tūba2
tūba
1.Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos.
2.Cilvēks ar trulu gaumi.
Avoti: ZTV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bungu sitamās vālītes gals ir apvilkts ar tūbu vai gumiju.
- Virspuse ir tumši zaļa, apakšpuse klāta ar plānu, brūnu tūbas slāni.
- Velkot zābakus, Horsts no aizdurves izceļ tūbas velteņus.
- Stāvot uz vietas, aukstums velk cauri tūbas zābakiem un diviem pāriem vilnas zeķu.
- Siltinājumam var izmantot tūbu, putuplastu ( arī no kādiem iepakojumiem), vai citu materiālu.