bagatieris
bagatieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bagatieris | bagatieri |
Ģen. | bagatiera | bagatieru |
Dat. | bagatierim | bagatieriem |
Akuz. | bagatieri | bagatierus |
Lok. | bagatierī | bagatieros |
1.Turīgs, bagāts cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks, kas izliekas par bagātu.
2.Milzis, gigants.
3.Neatkarīgs cilvēks.
Avoti: LivP