kaulene
kaulene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaulene | kaulenes |
| Ģen. | kaulenes | kauleņu |
| Dat. | kaulenei | kaulenēm |
| Akuz. | kauleni | kaulenes |
| Lok. | kaulenē | kaulenēs |
1.Rožu dzimtas kazeņu ģints ("Rubus") vairākas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Stabili vārdu savienojumiKlinšu kaulene. Ziemeļu kaulene.
- Klinšu kaulene taksons — kazeņu ģints suga ("Rubus saxatilis")
- Ziemeļu kaulene taksons — kazeņu ģints suga ("Rubus arcticus"), Latvijā aizsargājama
2.apvidvārds Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
3.apvidvārds Lācene ("Rubus chamaemorus").
4.Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
Avoti: LLVV, Aug2, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēki beidzot pamanīja — tā Kaulene taču ir kļuvusi par īstu skaistuli.
- Gundega Kaulene, skolotāja, pensionāre
- — Skat, tad jau vecās Pētersones stulbajai kucei ir lielāki pupi nekā mūsu Kaulenei, pē!
- Kaulene jau vēl smalki.
- Tie sniedz arī lielisku iespēju dibināt jaunus kontaktus ar ļaudīm Lietuvas pusē,» atklāja folkloras kopas dalībniece Gundega Kaulene.