baigainis
baigainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baigainis | baigaiņi |
| Ģen. | baigaiņa | baigaiņu |
| Dat. | baigainim | baigaiņiem |
| Akuz. | baigaini | baigaiņus |
| Lok. | baigainī | baigaiņos |
1.Slikts cilvēks.
2.Spoks, ērms; rēgs.
Avoti: LivP