anabaptists
anabaptists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | anabaptists | anabaptisti |
Ģen. | anabaptista | anabaptistu |
Dat. | anabaptistam | anabaptistiem |
Akuz. | anabaptistu | anabaptistus |
Lok. | anabaptistā | anabaptistos |
anabaptiste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | anabaptiste | anabaptistes |
Ģen. | anabaptistes | anabaptistu |
Dat. | anabaptistei | anabaptistēm |
Akuz. | anabaptisti | anabaptistes |
Lok. | anabaptistē | anabaptistēs |
Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs un citas anabaptistu īpašās mācības asi nosodīja Romas katoļu un luteriskā baznīca.
- Nodaļas noslēgumā 17. gadsimta kvekeru un anabaptistu sievietēm ir iespēja sludināt Dieva vārdu.
- Amiši ir anabaptistu kristiešu grupa, kas radniecīga, bet atšķirīga no mennonītiem.
- Amišu vēsture aizsākās 1693. gadā, kad Šveicē un Elzasā sašķēlās anabaptistu kustība.
- anabaptisti [< gr. anabaptizein