mirējs
mirējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirējs | mirēji |
| Ģen. | mirēja | mirēju |
| Dat. | mirējam | mirējiem |
| Akuz. | mirēju | mirējus |
| Lok. | mirējā | mirējos |
mirēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mirēja | mirējas |
| Ģen. | mirējas | mirēju |
| Dat. | mirējai | mirējām |
| Akuz. | mirēju | mirējas |
| Lok. | mirējā | mirējās |
Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
PiemēriMirējiem gandrīz vienmēr bija vienalga, un tas Egidijai sniedza dīvainu mierinājumu.
- Mirējiem gandrīz vienmēr bija vienalga, un tas Egidijai sniedza dīvainu mierinājumu.
- Ja mirējs ir bagāts — tad ar svētsvinīgu izteiksmi sejā, ja nabags, tad lūgšana tiek dziedāta ātri — sak, pats vainīgs, muļķis, ka nācis pasaulē…
- Es gāju garām mājai, pa kuras durvīm ātrās palīdzības brigāde nestuvēs iznesa vecu vīru, kādu mirēju.
- Mācos mirēju garīgās aprūpes kursos, Regīne atbild.
- Kas jādara — jādara, vienmēr bija atkārtojis viņas tēvs, tie klusie jau ir tie mirēji, bija teikusi māte, pārlūkodama cāļu baru.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit