bemberis
bemberis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bemberis | bemberi |
| Ģen. | bembera | bemberu |
| Dat. | bemberim | bemberiem |
| Akuz. | bemberi | bemberus |
| Lok. | bemberī | bemberos |
1.Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
1.1.Greizi izaudzis bērzs.
1.2.Koka klucis.
2.Egles čiekurs.
3.Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
4.Driskās ģērbies cilvēks.
5.Tāds, kas vienmēr steidzas un neko nepadara līdz galam.
6.Slinks vai neiejāts zirgs.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens bemberis nestāv klāt.
- Pele bemberis
- Droši šajā pasaulē ir tikai tas , ka visi mēs reiz nomirsim cits no Vioxa , cits no infarkta , citam pārbrauks bemberis tumšiem logiem
- Viens otrs bemberis ir sabeidzis savas jaunās riepas tādā veidā...
- Un netraferētais bemberis, kas mani noturēja arī tāds, ka neko pateikt nevar man viņu apdzenot.