žāklis2
žāklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žāklis | žākļi |
| Ģen. | žākļa | žākļu |
| Dat. | žāklim | žākļiem |
| Akuz. | žākli | žākļus |
| Lok. | žāklī | žākļos |
1.Tāds, kas žāvājas ar atplestu muti.
2.Muļķīgs cilvēks, āksts; tāds, kam patīk visādi izrādīties.
3.Vieglprātīgs cilvēks.
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atbildīgais par LSDSP kaujas organizāciju bija Pēteris Mālderis jeb Jānis Žāklis.
- Tad viņš atklāja, ka vislabāk Pētera Krāsotāja tēlam atbilst Jānis Žāklis.
- Viens no Žākļa radiniekiem ir Krišjānis Putniņš, kuram pieder folkklubs " Ala pagrabs".
- Ja reiz Žāklis apgalvoja, ka ir anarhists, tad arī citi sociāldemokrāti viņam sekoja.
- Ligzda tiek būvēta tikai saksaula kokos zaru žāklī, kas iespiesta starp stumbru un zaru.