bļauka
bļauka kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bļauka | bļaukas |
| Ģen. | bļaukas | bļauku |
| Dat. | bļaukai | bļaukām |
| Akuz. | bļauku | bļaukas |
| Lok. | bļaukā | bļaukās |
bļauka kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bļauka | bļaukas |
| Ģen. | bļaukas | bļauku |
| Dat. | bļaukam | bļaukām |
| Akuz. | bļauku | bļaukas |
| Lok. | bļaukā | bļaukās |
1.Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
2.apvidvārds Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj.
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūk, Pelēcīte, Raibulīte, Melnītis, Bļauka, Lāsīte…
- Kretinēja Apple fanboji un aci pievēru uz PC bļaukām.