mēmulis
mēmulis apvidvārds
mēmuļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēmuļa | mēmuļas |
| Ģen. | mēmuļas | mēmuļu |
| Dat. | mēmuļai | mēmuļām |
| Akuz. | mēmuļu | mēmuļas |
| Lok. | mēmuļā | mēmuļās |
1.Mēms cilvēks.
2.Mazrunīgs cilvēks.
Avoti: KiV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavēris tās nelielā vēdeklī, mēmulis piedāvāja preci.
- Pat tad, ja viņa mani ir uzskatījusi par ģībstošu mēmuli, viņa varēja atlīdzināt citādi.
- Bābai, kaut ar slimu mēmuli.
- — Ko tāds mēmulis var liecināt.
- Vakar jau atbrauci kā mēmulis!