudzpusīgs (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- krūts Plaušas (cilvēkam).
- trīsdienu plazmodijs plazmodiju suga ("Plasmodium vivax"), kas cilvēkam izraisas slimību - trīsdienu malāriju.
- pamēslis Plebejs, zemākās kārtas cilvēks, cilvēks no pūļa.
- blesis Plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- truksnis Plecīgs cilvēks.
- drošķis Plecīgs, neliela auguma cilvēks.
- vīrs kā zārds plecīgs, spēcīgs gara auguma cilvēks.
- suska Plukata, nolaidies cilvēks.
- bašķis Pļāpa, māņticīgs cilvēks.
- švīkstoņa Pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt.
- dalkata Pļāpa, muļķīgs cilvēks.
- žabriņš Pļāpa, nesakarīgs cilvēks.
- blenkšis Pļāpa, nesaturīgs cilvēks.
- lankšis Pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks.
- plankša Pļāpa, pļāpīgs cilvēks.
- krošķis Pļāpa; muļķīgs cilvēks.
- ērkšķis Pļāpa; strīdīgs cilvēks.
- ļerpata Pļāpīga sieviete; pļāpīgs cilvēks.
- vārsteklis pļāpīgs cilvēks (nicinoša apsauka).
- klabis Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
- blaužģis Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- lancka Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- lanckars Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- pļāpātājs Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
- terkšs Pļāpīgs cilvēks, tarkšķis.
- klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš.
- klapstiņš Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs.
- ļerza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- plekšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- plokšs Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- terza Pļāpīgs cilvēks; pļāpa.
- klaču pastala (tarba) pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
- blenkža Pļāpīgs cilvēks.
- delveris Pļāpīgs cilvēks.
- gauturis Pļāpīgs cilvēks.
- grabile Pļāpīgs cilvēks.
- kāgāns Pļāpīgs cilvēks.
- klabata Pļāpīgs cilvēks.
- kladzēns Pļāpīgs cilvēks.
- klakšis Pļāpīgs cilvēks.
- klēgainis Pļāpīgs cilvēks.
- ļarpata Pļāpīgs cilvēks.
- ļegata Pļāpīgs cilvēks.
- ļekšis Pļāpīgs cilvēks.
- ļetera Pļāpīgs cilvēks.
- ļeteris Pļāpīgs cilvēks.
- lorzaks Pļāpīgs cilvēks.
- ļurkstiņš Pļāpīgs cilvēks.
- ļurška Pļāpīgs cilvēks.
- ļurza Pļāpīgs cilvēks.
- mēļotājs Pļāpīgs cilvēks.
- merkšķis Pļāpīgs cilvēks.
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks.
- pļāpkule Pļāpīgs cilvēks.
- plaukšņa Pļāpīgs cilvēks.
- plauža Pļāpīgs cilvēks.
- pļekša Pļāpīgs cilvēks.
- pļerza Pļāpīgs cilvēks.
- plirstiķis Pļāpīgs cilvēks.
- plirza Pļāpīgs cilvēks.
- plorza Pļāpīgs cilvēks.
- pļurška Pļāpīgs cilvēks.
- pļuršķis Pļāpīgs cilvēks.
- porkšis Pļāpīgs cilvēks.
- porza Pļāpīgs cilvēks.
- sparkšķis Pļāpīgs cilvēks.
- terkšans Pļāpīgs cilvēks.
- uika Pļāpīgs cilvēks.
- žadzoņa Pļāpīgs cilvēks.
- žampurs Pļāpīgs cilvēks.
- skretulis pļāpīgs vai runīgs cilvēks.
- niekkalbis Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
- čaukste Pļāpīgs, bezrūpīgs cilvēks.
- plarstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; plarstaks.
- larzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larstaks.
- lerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; larza.
- plorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; plorstaks.
- pļerstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļerstaks.
- pļurkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa; pļorkšs.
- blorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- blorzaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- larza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļerstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plerza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļokšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- plorstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļurstiķis Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- porkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļāpa.
- pļukšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks; pļokšs.
- loris Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- lorza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- pļarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarstaks Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plarza Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- plerkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- tarkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- tarkšs Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- terkšis Pļāpīgs, runīgs cilvēks.
- sapļaut Pļaujot savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- dzīvnieku ciete polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās dzīvnieku un cilvēka organisma šūnās; glikogēns.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- Homo politicus politiskais cilvēks.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- novecojušies iedzīvotāji populācija ar augstu vecu cilvēku īpatsvaru.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (parasti par cilvēkiem).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- manta Pozitīva īpašība (cilvēkam); pozitīvas savstarpējās (cilvēku) attiecības; pozitīvs stāvoklis.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas ir saistīts ar, parasti garīgo, kultūru, morāli u. tml.
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo.
- praktiķis Praktisks, lietišķs, racionāls cilvēks.
- psihogramma Prasību uzskaitījums, ko attiecīgā profesija izvirza cilvēka psihei.
- gribelis Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
- gribulis Prasīgs, iegribīgs cilvēks.
- peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam).
- funkcionālās prasmes prasmes, kas cilvēkam ir nepieciešamas, lai patstāvīgi veiktu noteiktas ikdienas dzīves darbības.
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā.
- nekulturņiks Prasts, neizglītots cilvēks.
- Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem.
- apokalipse Pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem, pastardienu.
- videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.
- punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku).
- punktvīrs Precīzs cilvēks.
- preteklis Pretīgs cilvēks.
- brikns Pretīgs, nejauks (piemēram, par cilvēka raksturu, dzīvnieku).
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- nebrūdelis Pretīgs, riebīgs cilvēks.
- iepretī Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
- iepretim Pretstatā (kādam cilvēkam), atšķirībā (no kāda cilvēka).
- miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
- slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus).
- ālis Priecīgs, jautrs cilvēks.
- pigura Priekšmeta, cilvēka vai dzīvnieka attēls skulptūrā, rotājumā.
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus.
- piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- rotas lieta priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta.
- produkts priekšmets, viela, izstrādājums ko iegūst cilvēka darba rezultātā.
- kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
- mīriarhs Priekšnieks par 10000 cilvēkiem.
- antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus.
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks.
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
- vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm.
- labākās intereses princips, ko lieto psihiskās veselības jomā, pārstāvot cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem, lai novērstu viņa tiesību deprivāciju.
- pasaules uzskats principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
- presenils Problēmas un parādības, kas izpaužas vecākiem cilvēkiem.
- pazīšanās Process --> pazīties(1); attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem.
- internalizācija process, kurā ārējie iespaidi un uztvērumi, kas saistīti ar kādu cilvēku (piemēram, māti, tēvu), kļūst par iekšēju subjektīvu tēlu.
- kognitīvā attīstība process, kurā cilvēks apgūst, organizē un mācās izmantot zināšanas.
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- mācība process, kurā cilvēks izglītojas, mācās; attiecīgās nodarbības
- priekšmetiskā darbība process, kurā cilvēks reproducē un radoši pārveido dabu.
- identificēšana Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- identifikācija Process, kurā cilvēks savās jūtās, domās un darbībā apzināti vai neapzināti pārņem cita cilvēka raksturīgākās īpašības vai arī mēģina tās attēlot, izspēlēt.
- pārvietošana process, kurā dzīvas būtnes (cilvēki, dzīvnieki) maina savu atrašanās vietu
- terraformēšana Process, kurā kāda teritorija noteiktā laika posmā tiek modificēta tā, ka kļūst piemērota cilvēka eksistencei.
- laktācija process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu.
- vides degradācija process, kurā vide kļūst neizmantojama tai paredzētajiem uzdevumiem, un tādēļ tajā ir kavēta dzīvo būtņu (arī cilvēka) attīstība.
- uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
- profesiogramma Profesijas apraksts, kurā ietvertas arī tai nepieciešamās cilvēka fizioloģiskās un psiholoģiskās īpašības.
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- pašapliecinošā prognoze prognoze, kas pati sevi apstiprina; ja cilvēks noteikti gaida no cita cilvēka vai sociālās grupas konkrētu uzvedību, tad gaidīšanas procesā viņš neapzināti veicina sava priekšstata realizāciju.
- interaktīva programma programma, kas paredzēta datora un cilvēka mijiedarbībai ar displeja un manipulatora starpniecību.
- automātiskā programmēšana programmas ģenerēšana, ko veic dators bez tiešas cilvēka līdzdalības, izmantojot translatorus, lietojumprogrammatūru, standartprocedūras un pārbaudes programmas.
- pieaugušo aprūpe audžuģimenēs programmas pieaugušo cilvēku, kas nav spējīgi par sevi rūpēties fizisku vai garīgu traucējumu dēļ. relatīvi pastāvīgai novietošanai citās ģimenēs gadījumos, ja viņiem nav ģimenes locekļu, kas varētu sniegt palīdzību.
- robots Programmējams automāts, parasti ar dažādiem mehāniskiem manipulatoriem, kas veic sarežģītas operācijas, kuras atgādina apzinātu cilvēka vai dzīvnieka darbību.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- properdins Proteīns augstāko dzīvnieku un cilvēka normālā serumā; visu komplementa komponentu un magnija jonu klātienē tam ir baktericidālas un virucidālas īpašības.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
- dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- gars Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- robežlīnija Psihiatrijā - tāds stāvoklis, kad cilvēks atrodas uz robežas starp neirozi un psihozi.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- involūcijas psihozes psihiskas slimības, kas rodas vecākiem cilvēkiem; parasti saistītas ar depresiju, murgiem vai histēriju; izcelsme nav skaidra; veicinošie faktori - somatiskās slimības, kā arī smagas psihotraumas.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- traks Psihiski slims (par cilvēkiem); ārprātīgs, vājprātīgs.
- traks Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais, vājprātīgais.
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais.
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
- kleists Psihiski un fiziski mazattīstīts cilvēks.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- ekstroverts Psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām.
- nemiers Psihisks stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgs satraukums, rūpes, raizes.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- psihiskā deprivācija psihisks stāvoklis, kas rodas tādu dzīves situāciju rezultātā, kadcilvēkam ilgstošā laika periodā nav dotas iespējas apmierināt vairākas psihiskās pamatvajadzības; var izpausties gan dažādos neiropātiskos simptomos, gan somatiskās izmaiņās.
- frustrācija Psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- tetrahidrokanabinols Psihoaktīva viela sējas kaņepē, kas ilgstoši ietekmē cilvēka psihi.
- pārvietošana psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas dod iespēju transformēt sajūtas, domas un pārdzīvojumus, kas saistīti ar nemieru radošo objektu, citās sajūtās un domās, kuras ir pieņemamas cilvēkam
- racionalizācija Psihoanalīzē - aizsardzības mehānisms, kas palīdz cilvēkam atrast pašapziņai pieņemamo izskaidrojumu nepieņemamiem notikumiem un faktiem.
- bezapziņa Psihoanalīzē - tā personības daļa, ko cilvēks pats neapzinās un nekādos apstākļos nevar apzināties.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- transference Psihodinamiskās terapijas ietvaros - klienta jūtu pret citiem cilvēkiem pārnese uz terapeitu; agrās bērnības nostādņu projekcija.
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- psihogalvanisks Psihogalvaniskais reflekss - novērojumos konstatēta parādība, ka cilvēka ādas pretestība elektriskai strāvai mainās atkarībā no dažādiem emocionāliem pārdzīvojumiem.
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm.
- identitātes krīze psiholoģijā izmantots jēdziens, kas raksturo cilvēka identitātes attīstības grūtības kādā no dzīves posmiem.
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
- jaunrades psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka jaunrades procesa likumsakarības.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- inženierpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka un viņa vadīto vai kontrolēto tehnisko ierīču mijiedarbības procesu objektīvās likumsakarības noteiktā sociālā un dabas vidē.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- neiropsiholoģija psiholoģijas virziens, kas pētī centrālās nervu sistēmas struktūras un procesus, kā arī cilvēka galvas smadzeņu darbību psihisko procesu kontekstā.
- masu suģestija psiholoģiska iedarbība uz cilvēkiem grupā vai kolektīvā, kas nav iespējama uz atsevišķiem indivīdiem.
- masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī.
- projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus.
- iemācītā bezpalīdzība psiholoģisks stāvoklis, kad cilvēks vai cilvēku grupa nerīkojas atbilstoši savām interesēm vai vajadzībām, jo netic iespējai ietekmēt, kontrolēt vai mainīt notiekošo.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus.
- piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
- psihopātija Psihopatoloģisks stāvoklis, kam ir raksturīga krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- piroptotīmija Psihozes veids, kad cilvēkam šķiet, ka to apņem liesmas.
- auditorija publika, sabiedrība, cilvēku kopums.
- palāts Publiska vieta, kur pulcējas daudz cilvēku (piemēram, pie baznīcas, pie kapsētas, tirgus laukumā u. tml.).
- puebla pueblo - Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
- puišcilaks Puišcilvēks.
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons (1).
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- kaiteris Pūķotājs; cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
- čups Pūlī, barā (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
- čupa Pūlī, barā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- vurksts Pūlis (cilvēku).
- ķēkats Pūlis, bars, viens pie otra nostājušies cilvēki; ķēkata.
- ķēkata Pūlis, bars, viens pie otra nostājušies cilvēki.
- ķekatas Pūlis, cieši kopā saspiedušos cilvēku bars.
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- žurku pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis diminuta"), kas var parazitēt arī cilvēka zarnās.
- purpis Purpinātājs; īgns cilvēks.
- šmurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis (1).
- smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks.
- lits Pusbrīvais cilvēks franku sabiedrībā, kura brīvību un tiesības ierobežoja viņa kungs.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse (cilvēka) dzīves.
- pusmūdenis Pusmūža cilvēks.
- pusmūžnieks Pusmūža cilvēks.
- garga Putna, arī cilvēka kakls.
- kreatūra Radība, radījums; cilvēks, dzīvnieks.
- krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
- ieskapēt Radīt (citam cilvēkam) iespēju (ko) iegūt.
- ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
- savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
- maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
- karkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- karkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
- krecināt Radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
- krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
- kusinēt Radīt, izraisīt naidu (starp cilvēkiem).
- sānlīnijas radniecība radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām).
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- gulbja dziesma radoša cilvēka pēdējais augstākais sasniegums, pēdējie panākumi.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- heterokeratoplastika Radzenes pārstādīšana cilvēkam no dzīvnieka.
- lagošys ragavām un ratiem uzliekama virsbūve cilvēku un preču transportam.
- paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
- jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi.
- Homo scribens rakstošais cilvēks.
- nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
- daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
- vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
- jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
- vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā; vārgs, nespēcīgs.
- cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
- jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam.
- mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
- neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
- garīgi sensitīvs sociālais darbs raksturo sociālo darbu kā jūtīgu un cieņpilnu sociālā darbinieka attieksmi pret dažādām garīguma izpausmēm (reliģiskām un nereliģiskām), kuras praktizē cilvēki, ģimenes, grupas un kopienas.
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu, zīdītājdzīvnieku un cilvēka ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšdaļa, ribas un krūšu kauls.
- metanefross Rāpuļu, putnu, zīdītāju (arī cilvēku) pāra izvadorgāns; sekundārā niere.
- kāpt no sirds (dziļumiem) rasties cilvēka slēptākajā būtībā.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
- izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
- nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
- pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
- ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns.
- ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns.
- ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns.
- bimbiķis Raudulīgs cilvēks.
- čaula Raudulīgs cilvēks.
- čura Raudulīgs cilvēks.
- gņēga Raudulīgs cilvēks.
- kņerkšķis Raudulīgs cilvēks.
- ņerkata Raudulīgs cilvēks.
- ņerksis Raudulīgs cilvēks.
- šnurka Raudulīgs cilvēks.
- vimba Raudulīgs cilvēks.
- žeira Raudulīgs cilvēks.
- žeiris Raudulīgs cilvēks.
- ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- ražošanas automatizācija ražošanas procesu vai to sastāvdaļu izpilde un vadība bez tiešas cilvēku līdzdalības, izmantojot tikai nedzīvās dabas enerģiju.
- atsarunāties Reaģēt uz cilvēka runu ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
- midzenis Reakcionāru cilvēku grupa, grupējums.
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- reālpsiholoģija Reālistisks, dziļš cilvēku psihes, rakstura, personības atspoguļojums (skatuves mākslā).
- ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā).
- reevakuēties Refl. --> reevakuēt(parcilvēkiem, iestādēm, uzņēmumiem u. tml.).
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
- pierakstīt Reģistrējot (datus par kādu), iekļaut (to, piemēram, pasākumā, cilvēku kopumā).
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- flaiers Reklāmlapa, ko cilvēkiem izdala uz ielas vai nogādā dzīvesvietā.
- kosmiskais radiācijas fons relatīvi pastāvīgs jonizējošā starojuma fons, ko rada kosmiskais starojums; tas veido tikai nelielu daļu no dabiskā radiācijas fona, ko rada apkārtējā vidē un cilvēka organismā esošie dabiskie radioaktīvie elementi.
- homeostāze Relatīvs cilvēku, dzīvnieku un augu organisma iekšējās vides un dažu fizioloģisko funkciju pastāvīgums.
- totēmisms Reliģijas forma (parasti pirmatnējā sabiedrībā), kam raksturīga ticība, ka pastāv radniecība starp kādu cilvēku kopu un kādu dzīvnieku, augu, dabas parādību, priekšmetu.
- iesvētīšana Reliģiska ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu baznīcas draudzes locekli; viens no kristietības sakramentiem.
- kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība (17. un 18. gadsimtā), kas Dievu vai dievišķu spēku atzīst par bezpersonisku pasaules pirmcēloni, Visuma arhitektu, kurš pēc pasaules radīšanas akta vairs neiejaucas dabas, sabiedrības un cilvēces dzīvē.
- vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu.
- grēku piedošana reliģisks rituāls kristietībā, reliģisku darbību kopums, ar ko noņem atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem cilvēkam, kas nožēlo un lūdz piedošanu
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības.
- repotājs Reperis -- cilvēks, kas muzicē repa stilā.
- šķērsgriezums Reprezentatīvs cilvēku vai lietu grupas modelis.
- repulis Rēpulis, resns, drukns cilvēks.
- trusnis Resnis (par cilvēku); smags, brangs bērns.
- ruņģis Resnis; lamuvārds resniem cilvēkiem.
- timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- truslis Resns cilvēks (arī resns dzīvnieks).
- baļļa Resns cilvēks (parasti sieviete).
- dampis Resns cilvēks (parasti sieviete).
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks; resnis.
- boķis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- gubenis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- žeirs resns cilvēks, liels izēdājs.
- svempis resns cilvēks; kāds, kas neveikli kustas
- tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
- sītaļnīks resns cilvēks.
- sītuols resns cilvēks.
- baļva Resns cilvēks.
- bānis Resns cilvēks.
- bekons Resns cilvēks.
- biezeklis Resns cilvēks.
- blāķis Resns cilvēks.
- borķis Resns cilvēks.
- draņa Resns cilvēks.
- ķetāns Resns cilvēks.
- lāva Resns cilvēks.
- plocis Resns cilvēks.
- restiķis Resns cilvēks.
- steģis Resns cilvēks.
- strops Resns cilvēks.
- svempa Resns cilvēks.
- trobis Resns cilvēks.
- troksnis Resns cilvēks.
- trops Resns cilvēks.
- trosnis Resns cilvēks.
- trubis Resns cilvēks.
- truktiņš Resns cilvēks.
- ķurķis Resns dzīvnieks vai cilvēks.
- slamba resns un neveikls cilvēks.
- miekšis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miekšķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miešķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- boņķis Resns, apaļīgs cilvēks; arī biezās drēbē ģērbies cilvēks.
- rēpulis Resns, drukns cilvēks.
- ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks.
- piknisks Resns, korpulents (par cilvēkiem, to ķermeni).
- tusnis Resns, kūtrs cilvēks.
- rempelis Resns, maza auguma cilvēks.
- rempucis Resns, maza auguma cilvēks.
- rempulis Resns, maza auguma cilvēks.
- tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks.
- romslaka resns, neveikls cilvēks, kustonis.
- supine resns, neveikls cilvēks.
- dranska Resns, neveikls cilvēks.
- lešņaka Resns, neveikls cilvēks.
- svampa Resns, neveikls cilvēks.
- torksnis Resns, neveikls cilvēks.
- tornītis Resns, neveikls cilvēks.
- bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
- biezis Resns, slinks cilvēks.
- buca Resns, slinks cilvēks.
- svampis Resns, smags, neveikls cilvēks.
- droņaks Resns, tauks cilvēks (ironiski).
- droņa Resns, tauks cilvēks.
- drucka Resns, tauks cilvēks.
- bonka Resns, tukls (par cilvēku).
- bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders.
- bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma.
- drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu.
- priesls Resns, tukls cilvēks.
- treksnis Resns, uzbarojies cilvēks (arī šāda cūka).
- prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
- cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
- rara avis retums; reti sastopama lieta vai cilvēks.
- distance Rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti.
- apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam).
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- glumata Riebīgs, lišķīgs cilvēks.
- apantropija Riebums pret cilvēkiem, t. i. pret cilvēku sabiedrību.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- Bardevits Rietumslāvu un vendu mitoloģijā - miera, tirdzniecības un cilvēka piecu maņu dievs, kuru attēloja ar piecām galvām.
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- rigorists Rigorozs cilvēks.
- Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem.
- amilka Rijīgs cilvēks.
- garnis Rijīgs cilvēks.
- gūbiķis Rijīgs, mantkārīgs cilvēks.
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
- nepierīža Rijīgs, nesātīgs cilvēks.
- nerīža Rijīgs, nesātīgs cilvēks.
- iet ļaudīs rīkoties tā, ka nonāk saskarē ar cilvēkiem, sabiedrību.
- pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks.
- darbarīks Rīks, ar kuru cilvēks iedarbojas uz kādu priekšmetu; rīks, kas paredzēts noteikta veida darbam.
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- trāba Rīma (cilvēks vai dzīvnieks).
- gamrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- gāmrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- gāmrīļa Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- āmrija Rīma, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- vija Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
- ķēde Rinda, līnija, ko veido tuvu cits pie cita esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgs uzdevums, kopīga rīcība.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- robotprusaks Robots, kas ārēji atgādina pursaku, spēj pārvietoties arī pa griestiem un iekļūt grūti pieejamās vietās; tiek izmantoti nelaimē nokļuvušu cilvēku meklēšanā.
- interaktīvais robots robots, kas ne tikai izpilda cilvēka – operatora komandas, bet arī pats piedalās situācijas noteikšanā un lēmumu pieņemšanā.
- antropoīds Robots, kuram piemīt cilvēkam līdzīga forma un apveidi.
- pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
- konservatīvais (arī pasīvais) romantisms romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīga cilvēka personības absolutizēšana.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- manipuls Romiešu kājnieku vienība (60-120 cilvēku), kas sastāvēja no divām centūrijām; vēlāk manipulus apvienoja kohortās (pa trim katrā kohortā).
- fūrija romiešu mitoloģijā - atriebības un sirdsapziņas pārmetumu dievietes, kas soda cilvēku par viņa grēkiem.
- genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību.
- Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs.
- Salūte Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas cilvēkiem dāvāja labklājību, veselību un uzplaukumu, visas Romas dieviete.
- Abeona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rūpējās par cilvēkiem, kuri devās ceļojumā, pameta māju vai ģimeni.
- Fāma Romiešu mitoloģijā - ļaužu valodu, cilvēku reputācijas personifikācija.
- lemūri Romiešu mitoloģijā - to cilvēku rēgi, kuri miruši vardarbīgā nāvē, un to ar nāvi sodīto noziedznieku rēgi, kuri nebija pienācīgi apbedīti.
- darbīgs Rosīgs, enerģisks, vienmēr gatavs darboties, rīkoties (par cilvēku).
- jestrs Rosīgs, mundrs, možs (par cilvēku).
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- roša Rosīgs, rīcīgs cilvēks.
- skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- parpala Rūcenis, saīdzis cilvēks.
- ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
- rafinēts Rūdīts, arī viltīgs (par cilvēku).
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- sarkans Ruds; rūsgans (parasti par cilvēka matiem, ūsām, bārdu).
- rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam).
- rūsmanis Rūķis, strādīgs cilvēks.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- starplika Runas iespraudums, īsa piebilde kāda cita cilvēka runas laikā.
- artikulācijas bāze runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
- ciparruna runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- runas izvade runas sintēze - cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
- ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- mūspusnieks Runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- atgalis Runātnīgs cilvēks.
- ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt.
- ļerva Runīgs cilvēks, kas runā daudz un nesakarīgi.
- čabuls Runīgs cilvēks.
- čeveris Runīgs cilvēks.
- runātājs Runīgs cilvēks.
- apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
- gerokomija Rūpes par veciem cilvēkiem, to kopšana, apgāde un nodrošināšana.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- kalibans Rupji juteklisks cilvēks (no Šekspīra lugas "Vētrā" tēla vārda).
- jēlmutis Rupjš cilvēks, bezkauņa.
- barmalejs Rupjš cilvēks.
- burzgulis Rupjš cilvēks.
- rapulis Rupjš cilvēks.
- rīšmete Rupjš cilvēks.
- rupausis Rupjš cilvēks.
- rupulis Rupjš cilvēks.
- rupuls Rupjš cilvēks.
- rupults Rupjš cilvēks.
- rupūznis Rupjš cilvēks.
- slāniķis Rupjš, brutāls cilvēks, kurš labprāt fiziski pārmāca citus.
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
- knubiķis Rupjš, neizglītots cilvēks.
- prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis.
- rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā).
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- vecumnormas Sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas.
- pasaule sabiedrība, cilvēku grupa; arī cilvēce.
- atklātība Sabiedrība, plašāka cilvēku grupa.
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- kārta sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā, sociālā un tiesiskā stāvokļa
- krējumsabiedrība Sabiedrības krējums - cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- sociālā vienlīdzība sabiedrības locekļu vienlīdzīgs stāvoklis cilvēku tiesību un brīvību izmantošanā, pienākumu pildīšanā, materiālo un garīgo labumu sadalē.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
- virsslānis Sabiedrības valdošā, privileģēto cilvēku grupa; augstākais slānis.
- zemākie slāņi sabiedriskā stāvokļa ziņā neprivileģētu, arī trūcīgu cilvēku grupas.
- augstākie slāņi sabiedriskā stāvokļa ziņā privileģētāko cilvēku grupas.
- reliģija sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- parādība Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma; šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- ietekme Sabiedriskas parādības iedarbība uz cilvēku, viņa dzīvi, personību, darbību.
- ekoloģiskie noziegumi sabiedriski bīstami prettiesiski nodarījumi, kas apdraud noteikto ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai.
- morāle sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- ciklotīmiķis Sabiedrisks un atklāts cilvēks ar labilu jūtu dzīvi.
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- vēršu cīņas sacensības (galvenokārt Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur cilvēks cenšas uzvarēt satracinātu vērsi.
- duelis Sacensības starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām.
- izkārtot Sadalīt (cilvēkus) pa noteiktiem darbiem; izrīkot (darbā, parasti noteiktā kārtībā).
- sajukt Sadalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu); izzust, parasti pilnīgi, parastajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
- nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
- sadists Sadistisks cilvēks.
- delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks.
- suss sadusmojies, sabozies cilvēks.
- sasabozties Sadusmoties, saīgt (par cilvēku).
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- sabarot Saēdināt (cilvēku).
- nodrošināt Sagādāt (piemēram, cilvēkiem, uzņēmumiem) pietiekamā daudzumā (ko).
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
- paturēt Saglabāt (kādas attiecības ar cilvēkiem, stāvokli sabiedrībā).
- grabasts Sagrabējis, vājš cilvēks.
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piemēram, darba, pasākuma veikšanai.
- sasagulties Sagulties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
- dūcmanis Saīdzis cilvēks, īgņa.
- dūgmanis Saīdzis cilvēks, īgņa.
- ķesaklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
- ķeseklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
- grogneur Saīdzis cilvēks, rūcenis.
- rūguma pods saīdzis cilvēks; īgņa; rūgumpods.
- rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa.
- bižu božuks saīdzis cilvēks.
- rūgna saīdzis cilvēks.
- grimža Saīdzis cilvēks.
- tuktūzis Saīdzis cilvēks.
- vieba Saīdzis cilvēks.
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks.
- rūgņa Saīdzis, īgns cilvēks.
- glemža Saīdzis, neapmierināts cilvēks.
- īdzenis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
- īgonis Saīdzis, sapīcis cilvēks; īga.
- īga Saīdzis, sapīcis cilvēks.
- sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem).
- pavediens Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām).
- liecenieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- liecinieks Saimei nepiederīgs cilvēks; liekais, svešais; nelūgts viesis.
- atkrava Saimniecībā lieki, darba nespējīgi cilvēki.
- bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes).
- iznīkala Saimnieciski panīcis cilvēks.
- iedzīt kapā (kādu) saīsināt kāda cilvēka mūžu, tam kaitējot, darot ļaunu, būt par cēloni kāda nāvei.
- saiste Saistība (parasti starp cilvēkiem, parādībām).
- slēgt Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
- turēt Saistīt (piemēram, cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- garīgs Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam; arī psihisks.
- organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
- humāns Saistīts ar atsaucību, sirsnību, cieņu pret cilvēkiem.
- vēsturisks saistīts ar cilvēces [vēsturi]{s:1798}, tai raksturīgs
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci; saistīts ar mantu, naudu, īpašumu.
- spirituāls Saistīts ar cilvēka psihisko, garīgo darbību, tai raksturīgs.
- antropoloģisks Saistīts ar cilvēka un cilvēka rasu fizisko uzbūvi.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu vai karjerista, karjerismam vai karjeristam raksturīgs; tāds (cilvēks), kam ir raksturīgs karjerisms.
- organisks Saistīts ar organismu (1), tam raksturīgs; saistīts ar cilvēka vai dzīvnieka smadzenēm, iekšējiem orgāniem, tiem raksturīgs.
- sociāls saistīts ar sabiedrību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
- vecišķs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs; vecīgs (1).
- vecīgs Saistīts ar vecu cilvēku, tam raksturīgs.
- pašmāju Saistīts ar vietu, teritoriju u. tml., kura kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai vietai, teritorijai raksturīgs.
- pašzemes Saistīts ar zemi, kas kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzimtā vieta vai kurā kādam cilvēkam vai cilvēku grupai ir dzīvesvieta, šādai zemei raksturīgs.
- derealizācija Sajūta, it kā citi cilvēki vai apkārtne nebūtu reāli.
- pazudušais grasis saka (parasti ar labvēlību) par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- nolikt karoti saka nenopietni, bez žēluma par kāda cilvēka nāvi.
- kā tekulis un bēgulis saka pa klaiņotāju, par cilvēku, kam nav pastāvīgas uzturēšanas vietas.
- vilkacis tam rīkli aizbezdējis saka par aizsmakušu cilvēku.
- kā (arī gatavais) putnu biedēklis saka par ākstīgi ģērbušos cilvēku, arī tādu, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- pēc ķēma saka par ākstīgu, ārišķīgu cilvēku.
- dundurs galvā saka par alkohola apreibinātu cilvēku.
- kā rungulis saka par apaļīgu, korpulentu, arī biezi ģērbtu cilvēku.
- (viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
- kopkins strādā saka par apķērīgu cilvēku.
- līp klāt kā dadzis (retāk piķis) saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- līp klāt (arī pielīp) kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- pielīp kā dadzis Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
- no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam) saka par ārlaulības bērnu (it kā netieši norādot uz tēvu), arī par cilvēku, kas izskata un rakstura ziņā nav līdzīgs saviem vecākiem.
- nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku.
- kā dikstīns saka par ātru, strauju cilvēku.
- sirds (ir) krūtīs saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
- kā olekti (arī mietu) norijis Saka par bezdarbīgu cilvēku.
- cilpa kaklā saka par bezizejas stāvoklī nonākušu cilvēku.
- kas bez biksēm, tas bez bēdām saka par bezrūpīgu cilvēku.
- lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku.
- rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku.
- auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
- sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku.
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- gaismas stars tumsas valstībā saka par cildenu, garīgi stipru cilvēku, kas dod spēku citiem, garīgi bagātina apkārtējos.
- kvēla sirds saka par cilvēka aizrautību, dedzību.
- nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
- biezpiens galvā saka par cilvēka muļķību, stulbumu.
- pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu.
- kā skudra saka par cilvēkiem, kas dabā atrodas nemitīgā kustībā, ir ļoti strādīgi, darbīgi, čakli.
- mirušās dvēseles saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur).
- būt matos saka par cilvēkiem, kas iedegušies strīdā, naidojas.
- kā cimds ar roku saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
- kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- viena miesa un viena dvēsele saka par cilvēkiem, starp kuriem ir pilnīga saskaņa.
- kā sajūgti saka par cilvēkiem, starp kuriem izveidojušās ļoti ciešas attiecības.
- kā slotas kātu norijis saka par cilvēku (parasti par vīrieti), kas iet vai stāv ļoti taisni, ir kokains, neatraisīts.
- karsta sirds Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
- dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu.
- sārts kā ābuls saka par cilvēku ar sārtu, veselīgu sejas krāsu.
- kā andelmanis saka par cilvēku ar tirgoņa dotībām, arī attiecīgām rakstura iezīmēm.
- caurs kā pīle saka par cilvēku ar urinēšanas traucējumiem.
- mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku.
- kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku.
- iet kā bišu stropā saka par cilvēku drūzmēšanos, kustību.
- kā (poda) laiža saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas mēdz laizīties, našķēties, izlaizīt (ēdiena) traukus.
- iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž.
- velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi.
- nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
- kā jūga vērsis saka par cilvēku, kam daudz un smagi jāstrādā.
- bērna prātā saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs.
- kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba.
- staigājoša (arī dzīva) enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- kā (arī gatavais) putnubiedēklis (arī putnu biedēklis) saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- gatavais (arī kā) putnu biedēklis saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.
- caurvējā stāvējis saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi, arī dīvainības.
- nav visas skrūves kārtībā saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- mells un maziņš saka par cilvēku, kam nav tiesību ko lemt, iebilst; bezspēcīgs (attieksmē pret kādu).
- piedzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- (pie)dzimis zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam nekas neveicas, nekad nelaimējas.
- kuļas kā (akla) vista pa pakulām, retāk kuļas (ka) pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- pinas (arī kuļas, peras, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- peras (arī kuļas, pinas, tinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- tinas (arī kuļas, peras, pinas) kā (akla) vista (retāk gailis) pakulās (arī pa pakulām) saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
- tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
- tas vairs putras strēbējs nebūs saka par cilvēku, kam paredzama nāve.
- galvā griežas saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- (būt) pie nepilna prāta saka par cilvēku, kam raksturīga garīga atpalicība, plānprātība.
- zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz.
- dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- piedzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- (pie)dzimis zem laimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
- tramvajā dzimis saka par cilvēku, kas aiz sevis neaizver durvis
- kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu.
- dedzīga sirds saka par cilvēku, kas ar sajūsmu, aizrautību, kvēli kam nododas.
- iet kā ķeija saka par cilvēku, kas ātri iet.
- ātra sirds saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- mēle iet kā atspole saka par cilvēku, kas ātri, veikli, daudz runā.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
- acis slapjā vieta saka par cilvēku, kas bieži raud.
- acis slapjā vietā saka par cilvēku, kas bieži raud.
- dusmu pūķis saka par cilvēku, kas bieži un ātri dusmojas.
- asti ierāvis (arī nolaidis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- asti nolaidis (arī ierāvis) saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
- pusdzīvs, pusmiris saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- klab kā kulstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- (iet, klab u. tml.) kā kulstave saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- klab kā mīstīkla saka par cilvēku, kas daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- vārās kā katls Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
- vārās kā vāraklis saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā.
- zobi vaļā vien stāv saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
- mēle šaudās kā atspole saka par cilvēku, kas daudz, veikli runā
- kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs.
- kā mājas atslēga saka par cilvēku, kas dzīvo mājās, sargā māju.
- klāt kā mazais nazītis saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
- kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- degunu iebāzis (retāk iedūris) saka par cilvēku, kas ir iegrimis darbā, kur nepieciešams piepūlēt redzi.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- silta galva (kādam) saka par cilvēku, kas ir manāmi iereibis.
- (kā) jēla ola saka par cilvēku, kas ir pārmērīgi vārīgs, arī pārmērīgi jūtīgs.
- spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- piesūcies (biežāk piezīdies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle (arī kā ērce) saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- piezīdies (retāk piesūcies) kā dēle saka par cilvēku, kas izmanto cita darbu, lai iegūtu sev labumu.
- (kā) galvu saspiedis saka par cilvēku, kas ko dara muļķīgi, arī pārgudri.
- iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par cilvēku, kas ko dara vienmērīgā ritmā.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- kā uzvilkts automāts saka par cilvēku, kas ko veic, darbojas bez tīšas uzmanības, automātiski, arī par cilvēka darbību, rīcību, kas notiek bez apdomās, mehāniski.
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
- biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto.
- ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- ka pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- kā pulvera muca saka par cilvēku, kas ļoti ātri sadusmojas.
- strādā kā zirgs (arī zvērs) saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, kas ļoti strauji iziet, iznāk, izskrien.
- (kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- kādam līp pie nagiem saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- velkas kā aste no pakaļas saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam.
- ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
- kā biedekls saka par cilvēku, kas nepierasti saģērbies.
- garā iesma drāzējs saka par cilvēku, kas nevar ātri izlemt, kā rīkoties, kas visu noildzina.
- slīcējs ķeras pie salmiņa saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās.
- kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
- nastu nesējs ēzelis saka par cilvēku, kas pārāk apkrāvies ar nesamo; arī par cilvēku, kam pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet saka par cilvēku, kas pārāk daudz runā.
- kā ķēms saka par cilvēku, kas pārāk moderni, ākstīgi saģērbies.
- kāja paslīd (retāk slīd) saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas.
- krīt (kā kaķis) uz kājām saka par cilvēku, kas pārvar grūtības.
- spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
- mēle kulstās saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- mutē padevies saka par cilvēku, kas prot labi runāt, izteikties.
- krīt kā kaķis uz kājām saka par cilvēku, kas prot veikli izkļūt no jebkuras situācijas, pārvarēt jebkuras grūtības.
- glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, no nepatikšanām, izkļūt no nevēlamas situācijas.
- iet (kā) pa gaisu saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
- skraida kā sadedzis (arī apsvilis, negudrs, nelabā apsēsts) saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomās.
- kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs.
- karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- trūkst (kādas, arī vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- trūkst vienas skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
- mēle kā ēvele saka par cilvēku, kas runā ļoti asi, nesaudzīgi.
- vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- gudrais no austrumiem saka par cilvēku, kas sevi uzskata gudru esam.
- nav ne dzīvotājs, ne mirējs saka par cilvēku, kas smagi un ilgstoši slimo.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- mute kā pirts kampeša saka par cilvēku, kas staigā nemazgājies.
- iet kā skranda saka par cilvēku, kas staigā vecā, saplīsušā apģērbā.
- kā mietu norijis Saka par cilvēku, kas stāv, kustas neparasti stalti, taisni.
- biezas ausis Saka par cilvēku, kas stūrgalvīgi neievēro teikto, aizrādīto.
- tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības.
- kā tukša vieta saka par cilvēku, kas tiek atstāts bez mazākās ievērības.
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti, kam ir pārāk smalkas, kundziskas manieres.
- tas vairs maizē (arī garozā) nekodīs saka par cilvēku, kas vairs ilgi nedzīvos.
- prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
- suns zina, ko ēdis saka par cilvēku, kas, apzinādamies savus pārkāpumus, sliktos darbus, baidās no soda
- mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu.
- izsprāgst kā korķis Saka par cilvēku, ko atlaiž no darba, izslēdz no kāda kolektīva.
- raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
- galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- nav visas skrūvītes kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
- čigānam no ratu pakaļas izkritis saka par cilvēku, kurš ar kādām (parasti nevēlamām) īpašībām atšķiras no saviem vecākiem.
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- krutais Saka par cilvēku, kurš kaut kādā ziņā ir pārāks par citiem.
- sekste aug saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kurš ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- visi pieci (arī prāts) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- prāts (arī visi pieci) (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājā (arī mājās) saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- nav viss mājā, arī nav visi mājās saka par cilvēku, kurš rīkojas nesaprātīgi.
- neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), pierunāt ticēt (kam).
- no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma.
- grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.
- kā pielipis Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
- aiziet kā pēc nāves saka par cilvēku, uz kura atgriešanos ļoti ilgi jāgaida.
- dumjš (arī stulbs) kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
- dumjš kā ēzelis saka par dumju cilvēku.
- mārks, ne cilvēks saka par dzērāju; saka par piedzērušu cilvēku.
- velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
- ar aknām saka par enerģisku, izturīgu cilvēku.
- mietu var dirsā lauzt saka par fiziski spēcīgu, stipru cilvēku.
- dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku.
- kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku.
- (garš) kā kārts saka par garu un tievu cilvēku.
- (garš) kā maiksts saka par garu un tievu cilvēku.
- kā maikste saka par garu un tievu cilvēku.
- (kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku.
- sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku.
- melns kā vabole saka par govi ar melnu spalva, arī par cilvēku ar ļoti tumšu ādas krāsu.
- gudrs kā podnieka suns saka par gudru cilvēku.
- nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām.
- kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
- sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- aste gaisā saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku.
- miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
- viņam ir atsaucīga sirds saka par izpalīdzīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
- šaudās kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- tek kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- šaudās (arī tek) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- tek (arī šaudās) kā atspole saka par izveicīgu, čaklu, arī kustīgu cilvēku.
- kā cebelis saka par kādu apaļīgu cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu.
- dieva dotā izskatā saka par kailu cilvēku.
- kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku.
- āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
- kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku.
- kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku.
- kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
- kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
- apaļš kā bumba saka par ko tādu, kas pēc formas atgādina bumbu, arī par mazu, tuklu cilvēku, labi barotu dzīvnieku.
- iet kā adata saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- iet kā pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- kust (arī kustas) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
- kustas (arī kust) kā ūdenszāle saka par kustīgu, veiklu cilvēku.
- kā dzen, tā iet saka par kūtru, arī mazkustīgu cilvēku.
- dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu.
- trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- kā sprādzenis saka par lēnu, tūļīgu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā lābāns saka par lēnu, tūļīgu, neizdarīgu cilvēku.
- dumju arī baznīcā noper saka par lētticīgu cilvēku.
- kā gubinis saka par liela auguma, pilnīgu, arī kuplās drēbēs saģērbušos cilvēku.
- lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
- gailis uz sūdu čupas saka par lielīgu cilvēku.
- lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku.
- iet, degunu uzmetis, [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
- iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
- runā par deviņiem mēmiem saka par lielu runātāju, pļāpīgu cilvēku.
- kā spradži saka par lielu skaitu cilvēku.
- kā rijas krāss saka par lielu, resnu, apjomīgu cilvēka ķermeņa daļu.
- kā blāķis saka par lielu, resnu, spēcīgu cilvēku, dzīvnieku.
- līks kā skruķis saka par līku cilvēku.
- glums kā varde saka par lišķīgu cilvēku.
- viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
- kā trusītis saka par ļoti bailīgu, nobijušos cilvēku.
- melns (arī drūms) kā negaisa (arī krusas, rudens) mākonis saka par ļoti drūmu, norūpējušos cilvēku.
- aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu, spējīgu, vitālu cilvēku.
- galva duras debesīs saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku.
- uguns, ne laiks saka par ļoti izdarīgu straujas dabas cilvēku.
- čuguna vecis saka par ļoti izturīgu un stipru cilvēku.
- īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku.
- kā žagars saka par ļoti kalsnu, novājējušu cilvēku.
- izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku.
- kā ūdens zāle saka par ļoti kustīgu cilvēku; saka par intensīvām kustībām, darbībām.
- kā driģene saka par ļoti kustīgu cilvēku.
- pati laipnība saka par ļoti laipnu cilvēku.
- pat mušai nedara pāri saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
- kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku.
- kā baznīca saka par ļoti lielu celtni, par staltu cilvēku.
- kapeikas dēļ no jumta uz ecēšām lec saka par ļoti mantkārīgu cilvēku.
- kā no modes žurnāla izkāpis saka par ļoti moderni ģērbušos cilvēku.
- svētā vientiesība saka par ļoti naivu cilvēku.
- septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- ādas nauda saka par ļoti niecīgu naudas summu, par ļoti vāju cilvēku.
- kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku.
- kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā ēna saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- nepanest ne savus kaulus saka par ļoti novājējušu dzīvnieku vai cilvēku.
- (izdilis) kā kaļķis saka par ļoti novājējušu, izdēdējušu cilvēku.
- kā izdreijāts saka par ļoti proporcionāli veidotu cilvēku, tā augumu, locekļiem.
- resns kā baļļa saka par ļoti resnu cilvēku.
- kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku.
- mute kā laideris saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku.
- rupjš kā pelavu maiss saka par ļoti rupju cilvēku.
- kā pakulaudekls saka par ļoti rupju, nepieklājīgu, nesmalkjūtīgu cilvēku.
- līks kā āža rags saka par ļoti salīkušu cilvēku
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā ūdensžurka (arī ūdens žurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slapjš kā (ūdens) žurka (arī ūdensžurka) saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
- slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- kā diegs saka par ļoti tievu cilvēku.
- garš kā kārts saka par ļoti tievu un garu cilvēku.
- kā neinogs saka par ļoti tievu, slaidu, arī novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā skals saka par ļoti tievu, vāju cilvēku, retāk par tievām kājām, rokām.
- kā nozīdīts saka par ļoti tuklu cilvēku, par brangu, labi barotu dzīvnieku.
- kā ķerzis saka par ļoti uzbāzīgu, uzmācīgu cilvēku.
- velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
- kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- dzīvs mironis Saka par ļoti vāju, slimu cilvēku.
- nāves palieks saka par ļoti vārgu cilvēku.
- kā zebiekste saka par ļoti veiklu, kustīgu, manīgu cilvēku.
- trausla sirds saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
- kā bluķis saka par masīvu, inertu cilvēku.
- kā spandags saka par maza auguma korpulentu cilvēku vai mazu, resnu dzīvnieku.
- kā pulkstenis saka par mehānismu, kas darbojas precīzi, bez kļūmēm, par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
- sirds apklust saka par mirstošu cilvēku.
- dzeltens kā vasks Saka par mirušu cilvēku.
- kā no (modes) žurnāla izkāpis saka par moderni, arī dārgi ģērbtu cilvēku.
- glups kā zeķe saka par muļķīgu, dumju cilvēku.
- kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
- kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
- nevainīgs (kā) jērs (arī jēriņš) saka par naivu, vientiesīgu cilvēku.
- bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam) saka par neapķērīgu, arī ietiepīgu cilvēku.
- auna galva saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
- kā akla vista saka par neattapīgu, arī neveiklu cilvēku.
- bieza galva (kādam) Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
- pinas kā gailis (biežāk vista) pa pakulām (arī pakulās) saka par neizdarīgu, neveiklu cilvēku.
- taisās kā vista uz perēšanu saka par neizdarīgu, tūļīgu cilvēku.
- kā veca beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- kā beka saka par neizskatīgu, mazkustīgu, īgnu cilvēku (biežāk par sievieti), arī par ko neizturīgu.
- sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- tam ir bieza āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
- ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
- kā leitēne saka par nekārtīgu, nevīžīgu, nolaidīgu cilvēku.
- kā lēkša saka par nekārtīgu, nevīžīgu, notraipījušos cilvēku.
- kā aizbāšķis saka par nekārtīgu, notraipījušos cilvēku.
- kaunu maizē apēdis saka par nekaunīgu cilvēku.
- stāv kā stabs (arī miets) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- stāv kā miets (arī stabs) saka par nekustīgi stāvošu cilvēku.
- kā ķērne saka par nelaipnu, īgnu, nerunīgu cilvēku.
- vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku.
- bēniņos džinkst saka par nesaprātīgu, dumju cilvēku.
- (iet) kā ārdeklis saka par nesaticīgu, ķildīgu cilvēku.
- kā vilkāda saka par nesaticīgu, ķildīgu, agresīvu cilvēku.
- uguns, ne laiks saka par nesavaldīgu, viegli sakaitināmu cilvēku.
- kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu).
- kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
- kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
- kā no grāmatas vāka nokāpis saka par nevainojami, parasti moderni, ģērbtu cilvēku.
- kā lācis saka par neveiklu, lempīgu, tūļīgu cilvēku.
- kā mietu norijis saka par neveiklu, stīvu, bezdarbīgu cilvēku.
- kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, tūļīgu, arī smagnēju cilvēku.
- nevēlama acs saka par nevēlamu cilvēku, arī par cilvēku, no kura kas ir slēpjams.
- pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku.
- cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- tas vairs putru nestrēbs, arī tas vairs nav putras strēbējs saka par nomirušu cilvēku.
- tas vairs nav putras strēbējs, arī tas vairs putru nestrēbs saka par nomirušu cilvēku.
- nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
- raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
- kā ķilts saka par novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu.
- nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
- viņam ir liela dūša pareti saka par pašapzinīgu un nesavaldīgu cilvēku.
- kunga (retāk vīra) prātā (arī dūšā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- vīra (biežāk kunga) dūšā (arī prātā) saka par piedzērušu cilvēku, kuram parasti ir tieksme dižoties, izrādīt savu spēku.
- piesūcies (arī piezīdies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
- piezīdies (arī piesūcies) (pilns) kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
- piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) saka par piedzērušu cilvēku.
- piesūcies (arī piezīdies) kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
- pilns kā dēle saka par piedzērušu cilvēku.
- kā plūme saka par pilnīgu cilvēku (biežāk par sievieti), par labi barotu dzīvnieku.
- pļāpīgs kā žagata saka par pļāpīgu cilvēku.
- kā ļurka saka par pļāpīgu, arī nevīžīgu cilvēku.
- dieva laists saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- dieva dots saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- kā vepris saka par resnu cilvēku.
- kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku.
- tek kā irbe saka par rosīgu, kustīgu, čaklu cilvēku.
- saskābis kā rūgumpods saka par saīgušu cilvēku.
- cilvēks ar galvu saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- kā sesks saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
- dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti.
- kā ērce saka par skarbu, naidīgu, ķildīgu cilvēku (biežāk par sievieti).
- bada dzeguze Saka par skopu cilvēku, arī par cilvēku, kas pastāvīgi žēlojas par trūkumu, ir īgns un neapmierināts.
- kapeikas dvēsele saka par skopu cilvēku.
- dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu.
- ar vienu kāju kapā saka par slimu cilvēku, kas ir tuvu nāvei.
- izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
- kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis.
- kā pimberis saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku.
- kā aizdurts saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
- spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu cilvēku.
- stāv kā svece saka par stalti stāvošu cilvēku.
- kā mālu mīcītājs saka par stipri notraipījušos cilvēku.
- stiprs kā lācis saka par stipru, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
- kā pakulu ērkulis saka par strauju uguns izplatīšanos, arī par cilvēku, kas ātri sadusmojas
- kā (uguns) spirkstele saka par strauju, nesavaldīgu, arī skarbu, neiecietīgu cilvēku.
- kā vējš saka par svārstīgu cilvēku.
- svešas rokas saka par sveša cilvēka darbību, darbu.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- garā diena saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
- ar kāsi velkams, ar kruķi stumjams saka par tūļīgu, kūtru cilvēku bez iniciatīvas.
- kā lietavēns saka par uzbāzīgu, ļoti neatlaidīgu, arī nesmalkjūtīgu cilvēku.
- viena sirds un viena dvēsele saka par uzskata ziņā pilnīgi vienotiem, ļoti draudzīgiem cilvēkiem.
- (kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku.
- kauli (vien) grab saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā ērglis Saka par valdonīgu, sadusmotu cilvēku.
- sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
- ar vienu kāju kapā saka par vecu cilvēku, kura mūžs tikpat kā nodzīvots.
- kā krāms saka par vecu, vārgu cilvēku vai dzīvnieku.
- kā ābuls saka par veselīgu cilvēku ar iesārtu seju.
- piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm).
- seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
- vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku.
- kūsājošs putras katls saka par viegli sadusmojamu, nesavaldīgu cilvēku.
- kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku.
- viens kā pirksts saka par vientuļu cilvēku.
- kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
- tam ir gluma āda saka par viltīgu cilvēku.
- rej kā suns mēnesī skatīdamies saka uz cilvēku, kas nepatiesi otru aizķer vai nolamā.
- Ej seskot! saka uzmācīgam cilvēkam.
- Jaunzēlandes latviešu kopiena sāka veidoties pēc 1905. g., 1949.-1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1960. gados kopienā bija \~800 cilvēku, 2004. g. \~200 latviešu.
- lai dievs mielo (kāda) dvēseli saka, ar labu pieminot mirušu cilvēku, atceroties viņu.
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
- dzīvība izdziest saka, ja (cilvēks) nomirst.
- kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
- rūc (arī dūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu), retāk spietā (arī spiets) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- dūc (arī rūc) kā (bišu) spietā (arī spiets), biežāk dūc (arī rūc) kā (bišu) stropā (arī strops, pa stropu) saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
- ne savā sejā saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti negatīvu emociju ietekmē).
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs.
- jūra līdz ceļiem saka, ja cilvēkam (dažkārt reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
- aste ir piesieta (kādam) saka, ja cilvēkam ir ierobežota rīcības brīvība.
- vēders iet pa priekšu saka, ja cilvēkam ir liels vēders.
- sirds lūst saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- galva ir uz pleciem (kādam) saka, ja cilvēkam ir normāli attīstīts prāts, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- nervi uzdod saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi netur (arī uzdod) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- nervi uzdod (arī netur) saka, ja cilvēkam ir pārmērīgi liels psihisks sasprindzinājums un viņš nespēj vairs savaldīties.
- (ir) kur (savu) galvu (no)likt saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- kūtra galva saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
- zelta rokas saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- kā cietumnieks saka, ja cilvēkam nav iespēju brīvi rīkoties brīvi, pēc savas gribas.
- kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts.
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- galva griežas riņķī saka, ja cilvēkam reibst galva.
- galva griežas (arī iet) riņķī (arī apkārt) Saka, ja cilvēkam reibst.
- kādu ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
- ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
- zosu gājienā saka, ja cilvēki iet rindā cits aiz cita.
- birst kā lapas saka, ja cilvēki mirst masveidīgi.
- ceļi šķiras Saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņi pazaudē cits citu.
- kādu ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja viņu uzskatos, mērķos, centienos rodas nesaskaņas.
- ceļi šķiras Saka, ja cilvēkiem ir dažādi uzskati, dažāds dzīvesveids.
- žagas (no)rauj saka, ja cilvēks (no)žagojas.
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- parādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā.
- galva apreibst saka, ja cilvēks apreibst.
- galva (ap)reibst saka, ja cilvēks apreibst.
- stingra roka saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
- sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- stāv kā biedekls saka, ja cilvēks bezmērķīgi stāv un neko nedara.
- kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
- mute klab saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
- mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- lokana (retāk lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- lunkana (biežāk lokana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
- caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- kā noburts saka, ja cilvēks ir apbrīna, sajūsmas pārņemts, kādas domas vai pārdzīvojuma varā.
- būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts.
- spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
- zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs.
- vardes asinis (kādam) saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, neiejūtīgs.
- mīksta sirds saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- kunga prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- stūra galva saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs, arī aprobežots.
- kā medū mērcēt (kājas) saka, ja cilvēks ir liels, veikls gājējs, ja zirgam ir viegla, ātra gaita.
- jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs.
- bāzt galvu krāsnī saka, ja cilvēks ir ļoti izmisis.
- sirds ir pilna saka, ja cilvēks ir ļoti sarūgtināts, uzbudināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- biezs pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir neapķērīgs, arī ietiepīgs.
- bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- dumja galva saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- bieza āda saka, ja cilvēks ir nesmalkjūtīgs, nejūtīgs, neatsaucīgs, ja tas neievēro aizrādījumus, pārmetumus.
- nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
- gurdeni kauli saka, ja cilvēks ir noguris.
- pašam (sava) galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- pašam (sava) galva (uz pleciem) saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- gaiša sirds (arī dvēsele) saka, ja cilvēks ir psihiski līdzsvarots, arī labsirdīgs, priecīgs.
- rūpīgas rokas saka, ja cilvēks ir rūpīgs.
- galva uz pleciem saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- vaigi (arī seja) svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (parasti psihiska stāvokļa ietekmē).
- karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- ciets pakausis (kādam) saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, arī neapķērīgs.
- ciets pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, ietiepīgs.
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela sirds saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- prāts (arī sirds) reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību.
- pārpilna sirds (ar ko, kā) saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- sirds (arī sirdī) iesilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- sirds atsilst Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.
- mēle atraisās kādam saka, ja cilvēks kļūst runīgs, pēc klusēšanas sāk runāt.
- sirds rimst (arī beidz, stāj u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
- sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
- acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
- sirds stāj (arī beidz, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
- acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
- plakstiņi slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
- kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
- misēklis (arī juceklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- putra (arī juceklis, misēklis) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- juceklis (arī misēklis, putra) galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- galva noreibst (arī apreibst) saka, ja cilvēks noreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas).
- ieraujas kā gliemezis savā čaulā saka, ja cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas no apkārtējā.
- žagas norauj saka, ja cilvēks nožagojas.
- trīsas (arī drebuļi, tirpas) iziet caur(i) kauliem saka, ja cilvēks pēkšņi notrīs, nodreb u. tml. (piemēram, uztraukumā).
- reibīga galva pareti Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- galva skurbst (biežāk reibst) Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
- seja izplūst smaidā saka, ja cilvēks sāk smaidīt.
- sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
- galva strādā saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- mēle sitas saka, ja cilvēks šļupst.
- mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi.
- zāģēt zaru uz kura pats sēž saka, ja cilvēks vēršas pret to, no kā pats ir atkarīgs, un kaitē pats sev.
- lokana mugura saka, ja cilvēks viegli pielāgojas (apstākļiem), izdabā (kādam).
- jūtīga dvēsele (arī sirds) saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
- pārpilna sirds saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kādas cilvēku grupas iekšējās nesaskaņas.
- kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
- kā divas ūdens piles saka, ja divi (parasti) cilvēki, priekšmeti ir ļoti līdzīgi.
- domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
- ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas.
- ledus ir lauzts saka, ja ir izzudusi saspīlētība, vēsums cilvēku attiecībās, ja notikušas pozitīvas pārmaiņas, lūzums.
- kā tirgū saka, ja ir liels troksnis, burzma, daudz cilvēku.
- kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
- viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku.
- spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja kāds cilvēks ar noteiktām spējām, īpašībām u. tml. ir retums (kādā vidē).
- kāda deguns nepatīk (kādam) saka, ja kāds cilvēks nepatīk.
- kā ūpis saka, ja kāds ir ļoti īgns, drūms, no pārējiem cilvēkiem atrāvies.
- cik tālu var novest (kādu) saka, ja kāds ir panācis vai kaut kas ir bijis par cēloni, ka cilvēks nonācis noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
- sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- no sirds dziļumiem saka, ja kas ir saistīts ar cilvēka būtību, viņa iekšējo pasauli, dziļākajām, slēptākajām jūtām.
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
- ka ne ar pirkstu apmaisīt saka, ja kur ir ļoti daudz cilvēku.
- kā bišu spiets saka, ja kur ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki, ja ir liela rosība.
- kā skudra saka, ja kur pulcējas ļoti daudz cilvēku.
- kā bišu stropā saka, ja kur vienkopus ir ļoti daudz cilvēku.
- asinis līst saka, ja masveidā tiek nogalināti cilvēki.
- mirst kā mušas saka, ja mirst daudzi cilvēki vai masveidā nobeidzas dzīvnieki (parasti epidēmijā).
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- nevienas dzīvības (arī dzīvībiņas) saka, ja nekur tuvumā neredz neviena cilvēka.
- apetīte nāk (arī aug) ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- apetīte aug (arī nāk) ar ēšanu Saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts (parasti par savtīgu, mantkārīgu cilvēku).
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
- apgriezties kapā otrādi saka, ja notiek kas tāds, ko mirušais cilvēks, dzīvs būdams, nekad neatzītu, nevarētu pat iedomāties.
- kā muša saka, ja sapulcējas ļoti daudz cilvēku.
- jātaisa kā āzis uz laipas saka, ja vajag kādam cilvēkam dažādi iztapt.
- zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
- mūžs iegriezies otrā pusē saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.
- raisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- atraisās mēle saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienādiem uzskatiem, vienu un to pašu cilmi.
- uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- kā vardes pavasarī saka, nosodot cilvēkus par bezdarbību, nepiedienīgu uzvedību.
- būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
- kā ecēša saka, par ķildīgu, nesaticīgu cilvēku.
- ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu.
- kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
- lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai kas saglabātos (piemēram, kādam cilvēkam, kādam nolūkam).
- ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam.
- visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams.
- ar Kaina zīmi saka, uzskatot, ka cilvēks pelnījis vislielāko nosodījumu (Bībeles leģendā - slepkavas zīme).
- kas mugurā un vēderā saka, uzsverot cilvēka nabadzību.
- pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
- lielība naudu nemaksā saka, vēršoties pret cilvēku, kas lielās, lai norādītu, ka to dara nepamatoti
- ģimenes attiecības sakari starp cilvēkiem savā ģimenē, pirmām kārtām starp laulības partneriem, kas paredz pastāvīgu formālo un neformālo tiesību un pienākumu kopumu, kā arī specifisku normu un gaidīšanu izveidošanu.
- vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu.
- sagrupēt Sakārtot, sakopot (piemēram, priekšmetus, cilvēkus) noteiktā veidā, kādā kopumā, grupās u. tml.
- sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem).
- balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz.
- alrauns Sakne, kurai ir cilvēka ķermeņa forma.
- gūba Sakņupis, neveikls cilvēks.
- bezlaicība Sākotnējais haoss, pasaules vai cilvēka atgriešanās sākotnējā haosa situācijā; laika sajūtas izzušana.
- olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uzņemt Sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rasties Sākt eksistēt jaunā kvalitātē, iegūt noteiktu raksturojumu (par cilvēku).
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
- rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā.
- sakustināt Sākt emocionāli ietekmēt, parasti pēkšņi (cilvēku, tā psihi).
- pacelt galvu sākt pieauguša cilvēka dzīvi.
- sasmailēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
- saspicēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
- pamatne Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
- colonus Sākumā zemnieks, vēlāk dzimtcilvēks.
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku). AO Tāds, kam ir izliekums uz āru, arī līks (par priekšmetiem).
- ķumpis Sakumpis, salīcis cilvēks.
- tūteniski Salīcis (par cilvēku).
- līkonis Salīcis cilvēks.
- kroža Salīcis un lēni ejošs cilvēks.
- uzkupri Salīcis, kūkumu uzmetis (par cilvēku).
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- kukuris Salīcis, sakumpis cilvēks.
- sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu).
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām).
- salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru).
- nosaļa Salīgs cilvēks.
- sasala Salīgs cilvēks.
- sasaļa Salīgs cilvēks.
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- ķingt Salt (par cilvēku).
- perverts Samaitāts cilvēks, izvirtulis.
- paplucināt Samazināt (kā, parasti cilvēku grupas) skaitu, apjomu.
- izretināt Samazināt (kādu cilvēku grupu), nogalinot, ievainojot, saņemot gūstā (parasti karā).
- apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- pasīksts Samērā izturīgs (par cilvēku).
- pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1).
- sausnējs Samērā kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
- armija Samērā liela (cilvēku) kopa, kam ir kāda kopēja pazīme, darbība, uzdevums u. tml.
- steiga Samērā liels (parasti cilvēku) virzīšanās ātrums; apstākļu kopums, kuros nepieciešams palielināt virzīšanās ātrumu (piemēram, laika trūkuma dēļ).
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- puskābaks Samērā mantkārīgs, paskops cilvēks; arī panabadzīgs, nekārtīgs cilvēks.
- pusnabags Samērā nabadzīgs cilvēks.
- pelēcīgs Samērā neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku, cilvēku grupu).
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- pempelis Samērā resns, drukns cilvēks.
- pasīks Samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni).
- paskaļš Samērā skaļš (par cilvēku).
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- pilnīgs Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pavecs Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pajauns (1).
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti seju).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- pastīvs Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- pavārgs Samērā, arī mazliet vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sasalikties Samest (naudu), lai (ko) iegādātos, nopirktu -par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- šļurka Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- šļurkata Samircis cilvēks; kaut kas izmircis.
- samērcēties Samirkt, izmirkt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- māklis Samulsināts cilvēks, kas ātri apjūk.
- mulsis Samulsis cilvēks.
- mulsoņa Samulsis cilvēks.
- mulsonis Samulsis cilvēks.
- murža Samulsis cilvēks.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sangviniķis Sangvinisks cilvēks; cilvēks, kam ir sangvinisks temperaments.
- ērkšis Saniknots, trakojošs cilvēks.
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
- grīnelītis Sapīcis, saskābis cilvēks.
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
- gļemma Sapņains, lēns cilvēks.
- utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- Homo sapiens saprātīgais cilvēks, arī apzīmējums primātu kārtas sugai, pie kuras pieder gan mūsdienu cilvēks, gan tā pirms apm. 500 tūkst. - 200 tūkst, gadiem dzīvojušie priekšteči.
- sapraša Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
- prādēnis Saprātīgs cilvēks.
- prādēns Saprātīgs cilvēks.
- prātdienis Saprātīgs cilvēks.
- sakarīgs Saprātīgs, mērķtiecīgs, arī līdzsvarots (par cilvēku).
- jēdzīgs Saprātīgs, prātīgs (par cilvēku).
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- saiešana Sapulcēšanās; pasākums, kurā sapulcējas, parasti daudzi, cilvēki; arī viesības.
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
- sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
- ieritināties Saritināties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- eritrocīti sarkanie asinsķermenīši - cilvēka un dzīvnieku asins formelementi.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
- zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
- dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tas daļām, arī par rokam).
- tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
- pīna kuots sārts, nobarojies cilvēks.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus).
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- iesilt Sasilt (par cilvēkiem).
- noendelēt Sasist (kādu cilvēku).
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- akords Saskaņa (piemēram, mākslas darbā, cilvēku attiecībās).
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- mana Saskaņā ar melanēziešu un polinēziešu ticējumiem, pārdabisks spēks, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm.
- labi Saskaņā, saticībā (dzīvot), tā, ka ir labas savstarpējas attiecības (par cilvēku grupu).
- lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību.
- saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- satiksme saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- afiliācija Saskarsmes nepieciešamība, tieksme uz sadarbību, draudzību ar citiem cilvēkiem; šī tendence pieaug stresa, trauksmes stāvoklī.
- toksokarioze Saslimšana, ko cilvēka organismā izraisa apaļais tārps "toxocara canis", kas parazitē suņu, vilku, lapsu zarnu traktā.
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
- nobriest Sasniegt fiziskās attīstības briedumu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku).
- ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
- stagnācija Sastingums, apsīkums kādā sabiedriskās dzīves, garīgās kultūras nozarē, cilvēka garīgā izaugsmē u. tml.
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- neremonis Satraukts, nervozs cilvēks.
- nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku).
- saņemt Satvert (piemēram, cilvēka apģērba daļu, ķermeņa daļu, dzīvnieka pavadu), parasti, lai (cilvēku) apturētu, pievērstu (tā) uzmanību u. tml., (dzīvnieku) pieturētu, vadītu.
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
- kratīt Satvert un šādā veidā kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- sasaukt Saucot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur) - par cilvēkiem.
- taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
- Zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki, vidējais attālums no Saules - 149,6 mlj km, apriņķošanas laiks - 365,26 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12756 km.
- frīks Savādnieks, cilvēks ar dīvainībām.
- salasīt Savākt (no dažādiem cilvēkiem).
- apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
- iekarot Savaldzināt, ieinteresēt, piesaistīt sev, pārņemt savā varā (cilvēkus).
- savantisms Savantisma sindroms - stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- šarms Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
- šarmants Savdabīgi, neatvairāmi pievilcīgs, valdzinošs (par cilvēkiem).
- savdabis Savdabīgs cilvēks.
- asinsbrālība Savienība starp cilvēkiem, kas apliecināta ar asinīm īpašā rituālā.
- kaicums Savienojumā "garš kā kaicums" - saka par garu cilvēku.
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- linča Savienojumā "linča tiesa"; cilvēku (bieži nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma.
- guģis Savienojumā "mantas guģis" - mantrausīgs, alkatīgs cilvēks.
- brada Savienojumā "prasta brada" - lamuvārds vientiesīgam cilvēkam.
- puskoka Savienojumā "puskoka lēcējs": cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
- rēzus Savienojumā "rēzus faktors": īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām.
- sālsstabs Savienojumā "stāv kā sālsstabs": saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu cilvēku.
- vantaru Savienojumā "vantaru vantariem" (arī "vantaru vantarumis") raksturo nestabila, streipuļojoša cilvēka gaitu.
- vanteļu Savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu.
- vinteļu Savienojumā "vinteļu vanteļu" raksturo iereibuša cilvēka gaitu.
- vintaru Savienojumā ar "vantaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus.
- vantaru Savienojumā ar "vintaru" raksturo iereibuša cilvēka soļus.
- brukt Savienojumā ar "virsū": strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
- māja Savienojumā ar savvaļas dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
- saliedēties savienoties, saistīties noteiktā, stabilā grupā (par cilvēkiem)
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā.
- nogrupējums Savrupa (cilvēku) grupa, vienība (kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā).
- pašpalīdzība Savstarpēja (parasti kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- sazināšanās Savstarpēja (piemēram, cilvēku, dzīvnieku, ierīču) mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- saskaņot Savstarpējā darbībā (piemēram, apspriežoties, diskutējot) panākt, ka (kas, parasti uzskati, plāni, nodomi) kļūst līdzīgi, kopīgi, arī pieņemami vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- attiecības savstarpēja izturēšanās (starp cilvēkiem).
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
- saruna Savstarpēja sazināšanās mutvārdu formā (starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piemēram, par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- kopā savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
- attiecības savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piemēram, starp cilvēku grupām, valstīm)
- pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus).
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- ruderāli augi savvaļas augi, kas aug cilvēku saimnieciskās darbības ietekmes teritorijās.
- drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās.
- dos-a-dos sēdeklis, kurā cilvēki sēž ar muguru pret muguru; arī šāds sēdvietu izkārtojums (piemēram, transportlīdzeklī).
- Homo sedens sēdošais cilvēks.
- teguments Sega, apklājs, it sevišķi dzīvnieku un cilvēka āda.
- ūsas sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas
- piere Sejas daļa starp uzacīm un matiem (cilvēkam); galvas virsējā priekšdaļa (dzīvniekam).
- antropohorija Sēklu un augļu izplatīšanās ar netiešu cilvēka palīdzību.
- panākt Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) - par cilvēkiem.
- dzīt Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku).
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets.
- aloerotisms Seksuāla tieksme uz citu cilvēku.
- dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem.
- stafāža Sekundārs gleznas kompozīcijas elements (piemēram, cilvēku, dzīvnieku figūras ainavā, ainava portretā).
- sinantropā veģetācija sekundāru, cilvēka darbības dēļ izveidojušos augu sabiedrību kopums.
- selekcionārs Selekcijas (1) speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju.
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu.
- seminārists Semināra (3) audzēknis; arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
- devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem.
- klients Senajā Romā - brīvie cilvēki, kas atradās patronu aizgādībā un bija no tiem atkarīgi.
- proletārietis Senajā Romā - cilvēks, kas piederēja pie nabadzīgāko, nemantīgo pilsoņu slāņa.
- fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
- decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu.
- svabadnieks Senāk brīvs cilvēks, brīvnieks.
- būvupuris Senāk visā pasaulē izplatīta ticība, ka katra jaunbūve prasa "ziedu", lai salabtu ar zemes un ūdens dievībām, kuru kundzībā iejaucas cilvēks, bez viņu ziņas rakdams ēkas pamatus.
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula).
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās.
- frontalitāte Senākos figūras attēlojumos - veids, kur cilv. tiek attēloti tieši no priekšpuses un pilnībā simetriski.
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
- sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas.
- parricidium Senās romiešu tiesībās nosaukums tīšai cita cilvēka nogalināšanai - slepkavībai.
- Šamašs Senbabiloniešu un rietumsemītu saules dievs, dievu un cilvēku draugs, debesu un zemes tiesnesis.
- tēvs Senči (cilvēkiem).
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji.
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
- kalokagatija Sengrieķu filozofijā - cilvēka iekšējo un ārējo īpašību, viņa fizisko un garīgo spēju harmonija.
- nūss Sengrieķu filozofijā - prāts, sapratne, apziņa un pašapziņa kosmosā un cilvēkā; cilvēka spēja aptvert pirmprincipus.
- Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa.
- Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu.
- oikumene Sengrieķu priekšstatos - cilvēku apdzīvotā Zemes virsas daļa.
- orfisms Sengrieķu reliģiskā kustība, kas radusies 8.-7. gs. p. m. ē. Trāķijā un par cilvēka galveno uzdevumu uzskatīja atbrīvošanos no cilvēka ļaunās dabas, sagatavošanos aizkapa dzīvei.
- asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi.
- Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- pretas senindiešu mitoloģijā - mirušo gari, kas kādu laiku pēc nomiršanas (no dažām nedēļām līdz gadam) paliek dzīvot starp cilvēkiem.
- pišāčas senindiešu mitoloģijā - naidīgi un ļaunumu nesoši dēmoni, kas uzsūta slimības, uzbrūk cilvēkiem un pārtiek no viņu miesas un asinīm.
- Marīči senindiešu mitoloģijā - pirmais no desmit gudrajiem pradžāpati, cilvēku ciltstēvs, viens no septiņiem riši, marutu vadonis.
- gandharvas Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, sākotnēji saistīti ar saules gaismu, vēlāk tos uzskatīja par cilvēkiem naidīgiem, ļaunumu nesošiem gaisa, mežu un ūdeņu gariem.
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs.
- rākšasas Senindiešu mitoloģijā - viena no galvenajām dēmonu grupām, dēmoni, kas sargā ūdeni; vēdiskajā literatūrā tiek attēloti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un traucē upurēšanas laikā.
- Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus.
- savrupatradums Senlietas, kas atrastas ārpus seno cilvēku dzīvesvietas vai apbedījuma.
- Amra Seno cilvēku apmetne Vidusēģiptē.
- ugunsurbis Seno cilvēku daikts uguns iegūšanai, koka irbulis ar nosmailinātu galu, kas tiek urbjot ātri griezts koka kluča iedobumā, kamēr urbuma vieta sakarst līdz degšanai.
- Ka Seno ēģiptiešu reliģijā apzīmējums otram "es", kas pavada cilvēku visu mūžu; arī dzīvības spēks.
- Maa Heru seno ēģiptiešu reliģijā cilvēks, kas spēj attaisnoties Ozīrisa viņsaules tiesā.
- Molohs Seno feniķiešu, kartāgiešu, amoniešu un moabiešu mitoloģijā - pazemes dievība, kuru pielūdza kā saules, kara un uguns dievu un kurai upurēja cilvēkus.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- bestiārijs Senromiešu cirkā cilvēks, kas cīnījās ar zvēriem.
- dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā.
- upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu.
- tērps sensori uztveramo cilvēka ķermeņa pārveidojumu (piemēram, frizūras, grima, tetovējuma) un papildinājumu (piemēram, apģērba, apavu, aceņu, rotaslietu, somu u. c. aksesuāru) kopums.
- piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam.
- mikotoksīns sēņu toksīns; kāds no sēņu metabolisma blakusproduktiem, kas var izraisīt toksisku reakciju pat mazā koncentrācijā; identificēti >400 šādi toksīni, kas izraisa cilvēka un dzīvnieku akūtu un hronisku saslimšanu.
- septiņdesmiti Septiņdesmit gadu (cilvēkam).
- septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- rekonvalescentais serums serums, kas iegūts no cilvēkiem, kuri izveseļojušies no akūtas infekcijas slimības; lieto profilaksei pret attiecīgo slimību.
- antiglobulīna serums serums, ko iegūst no truša, kuram atkārtoti ievada cilvēka serumglobulīnu; lieto cirkulējošo antigēnu noteikšanai hemolītiskās anēmijas gadījumā.
- sešdesmiti Sešdesmit gadu (cilvēkam).
- sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa.
- sešnieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
- G6B Sešu miljardu cilvēku grupa (angļu "Group of 6 Billions") - nevalstisko organizāciju apvienība.
- trucis Sevī ierāvies, īgns cilvēks.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga kādai vietai, cilvēkam u. tml.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
- buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- globālās problēmas sevišķi svarīgu jautājumu kopums, no kuru risinājuma atkarīga cilvēces pastāvēšana.
- horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
- Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni.
- asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
- molinisms Sholastiskās teoloģijas virziens, kas uzskatīja, ka pestīšanas procesā blakus Dieva žēlastībai nepieciešams faktors ir arī cilvēka brīva griba.
- tecīkla Siekalas, kas vecam cilvēkam smēķējot tek bārdā.
- barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
- piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums
- gājēja sieviešu dzimuma cilvēks, kas iet kājām
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete) attiecībā pret cilvēku, kas viņu ievada kādā arodā, profesijā.
- supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem.
- tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- ieteps Sievišķīgs, labsirdīgs, nedaudz vientiesīgs cilvēks.
- krupītis Sīka auguma cilvēks.
- siksis Sīka auguma cilvēks.
- mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas.
- nanoreljefs Sīkas reljefa formas, kas veidojas sufozijas karsta, termokarsta, mūžīgā sasaluma, erozijas, vēja iedarbības un augsnes veidošanās procesos un dzīvnieku un cilvēku darbības rezultātā.
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- pigmeji sīki, aprobežoti cilvēki, niecības.
- sīkmanis Sīkmanīgs cilvēks.
- knapsieriņš Sīks puika vai neliela auguma cilvēks.
- pazaglis Sīks zaglis, zaglīgs cilvēks.
- pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- sisenis Sīks, uzbāzīgs cilvēks.
- cepkij Sīksts (par cilvēku).
- cepkijs Sīksts (par cilvēku).
- krampis Sīksts, neatsaucīgs cilvēks.
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; arī skopulis.
- uzokšķerēt Sīkt, rūpīgi meklējot, atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) - par cilvēku.
- niekmīlis Sīkumains cilvēks, kas iekarst par sīkumiem, muļķībām.
- punktuālists Sīkumos ļoti noteikts cilvēks.
- silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
- siltasiņi Siltasiņu dzīvnieki - dzīvnieki, kuru misas temperatūra nav atkarīga no ārējās temperatūras: cilvēks, zīdītāji, putni.
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)").
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
- fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
- būzis Sirdīgs suns vai cilvēks; bubulis.
- salns Sirms (par cilvēka apmatojumu).
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls.
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters.
- lirisms Sirsnība, maigums, arī jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
- lirisks Sirsnīgs, maigs, arī jūtīgs (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
- pātagot Sist (cilvēku) ar pātagu.
- mīcīt Sist, arī grūstīt, spaidīt (parasti cilvēku).
- dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
- divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds.
- trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds.
- indikators sistēmas elements (aparāts, ierīce), kas kontrolējamā procesa gaitu vai novērojamā objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka (vai dzīvnieka) ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
- veselības nevienlīdzība sistemātiskas un netaisnīgas atšķirības dažādām sociālajām grupām piederīgu cilvēku veselības stāvoklī, ko var novērot starp valstīm, reģioniem un sociāli demogrāfiskām un profesionālām grupām.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- krīzes teorija sistematizēti vispārinājumi, kas skaidro krīzes veidošanās mehānismus, attīstības fāzes, krīzes ietekmi uz indivīda psihosociālo funkcionēšanu, stresa radītās pārmaiņas cilvēka uzvedībā.
- nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu).
- sadauzīt Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, arī ķermeņa daļu).
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- bezdarbs Situācija, kad cilvēks spēj un grib strādāt, bet nevar atrast darbu.
- absolūta nabadzība situācija, kad trūkst minimālo, izdzīvošanai nepieciešamo resursu neatkarīgi novispārējā dzīves līmeņa sabiedrībā, kurā cilvēks dzīvo.
- valodas nāve situācija, kad valoda vairs aktīvi nepilda nevienu sociolingvistisko funkciju un nav cilvēku, kas attiecīgo valodu uzskatītu par savu dzimto valodu.
- sociālais slazds situācija, kurā cilvēku grupa un atsevišķi indivīdi gūst īstermiņa ieguvumus, kas ilgtermiņā rada zaudējumus sabiedrībai kopumā.
- lomu konflikts situācija, kurā pastāv sadursme starp prasībām, kas tiek izvirzītas viena cilvēka divām vai vairākām lomām.
- Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs.
- vakonda Siuksu indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
- sarkans kā ābuls ska par cilvēku ar sārtu, veselīgu seju.
- kriptofānskābe Skābe, kas nelielā daudzumā atrodama cilvēka urīnā.
- uzņemšanas procedūras skaidri formulēti noteikumi, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem sociālās aprūpes institūcijās, veselības aprūpes iestādēs, rehabilitācijas centros u. c.
- ekosistēmiskā teorija skaidro to, kā cilvēka attīstību ietekmē dažāda veida vides sistēmas, mijiedarbība ar tām.
- brangs Skaists (par cilvēku).
- krasjuka Skaists cilvēks.
- krasjuks Skaists cilvēks.
- skaistulis Skaists cilvēks.
- kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
- urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
- rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- boiks Skaļš (par cilvēku).
- žaboņa Skaļš, trokšņains cilvēks.
- tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
- ķēzeklis Skandālists, ķildnieks; cilvēks, kas rupji lamājas, ķengājas.
- khandha Skandha - jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību; tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām.
- Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums.
- Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- Rāna Skandināvu mitoloģijā jūras dieviete, kas ķērusi savos tīklos cilvēkus, Ēgira sieva.
- Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- šņakas Skaņa, kas rodas vairākkārtīgi ne sevišķi stipri sitot (dzīvniekam vai cilvēkam).
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- ultraskaņa Skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver.
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- balss skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni; skaņu kopums, kas raksturīgs runai
- spalgs Skarbs, ass (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- jestrs Skarbs, ass, nelaipns (par cilvēku).
- atskabargains Skarbs, dzēlīgs (par cilvēku).
- spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
- rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
- vērties Skatīties (uz ko, kur) - parasti par cilvēkiem.
- skauģis Skaudīgs cilvēks.
- grauznis Skaudīgs, nenovīdīgs, ļauns cilvēks.
- kauls Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
- pirkstu nospiedumu lasītājs skeneris, kas drošības nolūkiem nolasa cilvēku pirkstu nospiedumus un pēc tam salīdzina tos ar datora datu bāzē glabātajiem pirkstu nospiedumiem.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- naudpūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas; naudaspūķis.
- naudaspūķis Skops cilvēks, kas krāj naudu, arī kam ir daudz naudas.
- badmira Skops cilvēks; cilvēks, kas sev liedz visnepieciešamāko.
- kapeikpisējs skops cilvēks.
- badadzegoze Skops cilvēks.
- badadzeguse Skops cilvēks.
- badadzeguze Skops cilvēks.
- badadzegūze Skops cilvēks.
- baddzegoze Skops cilvēks.
- baddzeguse Skops cilvēks.
- baddzeguze Skops cilvēks.
- baddzegūze Skops cilvēks.
- ķihariks Skops cilvēks.
- piepis Skops cilvēks.
- siksna Skops cilvēks.
- skopulis Skops cilvēks.
- badakāsis Skops, mantkārīgs cilvēks.
- badkāsis Skops, mantkārīgs cilvēks.
- silēkodējs Skops, mantkārīgs cilvēks.
- sūdākodējs Skops, mantkārīgs cilvēks.
- sūdēzis Skops, mantkārīgs cilvēks.
- badokšņa Skops, mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks (kas skopuma dēļ dzīvo pusbadā, neatļaujas iegādāties nepieciešamo).
- kābaka Skops, mantrausīgs cilvēks.
- kābaks Skops, mantrausīgs cilvēks.
- badmire Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- badmiris Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- stakle Skops, nenovīdīgs cilvēks.
- badiņš Skops, nenovīdīgs, alkatīgs cilvēks.
- sukuburis Skops, skaudīgs cilvēks.
- knauzers Skopulīgs, sīkumains cilvēks.
- skraidulis Skraidīgs cilvēks.
- bizot Skraidīt, skriet (par cilvēku).
- skraidoņa Skraidulis; cilvēks, kas skraida apkārt, nestāv mājās; nemiera gars; dauzoņa.
- skrandainis Skrandainā apģērbā tērpies cilvēks.
- lumpenis Skrandainis, plukata, degradējies cilvēks.
- kakarbiksis Skrandains cilvēks.
- nodrišķelis Skrandains cilvēks.
- čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
- skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks.
- kaikaris Skrandains, pinkains cilvēks, plukata, plikadīda.
- skrandbanda Skrandainu, degradējušos cilvēku grupa.
- pārbizot Skrienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- sabizot Skrienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
- torss Skulpturāls cilvēka rumpja atveidojums.
- maskarons Skulpturāls dekoratīvs elements cilvēka sejas vai dzīvnieka galvas veidā, bieži ar fantastiski stilizētu noskaņu.
- šmīgrs Slaids, arī lunkans (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- adatnieks Slaids, kalsns cilvēks.
- kņasts Slaids, smalks (par cilvēku).
- smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
- ērds cilvēks slaids, veikls cilvēks, kam darbi iet no rokas.
- šmurkstulis Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- šmurkstuls Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs.
- tūtiņdreijers Slaists; cilvēks ar nenopietnu attieksmi pret darbu.
- lamsteris Slaists; nevīžīgs, nolaidīgs cilvēks.
- noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits.
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
- Vedogoņs Slāvu mitoloģijā - cilvēka vai dzīvnieka gars, kas parasti mēdza parādīties, rudenim tuvojoties, kad gaisā sāka virmot zirnekļu tīkli, kurus uzskatīja par viņa iemiesojumu.
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku.
- Nemirstīgais Kaščejs slāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kas tur gūstā un moka cilvēkus, gk. skaistas jaunavas.
- čudi Slāvu mitoloģijā - milži cilvēkēdāji, kas mita mežos un klinšu aizās un aplaupīja ceļiniekus.
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- polazņiks Slāvu mitoloģijā un Jaunā gada paražās - cilvēks, tēls, kas nes auglību un laimi.
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts pasta un cilvēku pārvadāšanas līdzeklis ar bagāžas nodalījumu uz jumta (pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds, frāze (arī cilvēka pazīmes, priekšmets), ko izmanto par pazīšanas zīmi, piemēram, konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā.
- sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās, cilvēka dziļākajā būtībā.
- sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) slēptākajās jūtās, domās; slēptākajā cilvēka būtībā.
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
- glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
- laisties Slīdot virzīties (lejup) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst.
- huseins Sliktas reputācijas cilvēks.
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks.
- pakalnieks Slikti vai lupatās ģērbies cilvēks.
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
- ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
- ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
- pimpausis slikts cilvēks
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
- švabraks Slikts cilvēks, plukata.
- švabrons Slikts cilvēks, plukata.
- švonders Slikts cilvēks, plukata.
- haļera Slikts cilvēks; lieto kā lamuvārdu.
- škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs.
- jēlais Slikts cilvēks; nelietis.
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
- morda Slikts cilvēks; nesimpātisks cilvēks.
- perdelis Slikts cilvēks; riebeklis.
- hoļera slikts cilvēks.
- arbūzs Slikts cilvēks.
- baigainis Slikts cilvēks.
- čangalis Slikts cilvēks.
- čurbāns Slikts cilvēks.
- frikadele Slikts cilvēks.
- frišais Slikts cilvēks.
- gailis Slikts cilvēks.
- ģiga Slikts cilvēks.
- išaks Slikts cilvēks.
- ķēmgalva Slikts cilvēks.
- ķirbuls Slikts cilvēks.
- klamburis Slikts cilvēks.
- krekls Slikts cilvēks.
- kverplis Slikts cilvēks.
- ļurra Slikts cilvēks.
- mīkstais Slikts cilvēks.
- pampoņa Slikts cilvēks.
- pidars Slikts cilvēks.
- piders Slikts cilvēks.
- pimpis Slikts cilvēks.
- reģiska Slikts cilvēks.
- reņģe Slikts cilvēks.
- šinders Slikts cilvēks.
- sliktmanis Slikts cilvēks.
- slimais Slikts cilvēks.
- slimiķis Slikts cilvēks.
- sūdabrālis Slikts cilvēks.
- sūds Slikts cilvēks.
- zaraza Slikts cilvēks.
- žlobs Slikts cilvēks.
- murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks.
- elements Slikts, ļauns cilvēks.
- vells Slikts, ļauns cilvēks.
- vellsātans Slikts, ļauns cilvēks.
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
- švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks.
- ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis).
- pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķene Slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķens Slikts, nepatīkams cilvēks.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- babezioze Slimība, kas attīstījusies pēc inficētas ērces koduma; sastopama gan cilvēkiem gan dzīvniekiem.
- metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju.
- askaridoze Slimība, ko izraisa cilvēka un dzīvnieku organismā parazitējošās askarīdas (cērmes).
- ankilostomidoze Slimība, ko izraisa cilvēka vai dzīvnieka organismā iekļuvušas ankilostomas.
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā.
- dzeguzes klukšis slimība, slimīgs paradums, kad cilvēks pa brīžiem it kā ieklukstas.
- serodiagnostika Slimību (parasti infekcijas), kā arī asins grupu noteikšana cilvēkiem un dzīvniekiem ar imūnserumu palīdzību.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- hiperlibidomānija Slimīga dzimumtieksmes pastiprināšanās, kas izraisa pastiprinātu seksuālo aktivitāti, kā arī maina cilvēka psiholoģiju, seksuālās dziņas realizācija viņam kļūst par galveno dzīves mērķi.
- ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā.
- koinonifobija Slimīgas bailes no cilvēkiem pārpildītas telpas.
- izplūdis Slimīgi resns (cilvēka augums); izblīdis.
- pamirējs Slimīgs cilvēka, vārgulis.
- nīkstulis Slimīgs cilvēks, nīkulis.
- nīkoņa Slimīgs cilvēks, vārgulis.
- vārgmiesis Slimīgs cilvēks, vārgulis.
- krenksis Slimīgs cilvēks.
- vājdabis Slimīgs cilvēks.
- emotīvitāte Slimīgs jūtīgums, kad cilvēks uzbudinās bez pietiekoša pamata.
- nāvbarība Slimīgs un fiziski nevarīgs cilvēks.
- nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs (par cilvēkiem).
- nīkulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- mirlaka Slimīgs, izbadojies, novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- ņirbulis Slimīgs, vārgulīgs cilvēks.
- slims Slims cilvēks.
- laīda Slinks cilvēks (parasti sieviete).
- pestis Slinks cilvēks, guļava.
- zutnis Slinks cilvēks, kas daudz guļ.
- vilāgs Slinks cilvēks, kas lēni kustās.
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
- lankaris Slinks cilvēks, kas no darba vairās.
- pletka Slinks cilvēks, slaists; dzērājs.
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- slinkuma maiss slinks cilvēks, sliņķis.
- merklis Slinks cilvēks; arī par liellopiem, kas noklīst no ganāmpulka.
- blūzga Slinks cilvēks; kūtrs zirgs.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- slīmests Slinks cilvēks; slaists.
- sluņķis Slinks cilvēks; sloņķis.
- bēmūzis Slinks cilvēks.
- bēnūzis Slinks cilvēks.
- bienis Slinks cilvēks.
- garvēza Slinks cilvēks.
- gāzeklis Slinks cilvēks.
- kacāps Slinks cilvēks.
- klams Slinks cilvēks.
- klemete Slinks cilvēks.
- klemets Slinks cilvēks.
- laiskumpods Slinks cilvēks.
- skrobaste Slinks cilvēks.
- šļaumests Slinks cilvēks.
- slībeņķis Slinks cilvēks.
- sliņķis Slinks cilvēks.
- sloņķis Slinks cilvēks.
- tempis Slinks cilvēks.
- zliņa Slinks cilvēks.
- šļamāns Slinks un izlaidies cilvēks; tukls radījums.
- slūturis Slinks un nesaprātīgs cilvēks.
- klimsts Slinks vai slims (vārgs) suns vai cilvēks.
- čāpis Slinks zirgs, lēns cilvēks.
- staņķis Slinks, kūtrs cilvēks; slaists.
- lontars Slinks, kūtrs cilvēks.
- stīmēka Slinks, kūtrs cilvēks.
- ļerkša Slinks, laisks cilvēks.
- stibeņķis Slinks, laisks cilvēks.
- klindža Slinks, lempīgs cilvēks.
- dujens Slinks, lēnīgs, neveikls cilvēks.
- sutris Slinks, miegains cilvēks.
- trapans Slinks, miegains cilvēks.
- orla Slinks, neapdāvināts cilvēks.
- milīns Slinks, neizdarīgs cilvēks.
- slabraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sladraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks.
- bimbess Slinks, neveikls cilvēks.
- ļamāks Slinks, neveikls cilvēks.
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
- lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas.
- diegmentelis Slinks, nevīžīgs cilvēks; slaists.
- sledne Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- slene Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- slenis Slinks, nevīžīgs cilvēks.
- šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks.
- ļengāns Slinks, noguris cilvēks.
- lurģis Slinks, noguris cilvēks.
- nevīža Slinks, nolaidīgs cilvēks.
- klamasts Slinks, paviršs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
- drabiņu maiss slinks, resns cilvēks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- luika Sliņķe (par cilvēku vai kustoni).
- slaists Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba.
- zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks.
- dīvānpirdējs sliņķis, nepatīkams cilvēks.
- nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību.
- psihe Smadzeņu spēja atspoguļot objektīvo īstenību, analizēt un sintezēt saņemtos kairinājumus un pareizi uz tiem reaģēt; cilvēka nervu darbības procesu kopums; arī dvēsele.
- ļaunie ienāši smaga ienāšu forma, ar ko inficējas arī cilvēki.
- iebelzt Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klamzāns Smagnējs, neveikls cilvēks, kas ar pūlēm, grūtībām iet, staigā, parasti veicot mājas darbus.
- čapāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
- čāpāns Smagnējs, tūļīgs, neveikls cilvēks.
- holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
- zvaķis Smags, resns, vienmuļīgs cilvēks.
- takts Smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- smalcis Smalks cilvēks.
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā.
- čāpuks smieklīgi apģērbies cilvēks.
- bākšķis Smieklīgs cilvēks.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks.
- svēpis Smulis, trašķis; maza auguma notašķījies cilvēks.
- snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice.
- guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- sociālā aprūpe kopienā sociālā atbalsta un medicīniskās aprūpes intervence cilvēkiem, kuri dzīvo noteiktā kopienā un kuriem šāds atbalsts un aprūpe ir nepieciešama.
- sociālā iejaukšanās sociālā darba funkciju kopums, kas nodrošina aktīvu, mērķtiecīgu un plānotu sociālā darbinieka rīcību cilvēku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai.
- autists sociālā darba praksē sarunvalodā lietots apzīmējums cilvēkiem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi.
- gerontoloģiskais sociālais darbs sociālā darba specializācija, kas balstās uz holistisku biopsihosociālu pārmaiņu izpratni un psiholoģiskām, fizioloģiskām, medicīniskām zināšanām par cilvēku novecošanās procesu, sociālās funkcionēšanas īpatnībām un sociālo aprūpi darbā ar gados vecākiem cilvēkiem.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
- aizstāvības pieeja sociālā darbinieka aktīva iestāšanās par indivīdu, grupu, visas sabiedrības interesēm ar mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu un stiprināt cilvēku un grupu rīcībspēju.
- sociālā tīkla veidošana sociālā darbinieka funkcija, lai veicinātu un stiprinātu sociālās saites, kas pastāv starp klientu un ar viņu saistītajiem cilvēkiem (piemēram, ģimenes locekļiem, draugiem, kaimiņiem u. c.).
- nebrīvprātīgs klients sociālā darbinieka klients, kura iesaistīšanās sadarbībā ir pilnībā vai lielā mērā saistīta ar ārējo apstākļu spiedienu, piemēram, galējs trūkums, cita ģimenes locekļa lūgums pēc palīdzības, policijas vai bāriņtiesas ziņojums, nevis ar paša cilvēka vēlmi.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- līderība Sociāla loma, kas saistīta ar citu cilvēku organizēšanu un kopīgās rīcības izlemšanu.
- sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
- iedzīvotāju tradīcijas sociālā un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturiski ir izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros, tiek pārņemta no iepriekšējām paaudzēm un nodota nākamajām.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem sociālais darbs ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, veicinot viņu pašnoteikšanos un neatkarību.
- kolektīvā atbildība sociālajā darbā ar to saprot profesionālo atbildību par sociālā darba mērķu un principu ievērošanu (piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, sociālā netaisnīguma novēršanu).
- atbalsta sistēma sociālajā darbā savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās.
- funkcionālo spēju līmenis sociālajā darbā viens no dzīves kvalitātes rādītājiem (kritērijiem), ko lieto rehabilitācijas speciālisti, lai novērtētu cilvāka darbības spējas.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- sociālās pārmaiņas sociālās mijiedarbības procesā veidojošās izmaiņas, kuras pārveido kultūras un sociālos institūtus; izpaužas kultūras simbolu, cilvēku uzvedības noteikumu, sociālās organizācijas un vērtību sistēmas maiņā.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- veco ļaužu aprūpe sociālās palīdzības veids; vecu cilvēku vajadzību apmierināšana atbilstoši tām izmaiņām, kuras notiek viņu veselības, psiholoģiskajā un sociālajā jomā.
- sociālpedagoģiskā viktimoloģija sociālās pedagoģijas nozare, kas pēta cilvēka reālās vai potenciālās iespējas kļūt par nelabvēlīgas socializācijas upuri.
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- sociālās katastrofas sociāli, masveidīgi satricinājumi, kuru rezultātā iespējami upuri un vairāku sociālo grupu labklājības pazemināšana, cilvēku fiziskās vai psihiskās veselības zudums.
- savstarpējie sociālie pakalpojumi sociālie pakalpojumi, kuru mērķis ir veicināt attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi, kā arī nodrošināt sociālo vajadzību apmierināšanas iespējas.
- lietiskošana Sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu savstarpējās attiecībās.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- sociālā darba komunikācijas prasmes sociālo darbinieku prasmju veids, kas sazināšanos padara efektīvāku, veicina informācijas nodošanu citiem cilvēkiem.
- sociālā pieredze sociālo prasmju, zināšanu un sociālo iemaņu kopums, kas ir uzkrāts, cilvēkam pildot dažādas sociālās lomas noteuktā sociālā vidē.
- veco cilvēku segregācija sociāls process, kura rezultātā vecie cilvēki tiek izolēti no pārējās sabiedrības.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- antroposocioloģija Socioloģijas novirziens, kas pieņēma, ka cilvēka anatomiski fizioloģiskās pazīmes (galvaskausa izmēri un forma, augums, matu krāsa u. tml.) tieši ietekmē sabiedrisko procesu norisi.
- marķējumteorija Socioloģijas nozare, kas cilvēku mijiedarbību un viņu rīcību, kā arī sociālo kontroli aplūko no marķēšanas viedokļa, īpaši apskatot novirzes no normas.
- reliģiju socioloģija socioloģijas nozare, kas pētī reliģijas un cilvēku sabiedrības attiecības.
- nopēlums Soda veids - kāda cilvēka, viņa darbības, izturēšanās asi kritisks novērtējums.
- apķīlāt Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu.
- decimēt Sodīt ar nāvi katru desmito cilvēku, ja apspiežot nemierus uzskata, ka visi vainīgi.
- zoofilija Sodomija - cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
- pieķēdēt Sodot vai spīdzinot piesaistīt ar ķēdi (cilvēku).
- nāvessods Sods - notiesātā cilvēka nogalināšana; nāves sods.
- nāves sods sods - notiesātā cilvēka nogalināšana.
- rīdīšana Sodu likumos termins ar ko saprot suņa vai cita dzīvnieka uzrīdīšanu cilvēkam.
- Ciniskā skola Sokrāta mācekļa Antistena dibināta ap 380. g. p. m. ē., par lielāko labumu pasaulē atzina pilnīgu svabadību no likumiem, cilvēku aizspriedumiem un jebkādiem sadzīves noteikumiem.
- indivīda somatomērs somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka, mērot konkrēta cilvēka figūru.
- aizsargbloķēšana Speciāla sistēma aizsardzībai pret iekārtas vai cilvēka nepareizu darbību.
- elektrošoka ierīce speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.
- ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus.
- glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem.
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- okeanauts speciāli sagatavots cilvēks, kas pētī okeāna dzīles.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
- bioritmologs Speciālists, kas pēta bioloģisko ritmu (ciklu) ietekmi uz cilvēku, viņa fizisko, emocionālo un intelektuālo stāvokli.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
- kempingpiekabe Specializēta, ar attiecīgām iekārtām aprīkota piekabe, kurā cilvēkiem uzturēties automobiļa stāvēšanas laikā.
- maņu orgāni specializēti veidojumi, ar kuriem dzīvnieki un cilvēks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to analīzi.
- veselības aprūpe specializētu pasākumu kopums, kura mērķis ir sniegt medicīnisko palīdzību, veikt preventīvus pasākumus, noteikt fiziska un psihiska rakstura traucējumus, kā arī veicināt cilvēku fizisko un psihosociālo labklājību.
- trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai.
- gāzes pistole speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un caur kura stobru, šaujampulverim sadegot, tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu saturošas gāzes mikrodaļiņas.
- runa Specifiska cilvēku darbība, ko veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem un kas nodrošina sakarus starp cilvēkiem.
- bioģeoķīmiskās endēmijas specifiskas augu, dzīvnieku, cilvēku saslimšanas, ko izraisa viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī).
- iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
- bifelis Spēcīgas miesas būves cilvēks.
- būda Spēcīgas miesasbūves cilvēks.
- pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
- grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
- dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
- spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- krampis Spēcīgs cilvēks.
- aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
- stampis Spēcīgs, arī neveikls cilvēks.
- drāka Spēcīgs, dusmīgs cilvēks, kas bieži kaujas.
- nagainis Spēcīgs, izveicīgs cilvēks ar drošu roku.
- laķis Spēcīgs, korpulents cilvēks.
- lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
- duze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks.
- dūze Spēcīgs, lielmanīgs, izveicīgs cilvēks.
- dārds Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
- sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- spēks spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- maņa spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
- dzīvotspēks Spēja dzīvot, eksistēt (parasti par cilvēkiem).
- emocionālā inteliģence spēja identificēt savas un citu cilvēku emocijas, spēja vadīt savas emocijas, kā arī tās izmantot uzvedības un domāšanas vadīšanai.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- mācāmība Spēja un gatavība mācīties, kas raksturo dotības un iespējas mācīties ar citu cilvēku palīdzību.
- nolīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- pārlīt Spēji atspoguļoties (sejā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; spēji pārņemt (cilvēku, psihi).
- individualitātes attīstība spēju un rakstura kvalitatīvas izmaiņas cilvēka dzīves laikā.
- jauda Spēks, spēja (cilvēkam).
- jūgs Spēks, vara, kas ierobežo, apspiež cilvēku; spaidi.
- duks Spēks; enerģija (cilvēkam).
- nematospermija Spermatozoīdi ar garu pavedienveida asti, raksturīgi cilvēka spermai.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt) - par cilvēku.
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- presings spiediens (piemēram, ko izdara uz kādu cilvēku).
- murdzīties Spiesties, spaidīties (par cilvēkiem).
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- smuidrs Spirgts, skaists (par cilvēku).
- spiritists Spiritisma piekritējs; cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm.
- borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem.
- činkulis Spītīgs cilvēks, kam vienmēr ir iebildumi.
- spitka spītīgs cilvēks; palaidnis.
- pauska Spītīgs cilvēks.
- spītnieks Spītīgs cilvēks.
- spītūzis Spītīgs cilvēks.
- utbunga Spītīgs cilvēks.
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- stūrlika Spītīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem.
- muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas.
- memoriāls Sporta sacensības (izcilu sportistu vai ar sporta attīstību saistītu cilvēku) atcerei.
- sēdvolejbols Sporta spēle cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem -- volejbols, ko spēlē sēdus.
- badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- stiepties Spraigi iztaisnoties, arī iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- prūšļot Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo); prūstēt.
- prūstēt Sprauslāt (par zirgu, arī par cilvēku, kas mazgājoties sprauslo).
- ceceris Sproggalvis cilvēks.
- kaikaris Sprukstiņš, nevaldāms cilvēks.
- sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks.
- kaicums Sprukstiņš, vējagrābslis, nemierīgs cilvēks.
- pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums.
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde, kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības.
- staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties.
- stružīt Staigāt (galvenokārt par veciem cilvēkiem, kuri vairs neiet ātri).
- staltavietis Stalts cilvēks.
- staltmanis Stalts cilvēks.
- pieļaujamā doza starojuma daudzums, kas neapdraud cilvēka organismu.
- attīstības psiholoģija starpdisciplināra un integratīva psiholoģijas nozare, kas pēta likumsakarības cilvēka uzvedībā, psihiskajos procesos un to īpašībās visos vecumposmos, sākot no prenatālā perioda līdz vēlīnam pieaugušā vecumam.
- rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm.
- neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām.
- dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni.
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
- O "Oskar" starptautisks signāls – nozīmē "cilvēks aiz borta".
- O Starptautisks signāls "Oskar" - nozīmē "cilvēks aiz borta".
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
- otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
- kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
- parādu verdzība stāvoklis (parasti vergturu iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- slimošana stāvoklis, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir slims
- nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- šums Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
- brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- svabadība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2).
- brīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
- piederība Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts, ietverts (piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā; stāvoklis, kad (cilvēks) ir pārāk aizņemts, pārņemts (ar ko).
- prombūtne Stāvoklis, kad (parasti cilvēks) neatrodas kur (parasti dzīvesvietā, darbavietā).
- nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi, arī naids.
- saskaņa Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam jāizcieš juridiskā veidā piespriests sods.
- nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kādā pasākumā.
- pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši; stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- stouns stāvoklis, kad cilvēks ir marihuānas ietekmē.
- nāves miegs stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- neatkarība stāvoklis, kad cilvēks neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- bezlaulība Stāvoklis, kad cilvēks neatrodas likumiski reģistrētā laulībā.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī); nomods.
- bezvalstniecība Stāvoklis, kad cilvēks nepieder pie kādas noteiktas valsts.
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks nevar iemigt vai iemieg ar grūtībām, bet miegs nav dziļš un ilgstošs.
- divvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot divas valodas.
- vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas vai daudzas valodas.
- vairākvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot vairākas valodas.
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdība.
- liekēdība Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- divatne Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki); atrašanās divatā.
- savantisma sindroms stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- apburtība Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos.
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem).
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus.
- aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku).
- skrējums steigšanās kaut kur – ejot, braucot (par cilvēku); [skrējiens]{s:682}
- stereobāze Stereofotogrāfijā - attālums starp uzņemšanas objektīvu optiskajām asīm, vienāds ar vidējo attālumu starp cilvēka acīm.
- spailis Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile.
- spails Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile.
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
- apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- sars Stingrs, rupjš mats (cilvēka apmatojumā).
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- knupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noknupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām.
- nokņupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- pupucis Stipri, biezi satīstīts, satuntuļots cilvēks.
- cietais Stiprs cilvēks.
- fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
- staģis Stīvs cilvēks; tūļīgs cilvēks.
- bīkšis Stīvs, kūtrs cilvēks.
- bīstēgs Stīvs, kūtrs cilvēks.
- bīstēks Stīvs, kūtrs cilvēks.
- klambars Stīvs, neveikls cilvēks.
- lumeika Stīvs, neveikls cilvēks.
- stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks.
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs.
- taukšķis Stostīgs, stomīgs cilvēks.
- balbus Stosts, cilvēks, kas stostās.
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus.
- darba vīrs strādīgs cilvēks, arī strādnieks.
- ūkša Strādīgs cilvēks.
- rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks.
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma.
- skrīnings stratēģija, ko izmanto, lai atrastu cilvēkus ar noteiktu slimību to iedzīvotāju vidū, kuriem nav specifisku sūdzību vai slimības simptomu
- sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4).
- zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks.
- zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- izkampt Strauji izraut (ko kādam) - par cilvēku.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- pārsviesties Strauji pārvietoties (uz citu vietu) - par cilvēku vai dzīvnieku.
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šaut Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
- rauties Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par cilvēku pūli.
- kampt Strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) - par cilvēkiem.
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, kustēties (par cilvēkiem, arī dzīvniekiem).
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- iespurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) ievirzīties (kur iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- spurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pasisties Strauji, pēkšņi pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu).
- svelonis Straujš cilvēks.
- deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- pirkšavnieks straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks.
- spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks.
- stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks.
- strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks.
- virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- fluīds Strāvojums, bioloģiskās enerģijas plūsma, kas izstarojas no cilvēka, dzīvnieka vai cita bioloģiska objekta.
- berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks.
- ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete.
- bašķieris Strīdīgs cilvēks.
- ēcis Strīdīgs cilvēks.
- strīdaka Strīdīgs cilvēks.
- strīdmačs Strīdīgs cilvēks.
- strīdmanis Strīdīgs cilvēks.
- kasu plinka strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
- āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks.
- greija Strīdīgs, naidīgs cilvēks.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru.
- pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas).
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks.
- putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka.
- mylyns stulbs cilvēks.
- afoņa Stulbs cilvēks.
- stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks.
- buhņīt Stumdīt (cilvēku); dunkāt.
- sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- dandars Stūrains, neveikls cilvēks.
- stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks.
- stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks.
- krama pakausis stūrgalvīgs, arī neatlaidīgs cilvēks.
- nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
- atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks.
- personu attiecības subjektīvi pārdzīvojama cilvēku savstarpējā saistība, kas objektīvi (ārēji) izpaužas saskarsmē.
- aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās.
- citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu.
- sasukāt Sukājot izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot izveidot (dzīvniekam) apmatojuma sakārtojumu.
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- dzinējs Suns vai cilvēks, kas medībās dzen medījumu uz mednieka pusi.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- liels svarīgs, nozīmīgs, ietekmīgs (par cilvēku).
- gauneris Svārstīgs, nenoteikts, neizdarīgs cilvēks.
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks.
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- apustulis Svētulīgs cilvēks.
- svētulis Svētulīgs cilvēks.
- šviļpāt Svilpot (par cilvēku).
- savienība Šāda (divu vai vairāku cilvēku) attiecību sistēma.
- panika Šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums.
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- žagari Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- laiks Šāds posms, kas saistīts ar (cilvēka, cilvēku grupas) aktīvas darbības, arī dzīves periodu.
- rīkste Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
- vica Šāds zars, ko izmanto dzīvnieku ganīšanai, arī dzīvnieku, cilvēku pēršanai.
- kungs Šādu aprindu cilvēki.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- Litlongs Šanu (Mjanma) mitoloģijā - cilvēks, kas palika dzīvs pēc pasaules plūdiem.
- Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda.
- ukstiņš Šaudīgs cilvēks.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
- šaursirdis Šaursirdīgs cilvēks.
- šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus.
- Dermanyssus gallinae šīs ģints suga, kas parzitē gk. uz vistām un baložiem, bet var parazitēt arī uz cilvēka, it īpaši uz bērniem.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- šķībacis šķībacains cilvēks.
- augļa ūdens šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- aura Šķietams spīdošs oreols ap cilvēku.
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot.
- elektrošoks Šoka stāvoklis, kurā cilvēks nonāk elektriskās strāvas iedarbības rezultātā.
- Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis.
- Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis.
- Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos.
- Ninmaha Šumeru mitoloģijā - dieve cilvēku radītāja, pirmsākuma dieves Nammu meita, zemes dzīļu dieve.
- Lahars un Ašnana šumeru mitoloģijā - lopu un graudu dievības, kas kopā gādā par dievu un cilvēku labklājību.
- Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
- Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs.
- Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis.
- anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku).
- pižons Švauksts; iedomīgs cilvēks.
- vieninieka laiva švertlaiva, kuras apkalpē paredzēts tikai viens cilvēks.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- velna ērcene tā Alūksnē dēvē ļaunu cilvēku, jo īpaši ļaunu sievieti.
- jūsējs Tā cilvēka biedrs, viņa kolektīva loceklis, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku biedri, viņu kolektīva locekļi.
- jūsējs Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie.
- jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; divu vai vairāku uzrunāto vai vienas ģimenes cilvēku mājas.
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- masveidā Tā, ka (kas) attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tā, ka (kas) ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tā, ka (kas) ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidā Tā, ka (kur) piedalās, darbojas, (ko) veic liels (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopums, skaits.
- par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus (parasti, nespējot sevi apkopt).
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- stāvgrūdām Tā, ka ir ļoti, arī pārlieku pilns (ar cilvēkiem, arī priekšmetiem), tā, ka nav vairs brīvu vietu.
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- uz (kā) rēķina Tā, ka kas tiek veikts, izmantojot kādu citu parādību, sistēmu u. tml. izmantojot (cita cilvēka, cita cilvēku kopuma) līdzekļus, darbu u. tml.
- pašu starpā tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
- iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties.
- publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju.
- varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām.
- atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību.
- sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
- tiesību normu realizācija tāda tiesību subjektu uzvedība, kur atbilst tiesību normu priekšrakstiem un izriet no tiem (tiesiska uzvedība), tā ir cilvēku darbība, īstenojot savas subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus.
- lolojumdzīvnieks Tādas sugas neproduktīvs dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur, bet kuru parasti nelieto cilvēka uzturā.
- hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi).
- vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai.
- svešs Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem); tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
- ģeopatogēns tāds (apvidus), kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
- kasains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kasaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kašķaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka; nespēcīgs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- autoritatīvs Tāds (cilvēks, kolektīvs), kam ir autoritāte (1); ietekmīgs.
- vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi; arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
- iecienīts Tāds (cilvēks, piem., mākslinieks, speciālists), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- pills Tāds (cilvēks), kam (kas) pieder lielā daudzumā; tāds, kam (kādas īpašības) piemīt lielā mērā.
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- apskrandojis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandis (2).
- apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies apģērbs; apskrandojis (2).
- bakrētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas; tāds, kur ir baku rētas (par ķermeņa daļām).
- bakurētains Tāds (cilvēks), kam ir baku rētas.
- brūnacains Tāds (cilvēks), kam ir brūnas acis.
- brunets Tāds (cilvēks), kam ir brūni, tumši mati.
- brīnišķīgs Tāds (cilvēks), kam ir cildenas ētiskās īpašības; lielisks.
- grumbains Tāds (cilvēks), kam ir daudz grumbu.
- pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs (1).
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas.
- erudīts Tāds (cilvēks), kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- blonds Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati; gaišmatains.
- gaišmatains Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- gaišmatis Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
- debils Tāds (cilvēks), kam ir iedzimts psihiskās attīstības nepilnīgums visvieglākajā formā.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- lēnējs Tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss.
- baudkārīgs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- ievērojams Tāds (cilvēks), kam ir lieli nopelni, sasniegumi, panākumi (kādā darbības nozarē); izcils.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- vājredzīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnacains Tāds (cilvēks), kam ir melnas vai ļoti tumšas acis.
- melngalvains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- melnmatis Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
- melnīgsnējs Tāds (cilvēks), kam ir patumša, brūngana ādas krāsa.
- pelēkacains Tāds (cilvēks), kam ir pelēkas acis.
- pelēkmatains Tāds (cilvēks), kam ir pelēki mati.
- daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
- imbecils Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums smagā formā.
- idiotisks Tāds (cilvēks), kam ir psihiskās attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
- defektīvs Tāds (cilvēks), kam ir psihiski trūkumi, traucējumi.
- patmīlīgs Tāds (cilvēks), kam ir raksturīga patmīlība; arī egoistisks.
- rudbārdains Tāds (cilvēks), kam ir ruda bārda.
- rudmatains Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rudmatis Tāds (cilvēks), kam ir rudi mati.
- rūsganbārdains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgana bārda.
- rūsganmatains Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
- aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
- sarkanbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkanbārdis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
- sarkansejains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga seja.
- sarkanmatains Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sarkanmatis Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīgi mati.
- sārtlūpis Tāds (cilvēks), kam ir sārtas lūpas.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- nolaizīt Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
- sirmbārdains Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
- sirmūsains Tāds (cilvēks), kam ir sirmas ūsas.
- sirmmatains Tāds (cilvēks), kam ir sirmi mati.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
- boiks Tāds (cilvēks), kam ir straujš, ātrs raksturs.
- melns Tāds (cilvēks), kam ir šādas krāsas tērps.
- elastīgs Tāds (cilvēks), kam ir šādas kustības.
- nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir šādi mati, šāds matu sakārtojums.
- ciets Tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba.
- laupītkārs Tāds (cilvēks), kam ir tieksme laupīt 1 (1); tāds (cilvēks), kam ir tieksme iedzīvoties uz citu rēķina.
- tumšbārdains Tāds (cilvēks), kam ir tumša bārda.
- tumšsejains Tāds (cilvēks), kam ir tumša seja.
- tumšacains Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
- tumšgalvains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatains Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- tumšmatis Tāds (cilvēks), kam ir tumši mati.
- vienkājis Tāds (cilvēks), kam ir viena kāja.
- zābakots Tāds (cilvēks), kam ir zābaki kājās.
- zeltgalvains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatains Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zeltmatis Tāds (cilvēks), kam ir zeltaini mati.
- zilacains Tāds (cilvēks), kam ir zilas acis.
- lēts Tāds (cilvēks), kam maz jāmaksā, kas (par darbu, precēm u. tml.) neprasa lielu maksu.
- bezatbildīgs Tāds (cilvēks), kam nav atbildības jūtu.
- bezcerīgs Tāds (cilvēks), kam nav cerību; tāds (cilvēks), kas zaudējis cerības.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- bezģimenes Tāds (cilvēks), kam nav ģimenes; neprecējies.
- ikdienišķs Tāds (cilvēks), kam nav izcilu, neparastu īpašību; tāds, kam nav oriģinalitātes.
- bezidejisks Tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju.
- bezpasinieks Tāds (cilvēks), kam nav pases.
- tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- bezprincipiāls Tāds (cilvēks), kam nav stingru principu; tāds, kas neievēro noteiktus principus, normas.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- bezzemes Tāds (cilvēks), kam nav zemes īpašuma.
- cildens Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cēls, cēlsirdīgs.
- cēls Tāds (cilvēks), kam piemīt augstas ētiskas īpašības; cildens.
- izcils Tāds (cilvēks), kam piemīt lielas spējas, prasme; ievērojams, ļoti spējīgs.
- burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
- cēlsirdīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas cēlas, cildenas īpašības; augstsirdīgs.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs.
- lakonisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs lakonisms.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī vienpusīgs.
- diskrēts Tāds (cilvēks), kam var uzticēties; tāds (cilvēks), kas neizpauž noslēpumus; uzticams.
- pašķirīgs Tāds (cilvēks), kam viss pašķiras.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) aizvaino.
- bailīgs Tāds (cilvēks), kas (pastāvīgi) baidās; tāds (cilvēks), kas izjūt bailes.
- asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
- piedauzīgs Tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
- atkarpains Tāds (cilvēks), kas bieži runā skarbi, asi, tieši.
- šeftīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži un labprāt iesaistās tirdznieciskos darījumos.
- frustrēts Tāds (cilvēks), kas cieš no frustrācijas.
- bezsātīgs Tāds (cilvēks), kas ēd vai dzer ļoti daudz, kam nepietiek ar normālu ēdiena vai dzēriena daudzumu.
- klaidonīgs Tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
- majestātisks Tāds (cilvēks), kas iedveš cieņu; dižens, varens.
- krāsot tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus
- populārs Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- skrandaiņš Tāds (cilvēks), kas ir ģērbies ļoti novalkātā, saplīsušā apģērbā.
- puscepts Tāds (cilvēks), kas ir iesācis (ko) mācīties, bet nav pabeidzis.
- koncentrēts Tāds (cilvēks), kas ir koncentrējies (2).
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām.
- luterticīgs Tāds (cilvēks), kas ir saistīts ar luterānismu; tāds, kas tic luterānisma mācībai, dogmām.
- izveicīgs Tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
- deklasēts Tāds (cilvēks), kas ir zaudējis savu agrāko sociālo stāvokli, morāli pagrimis.
- indiskrēts Tāds (cilvēks), kas izpauž noslēpumus; nesmalkjūtīgs.
- virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
- lāga Tāds (cilvēks), kas ko dara samērā lietpratīgi.
- kārtējs Tāds (cilvēks), kas ko regulāri dara, veic.
- gudrs Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē; vērīgs, apdāvināts.
- devīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- iedevīgs Tāds (cilvēks), kas labprāt citam dod (ko savu); tāds (cilvēks), kas labprāt dalās ar citiem.
- vaļīns Tāds (cilvēks), kas nav aizņemts, nodarbināts.
- bezvērtīgs Tāds (cilvēks), kas nav piemērots, derīgs (piemēram, darbam, kādiem apstākļiem).
- bezsirdīgs Tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs.
- nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams; svešs (1).
- doktrinārs Tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu; saistīts ar doktrināru 1, tam raksturīgs.
- roidīgs Tāds (cilvēks), kas nemitīgi rīkojas, darbojas (parasti ko tīrot, kārtojot); darbīgs.
- kāds nekāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs; kaut kāds.
- kaut kāds Tāds (cilvēks), kas nepelna ievērību; necienīgs.
- bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš pietiekamu uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
- bezpartejisks Tāds (cilvēks), kas nepievienojas nevienam no pretējiem uzskatiem, spēkiem, grupām u. tml.; neitrāls; neieinteresēts.
- briļļains Tāds (cilvēks), kas nēsā brilles.
- īsredzīgs Tāds (cilvēks), kas nesaskata parādību kopsakaru vai neņem vērā savas rīcības turpmākās sekas.
- bezjūtīgs Tāds (cilvēks), kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- dedzīgs Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
- greizsirdīgs Tāds (cilvēks), kas pārdzīvo greizsirdību; tāds (cilvēks), kuram ir raksturīga greizsirdība.
- dižciltīgs Tāds (cilvēks), kas pieder pie aristokrātijas.
- buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas vai atbalsta to, rīkojas tās interesēs.
- aizdomīgs Tāds (cilvēks), kas rada aizdomas.
- daudzvārdīgs Tāds (cilvēks), kas runā gari un daudz lieka.
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt.
- darbspējīgs Tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes; straujš.
- pogaiņš Tāds (cilvēks), kas tērpies paģērbā ar (daudzām) pogām.
- ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli; tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- atdevīgs Tāds (cilvēks), kas ziedo sevi (darbam, daiļradei, arī citu labā).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar augstāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- uzplečains Tāds (cilvēks), kura apģērbam ir uzpleči (2).
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari; tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis; arī aprobežots (2).
- skaidrīgs Tāds (cilvēks), kura darbībā, rīcībā izpaužas izpratne, loģiskums; saprātīgs, apķērīgs.
- lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- divkosīgs Tāds (cilvēks), kura rīcība un uzskati ir pretēji (viņa) vārdiem.
- bruņniecisks Tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2).
- birokrātisks Tāds (cilvēks), kura rīcībai ir raksturīgs birokrātisms.
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- dārgs Tāds (cilvēks), kuram daudz jāmaksā, kurš prasa lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- padārgs Tāds (cilvēks), kuram samērā daudz jāmaksā, kurš prasa samērā lielu maksu (par darbu, precēm u. tml.).
- daudzsološs Tāds (cilvēks), kurš (ar savām spējām, zināšanām) var gūt panākumus (kādā darbības nozarē).
- draudīgs Tāds (cilvēks), no kura var sagaidīt bargu rīcību.
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas, cilvēka četrkājainie draugi.
- bezrūpīgs Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- daudzgalvains Tāds (kopums), kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- darbīgs Tāds (laiks, cilvēka mūža posms), kam raksturīgs spraigs, intensīvs darbs.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
- automātisks Tāds (mehānisms, ierīce), kas darbojas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts; cilvēkam haploidālas ir tikai dzimumšūnas.
- tribāls Tāds (par sabiedrību), kurā cilvēki savu dzīvi pārvalda paši kā neatkarīgas vietējas dzimtu, ģinšu un cilšu kopienas bez centrālajām valdības organizācijām un valsts.
- zimzains Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- zimzaiņš Tāds (parasti formas tērps), kam ir šaura citas krāsas apmale, iešuve; tāds (cilvēks), kas ir ģērbies šādā tērpā.
- baigs Tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- apzināšanās Tāds cilvēka stāvoklis, ka viņš sakarīgi izjūt (apzinās) sevi un savu apkārtni, būdams nomodā, pie samaņas, neatrazdamies hipnozē vai slimības, narkotiku vai citu faktoru radītā apziņas aptumsumā.
- pusvientiesis tāds cilvēks, kas ir daļēji vientiesīgs, naivs, lētticīgs.
- elberīgs Tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs.
- neatkarīgs tāds cilvēks, kurš neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses.
- elektroniskais dokuments tāds datu kopums datora atmiņā, kas ar atbilstošu programmu un iekārtu palīdzību viegli pieejams un saprotams cilvēkiem.
- iekļaujoša izglītība tāds izglītības modelis, kurā tiek nodrošinātas vienādas izglītības iespējas visiem atbilstoši cilvēka individuālajām spējām, vajadzībām, vecumam, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklim.
- sutne Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
- sutnes Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
- tuvs Tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem).
- nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku); tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
- dārgs Tāds, ar ko ir saistītas dziļas jūtas, sirsnīga draudzība (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tuvs, mīļš (par priekšmetiem, atmiņām).
- smags Tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu).
- parazītisks Tāds, darbspējīgs cilvēks, kas pēc paša gribas nestrādā, nepelna un pārtiek no citu līdzekļiem; liekēdis; tāds, kas savtīgi izmanto citus, neko nedodams pretī.
- spārnots Tāds, kad cilvēki ir garīgi aktīvi, darbīgi, kad tiem ir iedvesma, iejūsma (par laikposmu).
- riktīgs Tāds, kādam vajag būt (par cilvēku).
- tuvs Tāds, kam (ar ko) ir tiešs sakars, tieša saskare, parasti darbībā, norisē (par cilvēkiem).
- vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
- slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- neizturīgs Tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- šķirīgs Tāds, kam darbs veicas raiti (par cilvēku, viņa rokām).
- sabiedrisks Tāds, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām un kas jūtas tajās labi.
- cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- krunkains Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī spēcīgs (1), stiprs (1).
- spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem).
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fiziski vai psihiski defekti (par cilvēku).
- matains Tāds, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati (par cilvēku).
- krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati (par cilvēkiem); ar gariem, parasti izspūrušiem, matiem (par galvu).
- garkaklains Tāds, kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- varens Tāds, kam ir izcilas, parasti ar personību, darbu saistītas, īpašības (par cilvēkiem, to darbību); ļoti labs, lielisks.
- nikns Tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku).
- šatens Tāds, kam ir kastaņbrūni mati (par cilvēkiem).
- sasārtis Tāds, kam ir kļuvusi, parasti ļoti, sārta seja (par cilvēku); tāds, kas ir kļuvis, parasti ļoti, sārts (parasti par seju, tās daļām).
- kūkumains Tāds, kam ir kūkums (1) (par cilvēka vai dzīvnieka muguru).
- kumpains Tāds, kam ir kumpa mugurā, tāds, kas ir sakumpis, salīcis (par cilvēku).
- prasmīgs Tāds, kam ir laba prasme (par cilvēku).
- pārticis Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam eksistencei nepieciešamie līdzekļi ir pietiekamā daudzumā (par cilvēku).
- tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām); stingrs (par muskuļiem).
- pigurns Tāds, kam ir labs, slaids augums (par cilvēku).
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- sīkulīgs Tāds, kam ir ļoti mazs augums, mazi izmēri (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- zems Tāds, kam ir mazs augums (parasti par cilvēku).
- lēndabīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem); miermīlīgs.
- kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kropls (1).
- kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās organisma, tā daļu uzbūves (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) - par cilvēku.
- slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
- spalvains tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) - par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa dalām)
- izskatīgs Tāds, kam ir patīkams, glīts izskats (par cilvēku); arī skaists.
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- pinkains Tāds, kam ir pinkaini, nesakopti mati (par cilvēku).
- platkrūtains Tāds, kam ir plata krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platmugura Tāds, kam ir plata mugura (cilvēks vai dzīvnieks).
- platmugurains Tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platpierains Tāds, kam ir plata piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platacains Tāds, kam ir platas acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platplecains Tāds, kam ir plati pleci (par cilvēkiem).
- plecīgs Tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamatota) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
- trauksmains Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, arī straujums, kustīgums (par cilvēkiem).
- ņudzīgs Tāds, kam ir raksturīga daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur kas ņudz.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- saulains Tāds, kam ir raksturīga laime, brīvība (par laikposmu cilvēka, sabiedrības dzīvē); arī [gaišs]{s:1827}
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- poētisks Tāds, kam ir raksturīga pozitīvi emocionāla īstenības uztvere, izpratne (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī lirisks (4).
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- skaudīgs Tāds, kam ir raksturīga skaudība (par cilvēkiem); tāds, kas izjūt skaudību (pret kādu).
- taktisks Tāds, kam ir raksturīga smalkjūtība, mēra izjūta, citu cilvēku respektēšana.
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- šķautņains Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
- pavēlniecisks Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums (parasti attiecībās pret citiem cilvēkiem).
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rētains Tāds, kam ir rētas (1), arī rēta (par cilvēku vai dzīvnieku).
- rupjādains Tāds, kam ir rupja āda (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- līks Tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- tukls Tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- strups Tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem).
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs, maza masa, arī tāds, kas ir vājš, slaids (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- patrausls Tāds, kam ir samērā trausla ķermeņa uzbūve (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku); samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
- spožs Tāds, kam ir sevišķi augsta kvalitāte, arī ietekmīgums (piemēram, par cilvēka darbību, tās rezultātiem).
- sīksprogains Tāds, kam ir sīkas sprogas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- sprogains Tāds, kam ir sprogas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- taisns Tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- maldīgs Tāds, kam ir šāda izpratne (par cilvēkiem).
- šaurkrūtains Tāds, kam ir šaura krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šauracains Tāds, kam ir šauras acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šķībacains Tāds, kam ir šķības acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- mīkstmiesīgs Tāds, kam ir vājš raksturs (par cilvēku); arī laisks, izlutināts.
- vijīgs Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1).
- lunkans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2).
- lokans Tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- vienkājains Tāds, kam ir viena kāja (par cilvēkiem).
- vizuļains Tāds, kam ir vizuļi 1 (1), arī no vizuļiem veidots (piemēram, par tērpu, rotājumu); tāds (cilvēks), kam ir, piemēram, šāds tērps, rotājums.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem); arī spēcīgs (1).
- bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- laimīgs tāds, kam nav atgadījies visnevēlamākais (par cilvēku)
- nedzīvs Tāds, kam nav dzīvības pazīmju (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); miris.
- nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
- beztiesīgs Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- mencis Tāds, kam nekas neveicas; palaidnīgs, laisks cilvēks.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- politkorekts Tāds, kam nepiemīt dzimuma, rasu, cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju u. c. minoritāšu diskriminācija; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tuvs Tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par radniecību; tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē) - par cilvēkiem.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību); tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- braužņa Tāds, kam patīk burzma, berzties gar cilvēkiem.
- darbaspējīgs Tāds, kam piemīt darbaspējas (par cilvēku).
- sarežģīts Tāds, kam piemīt daudzveidīgas, arī pretrunīgas īpašības (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību, psihiskiem stāvokļiem).
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu).
- patriotisks Tāds, kam piemīt patriotisms (par cilvēkiem).
- vērtīgs tāds, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums, kas ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml., kas ir noderīgs, izmantojams (par cilvēku)
- patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
- ass Tāds, kam piemīt skarbums, kam nav maiguma, piekļāvības (par cilvēku, raksturu).
- viegls Tāds, kam piemīt veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas, parasti ar kustībām, rada samērā neliela svara iespaidu (par cilvēku).
- gaisīgs Tāds, kam piemīt vieglums, graciozitāte (par cilvēku).
- plikgalvains Tāds, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu (par cilvēkiem).
- kaimiņš Tāds, kam raksturīga saprašanās, sadarbība (parasti par attiecībām starp cilvēku grupām).
- vulkānisks Tāds, kam raksturīgs liels straujums, dedzīgums (parasti par cilvēku, tā rakstura īpašībām, to izpausmi).
- bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs.
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
- nelāgs Tāds, kam trūkst saskaņas, draudzīguma (par cilvēku attiecībām).
- bārdains tāds, kam uz sejas ir bārda; neskuvies (cilvēks)
- veiksmīgs Tāds, kam veicas, laimējas (par cilvēkiem).
- muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- muļķis Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
- priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
- zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- tiza Tāds, kas ar grūtībām, pieklibojot kustas uz priekšu (cilvēks, zirgs u. tml.).
- savdabīgs Tāds, kas ar kādām īpašībām, parasti ievērojami, atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību).
- oriģināls Tāds, kas ar ko atšķiras no citiem, sev līdzīgiem (par cilvēku); savdabīgs, neparasts, neikdienišķs.
- parasts Tāds, kas ar savām ārējām pazīmēm, izskatu, rakstura īpašībām, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem (par cilvēku).
- sevišķs Tāds, kas ar savām īpašībām, pazīmēm ievērojami atšķiras no citiem, līdzīgiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- smags Tāds, kas ar savu darbību, rīcību ir sabiedrībai ļoti bīstams, kaitīgs (par cilvēku).
- riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
- pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
- lielkaulis Tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs).
- lielkauls Tāds, kas ar stipriem kauliem (piem., cilvēks, zirgs).
- parasts Tāds, kas ārēji ne ar ko īpašu neizceļas (par cilvēka ķermeņa daļām).
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
- neviltots Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; patiess, nemākslots.
- dabisks Tāds, kas atbilst cilvēka dabai.
- kulturāls Tāds, kas atbilst izglītota, garīgi bagāta cilvēka prasībām.
- glezns Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī trausls, vārs.
- glīts Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām (par cilvēku, dzīvnieku, arī tā ķermeņa daļām).
- pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī glīts, skaists.
- kārtīgs Tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); īsts.
- pilnīgs Tāds, kas atbilst personības ideālam (par cilvēku).
- iededzīgs Tāds, kas ātri iedegas (3) - par cilvēku.
- sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- padots Tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pakļauts (3).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa) daļā, kas ir pretēja priekšējai daļai.
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām vajadzībām, prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- spilgts Tāds, kas atšķiras (starp līdzīgiem) ar ko neparastu, vienreizēju (par cilvēku, tā personību); arī izcils.
- primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs.
- eksistenciāls Tāds, kas attiecas uz cilvēka eksistenci un tā vajadzībām.
- intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks.
- miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka organismu; tāds, kas saistīts ar muskuļu darbību.
- pieaudzis Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
- antropo- Tāds, kas attiecas uz cilvēku vai kam ir sakars ar to (piem., antropoloģija).
- humano- Tāds, kas attiecas uz cilvēku.
- vēls Tāds, kas attiecas uz kāda (piemēram, brieduma) posma beigām cilvēka mūžā.
- agrs Tāds, kas attiecas uz kāda posma (bērnības, jaunības) sākumu cilvēka mūžā.
- masveida Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu, tāds, kas ir saistīts ar lielu (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumu, skaitu; tāds, kas ir paredzēts lielam (kā, parasti cilvēku vai dzīvnieku) kopumam, skaitam.
- galms Tāds, kas attiecas uz šādu vietu, cilvēku grupu, ir saistīts ar šādu vietu, cilvēku grupu.
- vispārcilvēcīgs Tāds, kas attiecas uz visiem vai daudziem cilvēkiem (par cilvēcīgām īpašībām, to izpausmi).
- drosmīgs Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
- tramīgs Tāds, kas bieži izjūt nedrošību, bailes, arī nemieru (par cilvēkiem).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.).
- nākamais Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē, pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- antropocentrisks Tāds, kas cilvēku nostāda visa esošā, Visuma centrā.
- čalīgs Tāds, kas čalo (par cilvēkiem).
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- rosīgs Tāds, kas darbojas intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi (par cilvēkiem).
- pastāvīgs Tāds, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem, organizācijām u. tml.).
- bramanīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
- dzīvs tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām).
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas un atrodas ārpus tās.
- teratogēns Tāds, kas iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieka dīgli, rada organisma kroplības (piemēram, par ķīmiskām vielām vai preparātiem ar šādu iedarbību).
- nootropisks tāds, kas ietekmē cilvēka augstākās nervu sistēmas un prāta darbību.
- antropozoofils Tāds, kas ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus; attiecināms, piem., uz odiem un dažām sēnēm.
- uzkrītošs Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
- izslāpis Tāds, kas ilgāku laiku nav dzēris un sajūt stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, iztaisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
- lakatots Tāds, kas ir apsiets ar lakatu (parasti par galvu); tāds, kam galvā ir lakats (par cilvēku).
- tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- pieķērīgs Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
- nēburāgs Tāds, kas ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un cilvēkiem.
- priekšpēdējais Tāds, kas ir darbojies pirms kāda pēdējā (par cilvēku).
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- vingrs Tāds, kas ir fiziski attīstīts, veikls, elastīgs (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- nespēcīgs Tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- spārnots Tāds, kas ir garīgi aktīvs, darbīgs, tāds, kam ir vēlēšanās strādāt, darboties (par cilvēku).
- noturīgs Tāds, kas ir iedibināts, iesakņojies (piemēram, par tradīcijām), tāds, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- piederīgs Tāds, kas ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- sabiedrisks Tāds, kas ir kopējs kādai cilvēku grupai, kādam kolektīvam.
- komunāls Tāds, kas ir kopējs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku rīcībā, lietošanā.
- spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
- stingrs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- nosvērts Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība).
- rezignēts Tāds, kas ir ļāvies rezignācijai (par cilvēku).
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
- pārbāzts Tāds, kas ir ļoti pārpildīts (ar cilvēkiem).
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- nozīmīgs tāds, kas ir ļoti svarīgs, ar kuru ir svarīgas attiecības, arī būtiski ietekmējošs (kāda) dzīvē (par cilvēku)
- palaidnīgs Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
- ļaudisks Tāds, kas ir noderīgs, piemērots cilvēkam (par priekšmetu).
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem).
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu; tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
- pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (atšķirībā no cita, līdzīga, kas nav derīgs uzturam).
- sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- noderīgs Tāds, kas ir piemērots, izmantojams kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
- (ar) asinīm slacīts tāds, kas ir prasījis cilvēku dzīvības.
- šmurgulis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
- pusauga Tāds, kas ir pusaudžu vecumā (par cilvēkiem).
- padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem); pavecs.
- pusaudzis Tāds, kas ir raksturīgs abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā; tāds, kas ir paredzēts abu dzimumu cilvēkiem šajā vecumā.
- kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīves veidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
- vispārcilvēcisks Tāds, kas ir raksturīgs visiem cilvēkiem, visai cilvēcei; tāds, kurā izpaužas visiem cilvēkiem, visai cilvēcei raksturīgas īpašības.
- kubulīgs Tāds, kas ir resns kā kubuls (par cilvēku).
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā; tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai.
- neskarts Tāds, kas ir saglabājis savu pirmatnējo veidu, izskatu, tāds, ko cilvēks nav pārveidojis (piemēram, par apvidu dabā).
- morāls Tāds, kas ir saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
- sinantrops Tāds, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība (par dzīvniekiem, augiem).
- katoļticīgs Tāds, kas ir saistīts ar katolicismu; tāds (cilvēks), kas tic katolicisma dogmām.
- skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (piemēram, par psihisku stāvokli, cilvēku attiecībām).
- pareizticīgs Tāds, kas ir saistīts ar pareizticību, tāds (cilvēks), kas tic pareizticības dogmām.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
- masa Tāds, kas ir saistīts ar šādu cilvēku kopumu, skaitu; tāds, kurā piedalās daudz cilvēku.
- privāts Tāds, kas ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individualitāti, tāds, kas ir raksturīgs atsevišķam cilvēkam individuāli; arī personisks (2).
- paass Tāds, kas ir samērā skarbs, nepiekļāvīgs (par cilvēku, raksturu).
- kašķains Tāds, kas ir saslimis ar kašķi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieaudzis Tāds, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
- kultūra Tāds, kas ir uzlabots cilvēka darbības rezultātā (par augiem, retāk dzīvniekiem).
- memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- manīgs Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara; izveicīgs.
- manīgs Tāds, kas ir vērīgs, tāds, kas ātri ko pamana, uztver (par cilvēkiem).
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- slavens Tāds, kas ir zināms plašam cilvēku lokam, ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju).
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- tauta Tāds, kas ir, parasti kolektīvi, radīts, izplatīts, kļuvis tradicionāls šādā cilvēku kopībā.
- stiprs Tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cilv..