brāļnieks
brāļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | brāļnieks | brāļnieki |
| Ģen. | brāļnieka | brāļnieku |
| Dat. | brāļniekam | brāļniekiem |
| Akuz. | brāļnieku | brāļniekus |
| Lok. | brāļniekā | brāļniekos |
1.Brālis.
2.Brāļa vai māsas bērns.
3.Vedējtēvs.
4.Tēva brālis.
Avoti: LivP