ķoķis1
ķoķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķoķis | ķoķi |
| Ģen. | ķoķa | ķoķu |
| Dat. | ķoķim | ķoķiem |
| Akuz. | ķoķi | ķoķus |
| Lok. | ķoķī | ķoķos |
2.apvidvārds Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
3.apvidvārds Kaut kas apaļš, resns.
4.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
Avoti: ME, EH, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt vēl modernāk, Ķoķa Sahāra?
- , tam sekoja atbilsoša skaņa, tika palaista smaciņa, un tad no cisternas izrāpās visa naudasmijēju Žuravļovu dzimta, ieskaitot brāli, brāļasievu, sievasmāti, un ķoķu Soņu no Tambovas guberņas.
- Varbūt pēc principa zdravstvuiķe , ja vaša ķoķa
- Tikai ķoķa ļida savā tv pēc jakuboviča skatās vesķi!
- : ) A kāds sabiedrībai labums, ja tur ķoķa Ņura redīsus audzēs ?? - 0!!