bezgodīgs
Lietojuma biežums :
bezgodīgs īpašības vārds; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | bezgodīgs | bezgodīgi |
Ģen. | bezgodīga | bezgodīgu |
Dat. | bezgodīgam | bezgodīgiem |
Akuz. | bezgodīgu | bezgodīgus |
Lok. | bezgodīgā | bezgodīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
bezgodīga | bezgodīgas |
bezgodīgas | bezgodīgu |
bezgodīgai | bezgodīgām |
bezgodīgu | bezgodīgas |
bezgodīgā | bezgodīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | bezgodīgais | bezgodīgie |
Ģen. | bezgodīgā | bezgodīgo |
Dat. | bezgodīgajam | bezgodīgajiem |
Akuz. | bezgodīgo | bezgodīgos |
Lok. | bezgodīgajā | bezgodīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
bezgodīgā | bezgodīgās |
bezgodīgās | bezgodīgo |
bezgodīgajai | bezgodīgajām |
bezgodīgo | bezgodīgās |
bezgodīgajā | bezgodīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
bezgodīgi apstākļa vārds
1.Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašreizējās domes darbu A.Rubins vērtē ļoti zemu - “ bezsaimnieciska, bezgodīga, bezjēdzīga”.
- No nevainīgo asinīm neplūst tā pati asā un spēcīgā smaka, kas dvesmo no bezgodīgo un nelietīgo asinīm.
- Mani vienu, kuru tūdaļ bija sagrābusi bezgodīga ziņkārība: ak, kāda gan izskatās šī cilvēka seja neaizsegta, kā pieskaras viņa rokas un...
- Viņiem šķita, ka Lūps viņus vēl joprojām tur par uzvarētājiem, jo viņu sirdis, kaut, iespējams, aukstas, nomocītas, nedrošas vai pat bezgodīgas, vēl nebija norimušas.
- Tur, kur pirmajā acu uzmetienā rādās tikai morālista nicinājums pret visiem šiem tirgoņiem, krodziniekiem, ākstiem, zagļiem, ārstiem, mūkiem un bezgodīgām sievietēm, pamazām, kad pirmā apdeguma sūrstoņa pārgājusi, tu vari pārliecināties, ka Saketi šos ļaudis ir ne tikai sapratis, bet sirds dziļumos arī cienījis, proti, zinājis, no kuras puses tiem pieiet, vērtējis tos kā cilvēkus, kas, vienalga – vienkārši vai augstprātīgi, lētticīgi vai viltīgi, runātāji vai darītāji – pieder vērīgam un kulturālam cilvēku kopumam, sabiedrībai, kurā iegūtais tiek izlīdzināts atdodot, bet piņķerīgi rēķini ne vienmēr tiek nokārtoti ar gļēvulību.