baiglis
baiglis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baiglis | baigļi |
| Ģen. | baigļa | baigļu |
| Dat. | baiglim | baigļiem |
| Akuz. | baigli | baigļus |
| Lok. | baiglī | baigļos |
1.Ziemeļblāzma.
2.Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
3.Priekšmets, ar ko cenšas atbaidīt (dzīvniekus); (putnu) biedēklis.
Avoti: NeV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas tik māns, ķēms, baiglis.