kašūklis
kašūklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kašūklis | kašūkļi |
| Ģen. | kašūkļa | kašūkļu |
| Dat. | kašūklim | kašūkļiem |
| Akuz. | kašūkli | kašūkļus |
| Lok. | kašūklī | kašūkļos |
1.Mucenieku darba rīks.
2.Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas.
3.Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
Avoti: KV