rīkļurāvējs
rīkļurāvējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīkļurāvējs | rīkļurāvēji |
| Ģen. | rīkļurāvēja | rīkļurāvēju |
| Dat. | rīkļurāvējam | rīkļurāvējiem |
| Akuz. | rīkļurāvēju | rīkļurāvējus |
| Lok. | rīkļurāvējā | rīkļurāvējos |
rīkļurāvēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rīkļurāvēja | rīkļurāvējas |
| Ģen. | rīkļurāvējas | rīkļurāvēju |
| Dat. | rīkļurāvējai | rīkļurāvējām |
| Akuz. | rīkļurāvēju | rīkļurāvējas |
| Lok. | rīkļurāvējā | rīkļurāvējās |
Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vien mums to rīkļurāvēju padaudz un visiem vienmēr par maz.
- Otru šaujamo kāds no rīkļurāvējiem piegrūda pie viņa plikās pēcpuses.
- — Caurumam aizvelk priekšā dzeloņdrātis, piesien dažus rīkļurāvējus suņus un — pietiek.
- (Bet tad jau cilvēku sabiedrībai vajadzētu sastāvēt tikai no parazītiskiem un agresīviem rīkļurāvējiem!
- - Tas vīrelis nelikās gluži pēc rīkļurāvēja.