aizvirt
aizvirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizverdu | aizverdam | aizviru | aizvirām | aizviršu | aizvirsim |
| 2. pers. | aizverd | aizverdat | aizviri | aizvirāt | aizvirsi | aizvirsiet, aizvirsit |
| 3. pers. | aizverd | aizvira | aizvirs | |||
Pavēles izteiksme: aizverd (vsk. 2. pers.), aizverdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizverdot (tag.), aizviršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvirtu
Vajadzības izteiksme: jāaizverd
Burbuļojot aizplūst; aizburbuļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš paietas vēl uz slūžu pusi, padauza ar kociņu pa aizvirām un tad atkal uzrāpjas augšā.
- Radniecīgs būves paveids ir Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tipi, kas atšķiras ar dūmu aizvirām augšdaļā.
- Nav arī brīnums , jo viesnīcas logi un durvis , kas iziet uz ielas aizdarīti ar dzelzs aizvirām
- Saglabājušies arī divi oriģinālie sešu rūšu logi ar aizvirām.
- Nav arī brīnums, jo viesnīcas logi un durvis, kas iziet uz ielas aizdarīti ar dzelzs aizvirām.