jezuīts
jezuīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jezuīts | jezuīti |
Ģen. | jezuīta | jezuītu |
Dat. | jezuītam | jezuītiem |
Akuz. | jezuītu | jezuītus |
Lok. | jezuītā | jezuītos |
1.Katoļu mūku ordeņa – Jēzus biedrības – loceklis.
2.Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sēmes baznīcu apkalpojuši jezuīti, sekulārie priesteri tur dzīvojuši īsu laiku.
- Pirmo poļu-latīņu-latviešu vārdnīcu sastādījis jezuīts, Daugavpils kolēģijas priekšnieks Georgs Elgers.
- Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma ( 1583-1621) katalogs.
- Sākumā draudzi apkalpoja misionāri jezuīti no Daugavpils, Izvaltas vai Rēzeknes.
- Dievnamu aprūpēja jezuīti, kas Preiļos veica darbību līdz 1775. gadam.