aizvīterot
aizvīterot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvīteroju | aizvīterojam | aizvīteroju | aizvīterojām | aizvīterošu | aizvīterosim |
| 2. pers. | aizvītero | aizvīterojat | aizvīteroji | aizvīterojāt | aizvīterosi | aizvīterosiet, aizvīterosit |
| 3. pers. | aizvītero | aizvīteroja | aizvīteros | |||
Pavēles izteiksme: aizvītero (vsk. 2. pers.), aizvīterojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvīterojot (tag.), aizvīterošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvīterotu
Vajadzības izteiksme: jāaizvītero
1.Vīterojot attālināties (par putniem).
1.1.pārnestā nozīmē Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
Avoti: LLVV