aizvīst
aizvīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvīstu | aizvīstam | aizvītu | aizvītām | aizvītīšu | aizvītīsim |
| 2. pers. | aizvīsti | aizvīstat | aizvīti | aizvītāt | aizvītīsi | aizvītīsiet, aizvītīsit |
| 3. pers. | aizvīst | aizvīta | aizvītīs | |||
Pavēles izteiksme: aizvīsti (vsk. 2. pers.), aizvīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvīstot (tag.), aizvītīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvīstu
Vajadzības izteiksme: jāaizvīst
Iesākt vīst; apvīst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizvīsti cepamo papīru pauniņā, lai tā būtu cieši noslēgta.
- Beigās mīklu aizvīsta ciet.
- Pašas labākās ir krosu ķiveres jo var uzlikt briles kuras neaizvīst
- Tad aizvīsta stingri ciet cepampapīra sloksni un saliek tīstokļus uz divām cepešlplātīm.
- Pēc tam aizvīsti foliju ciet, lai veidotos kabatiņa, un liec krāsnī.