solipsisms
solipsisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | solipsisms | solipsismi |
| Ģen. | solipsisma | solipsismu |
| Dat. | solipsismam | solipsismiem |
| Akuz. | solipsismu | solipsismus |
| Lok. | solipsismā | solipsismos |
1.joma: filozofija Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
2.pārnestā nozīmē Galējs egoisms, egocentrisms.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Heidegers pārvar psiholoģiskā solipsisma problēmu kā fenomenoloģisku jautājumu par uztvēruma sākotni ( Ursprung).
- Parasti šī tēma netiek cilāta, jo tās kustināšana beidzoties ar solipsismu ( solus ipse – vienīgais esmu).
- Atgriežoties pie nodaļas sākumā minētajiem piemēriem par zināšanu jēdzienu un tā dihotomisko skatījumu dažādos laikmetos, nu dihotomisma vietā iegūstam politomismu ( ja tāds jēdziens eksistē) tā subjektīvistiskā solipsisma variantā.
- Tiesa, atradās arī skeptiķi un pretelkonisti; kāds vecs profesors mēģināja pierādīt elkonisma kustības asocialitāti, kas, viņaprāt, cēlās no vecās štirnerības un loģiskā ceļā noveda pie solipsisma, tas ir, filozofiskā strupceļā.
- Šīs studiju programmas ir sociālās atbildības solipsisma blaknes: mūsdienās mēs visi esam kaut kas pa pusei — īru izcelsmes amerikāņi, Amerikas pamatiedzīvotāji, afrikāņu izcelsmes amerikāņi u.tml. Vairākums ļaužu vairs nerunā savu senču valodā un neko daudz nezina par savu izcelsmes zemi, īpaši ja viņu dzimta cēlusies no Eiropas.