neprātis
neprātis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neprātis | neprāši |
| Ģen. | neprāša | neprāšu |
| Dat. | neprātim | neprāšiem |
| Akuz. | neprāti | neprāšus |
| Lok. | neprātī | neprāšos |
neprāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neprāte | neprātes |
| Ģen. | neprātes | neprāšu |
| Dat. | neprātei | neprātēm |
| Akuz. | neprāti | neprātes |
| Lok. | neprātē | neprātēs |
1.Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
2.Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
3.Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- VK: Nu, tur laikam jābūt tādam neprātim kā es.
- Tas, kurš apzināti līksmo par aplamību, ir neprātis.
- Ieskatoties statistikā gan jāsecina, ka neprāšu mums pagājušā gadā nav trūcis.
- Tas vajadzīgs tādēļ, lai kāds neprātis ar šaujamo neapdraudētu prezidenta dzīvību.
- Neprātis tikai spiež papēžus zirga sānos, un visums vairs nav lielāks par ķirbi.