kašuks
kašuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kašuks | kašuki |
| Ģen. | kašuka | kašuku |
| Dat. | kašukam | kašukiem |
| Akuz. | kašuku | kašukus |
| Lok. | kašukā | kašukos |
1.Greblis, koka grebjamais rīks.
2.Ģelzis, ar ko abru kasa.
Avoti: TlV