aizsmakt
Lietojuma biežums :
aizsmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
1.1.Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
1.2.Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri