mīkstmiesis
mīkstmiesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstmiesis | mīkstmieši |
| Ģen. | mīkstmieša | mīkstmiešu |
| Dat. | mīkstmiesim | mīkstmiešiem |
| Akuz. | mīkstmiesi | mīkstmiešus |
| Lok. | mīkstmiesī | mīkstmiešos |
mīkstmiese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīkstmiese | mīkstmieses |
| Ģen. | mīkstmieses | mīkstmiešu |
| Dat. | mīkstmiesei | mīkstmiesēm |
| Akuz. | mīkstmiesi | mīkstmieses |
| Lok. | mīkstmiesē | mīkstmiesēs |
Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 121 Vācu vīrieši ir mīkstmieši, tā uzskata daudzi musulmaņi.
- Gliemeži un mīkstmieši dārzā ir vieni no nemanāmākajiem " apakšīrniekiem".
- Man liekas, ka sports norūda, tu neesi tāds mīkstmiesis.
- Vakarējais mīkstmiesis atkal ielīdis savā ārējā skeletā, paslēpies čaulā.
- – Oto uz sienas spaidīja ogli, zīmēdams mīkstmiešus, posmkājīšus un tārpiņus.