humanitāte
humanitāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | humanitāte | humanitātes |
| Ģen. | humanitātes | humanitāšu |
| Dat. | humanitātei | humanitātēm |
| Akuz. | humanitāti | humanitātes |
| Lok. | humanitātē | humanitātēs |
Vispārināta īpašība → humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [42; viii] Reli' iia kā humanitātes nosacīiums.
- Eiropas konsensuss vēlreiz apliecina humanitātes, objektīvisma, neitralitātes un neatkarības humānos principus.
- Humanitātes principa būtība ir cilvēka atzīšana par pamatvērtību.
- Nojumes ir humanitātes izpausmes etalons pret saviem cilvēkiem.
- Šajā ziņā īpaši nozīmīgas ir Herdera Idejas par cilvēces vēstures filozofiju un Vēstules humanitātes veicināšanai.