brāļuks
brāļuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | brāļuks | brāļuki |
Ģen. | brāļuka | brāļuku |
Dat. | brāļukam | brāļukiem |
Akuz. | brāļuku | brāļukus |
Lok. | brāļukā | brāļukos |
Brālis (parasti jaunākais).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tilts viņai bija tik neizprotams un brīnumains kā brāļuka Mišas konstruktors.
- Brāļuks tāpat ir partijnieks un nu jau ir krietni atdusējies pie Naras krastiem. “
- Ar puķēm mazajam brāļukam un pusidzertu, vaļēju nulle trīs ļergas pudeli jakas iekškabatā.
- Bet otrā pusē skaidrā, stāvā rokrakstā: “ Manam ļoti mīļajam brāļukam tālajā ceļā...
- Jusītis no iedomu automāta raidīja zalves pret debesīm, bet Ilona traucās pārsiet drošsirdīgā brāļuka brūces.