plikgalvis
plikgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plikgalvis | plikgalvji |
| Ģen. | plikgalvja | plikgalvju |
| Dat. | plikgalvim | plikgalvjiem |
| Akuz. | plikgalvi | plikgalvjus |
| Lok. | plikgalvī | plikgalvjos |
plikgalve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plikgalve | plikgalves |
| Ģen. | plikgalves | plikgalvju |
| Dat. | plikgalvei | plikgalvēm |
| Akuz. | plikgalvi | plikgalves |
| Lok. | plikgalvē | plikgalvēs |
Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pazīstamas grāmatas — Lotāra evaņģēlijs un “ Kārļa Plikgalvja Bībele”.
- Omulīgs plikgalvis labā uzvalkā, tikpat omulīgi piepampušu cūkādas portfeli padusē.
- Viens skolotājs bija plikgalvis, viņa galvā atspoguļojās pasaules kārtība.
- Viņai pakaļ izvēlās plikgalvis, galanti atsmaidīdams sveicienu.
- Veca plikgalvja mīkstos vaigus glauž jauna meitene.