baigums
baigums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baigums | baigumi |
| Ģen. | baiguma | baigumu |
| Dat. | baigumam | baigumiem |
| Akuz. | baigumu | baigumus |
| Lok. | baigumā | baigumos |
1.Vispārināta īpašība → baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
1.1.Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņa vārdiem sabožas vecpilsētas baloži un pavārtes aiz baiguma uzmeta kūkumu kaķi.
- Nemaz nav vajadzīgi šie slepenie baigumi — viņa gluži vienkārši var aiziet pie cita.
- Cilvēcība visā savā baigumā vienmēr kaut kur glūn.
- Krust tēva stāstā bija kaut kas neticams, vilinošs, aicinošs — gandrīz līdz baigumam.
- Viļņa nerada uzvaras — šī pilsēta rada vien bezgalīgu, nomācošu baigumu vai arī uguns pekli.