bramanīgs
bramanīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | bramanīgs | bramanīgi |
| Ģen. | bramanīga | bramanīgu |
| Dat. | bramanīgam | bramanīgiem |
| Akuz. | bramanīgu | bramanīgus |
| Lok. | bramanīgā | bramanīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| bramanīga | bramanīgas |
| bramanīgas | bramanīgu |
| bramanīgai | bramanīgām |
| bramanīgu | bramanīgas |
| bramanīgā | bramanīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | bramanīgais | bramanīgie |
| Ģen. | bramanīgā | bramanīgo |
| Dat. | bramanīgajam | bramanīgajiem |
| Akuz. | bramanīgo | bramanīgos |
| Lok. | bramanīgajā | bramanīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| bramanīgā | bramanīgās |
| bramanīgās | bramanīgo |
| bramanīgajai | bramanīgajām |
| bramanīgo | bramanīgās |
| bramanīgajā | bramanīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
bramanīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
2.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV, KnV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds bramanīgs vārds, vai ne.
- Klusu, bez bramanīga blīkšķa.
- Mūsu ģimeni, mūsu bramanīgo četrotni, biju uzskatījis par neizmaināmu, līdz Mārai sākās pusaudža gadi.
- Jo bramanīgāka ir " revolucionāru" uzvedība, jo sakāpinātākas ir prasības ( " Neviens 10. Saeimas deputāts nedrīkst kandidēt!")
- Tu neskaties uz mani, ka es tāda liela un resna, tas ne vienmēr apliecina, ka man iekšas arī tādas bramanīgas.