kaulēties1
kaulēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaulējos | kaulējamies | kaulējos | kaulējāmies | kaulēšos | kaulēsimies |
| 2. pers. | kaulējies | kaulējaties | kaulējies | kaulējāties | kaulēsies | kaulēsieties, kaulēsities |
| 3. pers. | kaulējas | kaulējās | kaulēsies | |||
Pavēles izteiksme: kaulējies (vsk. 2. pers.), kaulējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaulējoties (tag.), kaulēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaulētos
Vajadzības izteiksme: jākaulējas
1.Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
1.1.Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
2.Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgais, ko vērts atcerēties, – nekaulēties te ir nepieklājīgi.
- Kaut arī daudziem cilvēkiem kaulēties nepatīk, pajautāt tomēr ir vērts.
- It kā portfeļi būtu tirgus prece, par kuru piedienas kaulēties.
- Neesmu atnācis kaulēties,» deputātiem nelokāmu nostāju rādīja U.Antipins.
- Šveiciešu četrinieks un abi izraēlieši sarīko sev atrakciju, nežēlīgi kaulēdamies.