sīkmanis
sīkmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkmanis | sīkmaņi |
| Ģen. | sīkmaņa | sīkmaņu |
| Dat. | sīkmanim | sīkmaņiem |
| Akuz. | sīkmani | sīkmaņus |
| Lok. | sīkmanī | sīkmaņos |
sīkmane sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkmane | sīkmanes |
| Ģen. | sīkmanes | sīkmaņu |
| Dat. | sīkmanei | sīkmanēm |
| Akuz. | sīkmani | sīkmanes |
| Lok. | sīkmanē | sīkmanēs |
1.Sīkmanīgs cilvēks.
2.Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
3.Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedomājoties Maijas dzīvi pie šī salkanā sīkmaņa sāniem, kļūst skumji.
- Lai vecāki nav sīkmaņi, kas aprunā tuviniekus, draugus, darbabiedrus.
- Visādi sīkmaņi un nenozīmīgi večuki viņu nolādēja, bet kaķa lāsti jau debesīs nekāpj.
- Neaizsargāts kā čaulu pazaudējis vēzis, bet salīdzinājumā ar bļaurīgo, bieži smieklīgo Strindbergu — tikai sīkmanis.
- Apvienotas ir Putnu Svāgaros divas mājas, Kalēju Smulkās divas un Sīkmaņos divas, tās dod nevis vienu, bet 2 pūrus meža auzu.