kaulenis
kaulenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaulenis | kauleņi |
| Ģen. | kauleņa | kauleņu |
| Dat. | kaulenim | kauleņiem |
| Akuz. | kauleni | kauleņus |
| Lok. | kaulenī | kauleņos |
1.Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu – kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
2.novecojis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši jāuzmana persiki, aprikozes, citi kauleņi un zemenes.
- Auglis — sauss vai sulīgs kaulenis, retāk oga.
- Auglis — pasausa oga vai kaulenis, dažreiz pogaļa.
- Un kā gan bez krogus puišu – Gundara Kauleņa un Ilgvara Štubja – palīdzības!
- Vēlā rudenī kauleņiem noteikti jādod dolomītmilti.