stīvbiksis
stīvbiksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stīvbiksis | stīvbikši |
| Ģen. | stīvbikša | stīvbikšu |
| Dat. | stīvbiksim | stīvbikšiem |
| Akuz. | stīvbiksi | stīvbikšus |
| Lok. | stīvbiksī | stīvbikšos |
Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
Avoti: SiV