jautrībnieks
jautrībnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jautrībnieks | jautrībnieki |
| Ģen. | jautrībnieka | jautrībnieku |
| Dat. | jautrībniekam | jautrībniekiem |
| Akuz. | jautrībnieku | jautrībniekus |
| Lok. | jautrībniekā | jautrībniekos |
jautrībniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jautrībniece | jautrībnieces |
| Ģen. | jautrībnieces | jautrībnieču |
| Dat. | jautrībniecei | jautrībniecēm |
| Akuz. | jautrībnieci | jautrībnieces |
| Lok. | jautrībniecē | jautrībniecēs |
Jautrs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet šitas jautrībnieks tikai nobučoja mani uz vaiga un uz pirksta izteiksmīgi virpināja Migles dāvanu.
- Un bija arī šis jaukais romantiķis, ceļotājs un jautrībnieks, ar kuru jutos ļoti sievišķīgi.
- Turklāt līdz rīta ausmai ieilgušās dzīres atnesa vēl divas negaidītas nelaimes: smadzeņu trieka ķēra veco Leonu Palubinski, kura aptukusī miesa neizturēja bagātīgo cienastu, vīna straumes un varbūt arī kairinošos Uršules skatienus, kas lielvēderainā jautrībnieka sirdij lika sisties neprātīgā ātrumā; bet Zabielas jaunā sieva, par daudz iedzērusi un mēra sajūtu zaudējusi, dejoja tik ilgi, līdz pakrita garšļaukus un zaudēja pupiņas lieluma aizmetni, par kura esamību savā klēpī nebija pat nojautusi.
- Viņu artistismu viņa pielīdzina tam, kas piemīt jautrībniekiem savā kompānijā. "
- Jautrībnieks ienāca Nuuuu