aizvirpuļot
aizvirpuļot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvirpuļoju | aizvirpuļojam | aizvirpuļoju | aizvirpuļojām | aizvirpuļošu | aizvirpuļosim |
| 2. pers. | aizvirpuļo | aizvirpuļojat | aizvirpuļoji | aizvirpuļojāt | aizvirpuļosi | aizvirpuļosiet, aizvirpuļosit |
| 3. pers. | aizvirpuļo | aizvirpuļoja | aizvirpuļos | |||
Pavēles izteiksme: aizvirpuļo (vsk. 2. pers.), aizvirpuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvirpuļojot (tag.), aizvirpuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvirpuļotu
Vajadzības izteiksme: jāaizvirpuļo
1.intransitīvs Virpuļojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Virpuļot prom; virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
2.transitīvs Virpuļojot attālināt.
2.1.pārnestā nozīmē; lieto: pareti Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie aizvirpuļoja, sajaucoties ar retajām sniegpārslām, un izklīda.
- Tomēr šī doma tūdaļ aizvirpuļoja un pagaisa kā no ugunskura izsprāgusi dzirkstele tumšās nakts debesīs.
- Centrālais, galvenais kā spēļu vilciņš piepeši aizvirpuļo perifērijā, bet perifērais iznāk uz skatuves prožektoru gaismā.
- Itin viss, ko es noslēpumā iesviedu, aizvirpuļoja tā dziļumā – tālu tālu, dziļi dziļi tumsā.
- Tās aizvirpuļoja un izklīda.