bosiks
bosiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bosiks | bosiki |
Ģen. | bosika | bosiku |
Dat. | bosikam | bosikiem |
Akuz. | bosiku | bosikus |
Lok. | bosikā | bosikos |
Avoti: ĒiV, MalV, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No malas raugoties, šķiet, bērnībā biji īsts bosiks.
- Jūs ikdienā neesat bosiki, kas lauž mēbeles?
- Ar kādu prieku viņa paņemtu sarkano pildspalvu un izlabotu dzimšanas apliecību kā bosika diktātu.
- Bet Ance ir riktīgs “ bosiks”.
- Vai tad Tušs kāds bosiks?