noļimt
noļimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noļimstu | noļimstam | noļimu | noļimām | noļimšu | noļimsim |
| 2. pers. | noļimsti | noļimstat | noļimi | noļimāt | noļimsi | noļimsiet, noļimsit |
| 3. pers. | noļimst | noļima | noļims | |||
Pavēles izteiksme: noļimsti (vsk. 2. pers.), noļimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noļimstot (tag.), noļimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noļimtu
Vajadzības izteiksme: jānoļimst
1.Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
2.parasti formā: trešā persona Zaudējot stingrumu, noliekties (par augiem, to daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad otrdienas vakarā tas iestreipuļoja pie manis un satriekts noļima uz krēsla.
- Viņa ķermenis noļimst
- Atkal jau - daudz vairs neatceros, puikas skrēja skatīties, es drebēju, noļimusi turpat uz trepēm pie durvīm, iespējams, arī raudāju.