neprāts
neprāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | neprāts | neprāti |
| Ģen. | neprāta | neprātu |
| Dat. | neprātam | neprātiem |
| Akuz. | neprātu | neprātus |
| Lok. | neprātā | neprātos |
1.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
1.1.Bezjēdzīga rīcība, absurds.
2.Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums.
3.Pārgalvība, pārdrošība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir neprāts," sacīja 29 gadus vecā aktrise. "
- Turēt šādu orķestri izdzīvošanas režīmā ir neprāts," klāstīja vijolnieks.
- No Krievijas puses šāds solis būtu neprāts," sacīja Skudra.
- Es mētājos savu halucināciju neprātā, līdz mani arestēja un ieslēdza.
- Skriet uz pļavas viņu galu tik plikās ādās būtu neprāta darbs.