bembelis1
bembelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bembelis | bembeļi |
| Ģen. | bembeļa | bembeļu |
| Dat. | bembelim | bembeļiem |
| Akuz. | bembeli | bembeļus |
| Lok. | bembelī | bembeļos |
Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policijas bembelis uzbrauca uz ietves un apstājās man līdzās.
- Tad labaak lai aptur 25 reizes, nekaa kaut viens acis pieleejis tirlinjsh ar savu bembeli un > 100 km/h atradiisies uz ielas.
- Noskatījuši kādu nekaunīgu bembeli uz Gaisa tilta, divi tramvaji ievilināja viņu lamatās un no abām pusēm saspieda kā citronu.