muļļa
muļļa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muļļa | muļļas |
| Ģen. | muļļas | muļļu |
| Dat. | muļļai | muļļām |
| Akuz. | muļļu | muļļas |
| Lok. | muļļā | muļļās |
muļļa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muļļa | muļļas |
| Ģen. | muļļas | muļļu |
| Dat. | muļļam | muļļām |
| Akuz. | muļļu | muļļas |
| Lok. | muļļā | muļļās |
1.Gauss, neveikls cilvēks.
2.apvidvārds Muļķīgs, neattapīgs cilvēks.
3.apvidvārds Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Policists sadusmojās: „ Jūs, muļļas, neko neprotat paveikt.
- Tavs dzīvesprieks un enerģija valdzina daudzus, arī lēnīgus muļļas.
- Blakus Mauram mājoja utainais muļļa Ferrāri, Loreto zagļu skolas sliktākais audzēknis.
- Vadims, būdams muļļa un zem tupeles, paklausīgi aizgāja.
- Tas ir tā mīļāk, nevis kā tad, kad muļļa samuļļā mīklu.