pleiķis
pleiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pleiķis | pleiķi |
| Ģen. | pleiķa | pleiķu |
| Dat. | pleiķim | pleiķiem |
| Akuz. | pleiķi | pleiķus |
| Lok. | pleiķī | pleiķos |
1.Laukums (ādā), kur trūkst apmatojuma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pleiķi Robežnieku pagasts 0,044
- Pleiķi
- J. Plāķis raksta, ka Miķis Pleiķis labi pazinis kāpu ciemus, to iedzīvotājus un arī Klaipēdu un tās apkārtni.
- J. Plāķis visu tiešās pētniecības laiku – gandrīz mēnesi – nodzīvojis vislielākajā Kuršu kāpu zvejnieku ciemā Nidā, uzturēdamies un mitinādamies zvejsaimnieka Miķa Pleiķa ( cita forma: Peleiķis) mājā, viņa dzimtā.
- Tolaik gandrīz 70 gadu veco M. Pleiķa tēvu J. Plāķis ( jādomā, ka latvietis un kursenieks pamanījuši arī viņu uzvārdu līdzību) raksturo par joprojām visai spirgtu, ļoti dievbijīgu un darbīgu sirmgalvi – „ īstu kursenieku“.