jaunulis
jaunulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jaunulis | jaunuļi |
Ģen. | jaunuļa | jaunuļu |
Dat. | jaunulim | jaunuļiem |
Akuz. | jaunuli | jaunuļus |
Lok. | jaunulī | jaunuļos |
jaunule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jaunule | jaunules |
Ģen. | jaunules | jaunuļu |
Dat. | jaunulei | jaunulēm |
Akuz. | jaunuli | jaunules |
Lok. | jaunulē | jaunulēs |
1.Jauns cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriTā iedams, viņš sajutās gandrīz kā kaķu jaunulis.
- Tā iedams, viņš sajutās gandrīz kā kaķu jaunulis.
- Putni – gan pieaugušie, gan no ligzdām izvestie jaunuļi – paši var atrast sev barību nepieciešamajā daudzumā.
- Pie krasta trīs gulbju jaunuļi stāv seklumā, nebīstas pārāk, kad pieeju tuvāk.
- Jaunuļu bars spaidījās ap restorāna durvīm, izbadējušies pēc« Kaukāza» piparotajām gaļas pikām.
Tulkojumichild, kid, youngster, minor, shaver, nipper.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit