humānisms
humānisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | humānisms | humānismi |
| Ģen. | humānisma | humānismu |
| Dat. | humānismam | humānismiem |
| Akuz. | humānismu | humānismus |
| Lok. | humānismā | humānismos |
1.Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
2.Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
3.vēsturisks Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.).
Avoti: IdV, SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit ļoti trūkst humānisma, humānisma faktors šeit eksistē ļoti maz.
- MOODLE varētu uzskatīt par humānisma un sociokultūras teorijas realizēšanas platformu.
- Tomēr tas neatbilstu soda individualizācijas, humānisma un taisnīguma principam.
- Tādējādi, pēc Ž.P.Sartra domām, eksistenciālisms pauž patiesu humānismu.
- Sešpadsmitajā gadsimtā, līdz ar humānisma atnākšanu, Francija pārņēma vadošo lomu.