Baiglis joma: mitoloģija
Baiglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Baiglis | Baigļi |
| Ģen. | Baigļa | Baigļu |
| Dat. | Baiglim | Baigļiem |
| Akuz. | Baigli | Baigļus |
| Lok. | Baiglī | Baigļos |
Baidekls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Baidekls | Baidekli |
| Ģen. | Baidekla | Baideklu |
| Dat. | Baideklam | Baidekliem |
| Akuz. | Baideklu | Baideklus |
| Lok. | Baideklā | Baideklos |
Latviešu mitoloģijā – varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
Avoti: LDG