soliņš
soliņš
1.Dem. → sols 1.
2.Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trešajā trešdaļā pie rezervistu soliņa pamanīju, ka Sergejam sareiba galva.
- Kad nespēlēju labi, sēžu uz soliņa, mani nelaiž laukumā.
- To arī varēja redzēt uz " VEF Rīga" spēlētāju soliņa.
- Vēl šajā sezonā tiks ierīkota apgaismošana, soliņi un policijas videokameras.
- Savukārt Ziepniekkalnā, Dižozolu ielā, plānots uzbūvēt garāko soliņu Rīgā.