badkāsis
badkāsis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badkāsis | badkāši |
| Ģen. | badkāša | badkāšu |
| Dat. | badkāsim | badkāšiem |
| Akuz. | badkāsi | badkāšus |
| Lok. | badkāsī | badkāšos |
badkārsis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badkārsis | badkārši |
| Ģen. | badkārša | badkāršu |
| Dat. | badkārsim | badkāršiem |
| Akuz. | badkārsi | badkāršus |
| Lok. | badkārsī | badkāršos |
1.Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
2.Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
2.1.Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
3.Skops, mantkārīgs cilvēks.
Avoti: LivP