dīdoņa
dīdoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīdoņa | dīdoņas |
| Ģen. | dīdoņas | dīdoņu |
| Dat. | dīdoņai | dīdoņām |
| Akuz. | dīdoņu | dīdoņas |
| Lok. | dīdoņā | dīdoņās |
dīdoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dīdoņa | dīdoņas |
| Ģen. | dīdoņas | dīdoņu |
| Dat. | dīdoņam | dīdoņām |
| Akuz. | dīdoņu | dīdoņas |
| Lok. | dīdoņā | dīdoņās |
Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktī Atkritējs sadzirda nemieru un dīdoņu kazu barā.