ģiltenis
ģiltenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģiltenis | ģilteņi |
| Ģen. | ģilteņa | ģilteņu |
| Dat. | ģiltenim | ģilteņiem |
| Akuz. | ģilteni | ģilteņus |
| Lok. | ģiltenī | ģilteņos |
1.Noliesējis cilvēks.
2.Skelets.
Avoti: KV, Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tagad viņa iepriecas objekts karājas egles zarā, dvako septembra saulē, izstiepies tik taisns un garš, ka stīvās pakaļkājas sniedzas gandrīz līdz zemei, un mušas griežas ap melni atplesto muti, treknas un spīdīgi zaļas līķenes riņķo un spieto apkārt, jo tas, kas šeit karājas kaprona cilpā, ir viņu daļa, un maz pamazām viņas te arī nokops visu līdz baltam kaulājam, līdz kailam ģiltenim, ja vien nepasteigsies vārnas un kraukļi un neņems savu tiesu.
- lechaim, par dzīvi, lai arī kāda tā būtu," – un viņiem šermuļi gāja pār kauliem no šī neprāša, taču pie altāra kaut kas nobrakšķēja, iznāca ķesteris, un, kad viņi atkal pavērsa acis pret luktu, tur vairs neviena nebija, tikai kaut kas sitās uzspurdzis pašā augšā, tieši zem baltā kupola, kāda jukusi vārna vai kovārnis, un Bironta kungs pat pārmeta krustu un vēlreiz pārmeta krustu, iedams gar to ģilteni, bet, izgājis pa baznīcas pagalma vārtiem karstajā, saulainajā mēra pēcpusdienā, labprāt būtu arī nospļāvies, ja netraucējusi maska; es taču teicu, Gordona kungs, ka jūku prātā, es tikko redzēju kaut kādus māžus; es arī redzēju to dibuku, – viņu mierināja Gordons, – karstums vainīgs, un tas mēris, nav ko brīnīties, ka dvēseles nerod mieru.
- Labāk lai tad mammucis berž viņu vannā un sauc par ģilteni no bērna.
- Ar ko tu baro savu kalsno ģilteni?
- Tas tad pārbraucis mājās no dzirnavām, bet par īsu laiciņu izdilis kā ģiltenis.